Lai krīzi uztvertu kā daļu no loģiska un cikliska “radošās dekonstrukcijas” procesa un vairāk kā iespēju, nevis kā sarežģījumus, Helmuts K. Anheiers (Helmut K. Anheier, grāmatas “Kultūras un globalizācija: kultūras ekonomika” autors) rakstā “Kā kultūras nozare var pārvarēt finansu krīzi?” piedāvā sešus īstermiņa risinājumus, kas jo īpaši attiecināmi uz bezpeļņas kultūras organizācijām.
1. Pārvērtēt organizācijas pamatvērtības. (..)
2. Resursus konsolidēt organizācijas galvenās misijas īstenošanai.(..)
3. Sadarbību attīstīt tikai attiecībā uz galvenajām darbības programmām, pārdomāt iespējas apvienoties vai iegūt komercpilnvaras.
4. Pieļaut šķērssubsidēšanu tikai attiecībā uz mazāk svarīgām darbības programmām, kas noteikti spēj sniegt nozīmīgus ieņēmumus.
5. Izlīdzsvarot ieņēmumu riskus, izvairoties no tiešas atkarības no valdības, sponsoriem u.c. un daudzveidojot pašu ieņēmumus (slīdošās cenas, nosakot cenu virs kritiskajām izmaksām, izmantojot aktīvus, šķēršsubsidēšanu u.c.).
6. Īstenot aktīvu informācijas kampaņu par saviem plāniem. Jebkādas īstermiņa reorganizācijas veiksmīgai īstenošanai ir būtiski, lai visas iesaistītās puses būtu informētas un skaidri redzētu jūsu nodomus.