Izvirzot par mērķi izpētīt veidus, kā uzlabot reģionālās kultūras dzīves kvalitāti, pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma LU Sociālo un politisko pētījumu institūts veicis pētījumu “Kultūrvides daudzveidības veicināšana un pārvaldība: nevalstiskās un privātās kultūras iniciatīvas” (2008).
Apjomīgā pētījuma galvenais ieguvums, kas varētu interesēt plašāku sabiedrību, ir iegūtais priekšstats par nevalstisko organizāciju (NVO) pārklājumu reģionālā griezumā un to attīstības dinamiku.
Aptaujas dati liecina, ka visbiežāk katrā Latvijas pašvaldībā darbojas tikai viena aktīva kultūras NVO. Aritmētiskais vidējais ir trīs organizācijas, bet šo rādītāju būtiski ietekmē lielās pašvaldības (piem., tikai minēts, ka Rīgā ir ap 200 kultūras NVO). Aritmētiskais vidējais pagastu kultūras NVO skaits ir 1,4. Katrā piektajā no pilsētām un aptuveni katrā trešajā no pagastu pašvaldībām (29%) nav nevienas kultūras NVO.
Pašvaldībās visbiežāk kultūras un brīvā laika pavadīšanas pasākumus organizē pašvaldības iestādes un to darbinieki (31% no visiem nosauktajiem gadījumiem); kultūras NVO un to pārstāvji (15%); sporta biedrības/komandas (15%).
Interesanti būtu iegūt precīzāku analīzi un pārskatu par tām nevalstiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar profesionālām kultūras un mākslas norisēm, konkurējot ar valsts un pašvaldību kultūras iestādēm, un par šādu organizāciju finansu avotiem, menedžmentu, auditoriju.
Tomēr projekta mērķis ir bijis plašāks un līdz ar to arī vispārīgāks – apkopot ticamu un aktuālu informāciju par nevalstiskām un privātām kultūras iniciatīvām Latvijas kultūras kartes (www.kulturaskarte.lv) datu bāzes papildināšanai; analizēt nevalstiskās un privātās kultūras iniciatīvas, to sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, izstrādāt rekomendācijas kultūras politikas un tās realizācijas pilnveidošanai.
Pētījums pieejams KM mājas lapā
CultureLab 
Great reeading