„Lauku apvidi piedzīvo pārejas periodu. (..) Iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanās, grūtības noturēt jauno paaudzi, ierobežotas ekonomiskās un sociālās iespējas, dabas resursu noplicināšanās, vietējo pakalpojumu samazināšanās un dzīves sadārdzināšanās. Tāpat apšaubāma ir lauku sabiedrību nākotne lauksaimniecības jomā.” Tā secina Kanādas Radošo pilsētu sadarbības tīkla mājas lapā www.creativecity.ca publiskotā pētījuma „Attīstot un atjauninot lauku sabiedrības ar mākslas un kultūras palīdzību” autori („Developing and Revitalizing Rural Communities Through Arts and Culture”). Pētījumu izstrādājusi ekspertu komanda, sadarbojoties vairākām organizācijām, un tas aptver Kanādu, Austrāliju, ASV un Eiropu. „Lauku apvidi” definēti kā mazpilsētas un lauku reģioni, kas nošķirti no lielākiem centriem un kuros ir mazāk par 10 000 iedzīvotājiem. Tomēr lielāko daļu secinājumu var attiecināt arī uz Latvijas situāciju.
Pētījuma autori uzsver, ka, lai arī kultūras un radošajam darbam laukos netiek pievērsta pienācīga uzmanība, tomēr nākotnē kultūra varētu ieņemt arvien nozīmīgāku lomu. Tiek iezīmētas divas perspektīvas – vietējās sabiedrības kultūras attīstība (uzsverot kultūras sociālo lomu) un ekonomiskā attīstība (sākot ar festivālu ekonomisko ietekmi un beidzot ar radošo biznesu „pievilināšanu” un veicināšanu). Arvien vairāk dominē tendence piesaistīt māksliniekus, radošus cilvēkus un radošo industriju uzņēmējus kā potenciālos rezidentus, jo šāda veida bizness var dažādot lauku apvidu ekonomiskos pamatus.
Māksla, kultūra un kultūras mantojums netiek skatīti tikai kā dzīves kvalitātes veicinoši faktori, bet kā pamats, uz kā balstīsies šo nelielo lauku sabiedrību nākotne. „Māksla un radošās nodarbes var nozīmīgi ietekmēt mazpilsētas spēju ne vien izdzīvot, bet uzplaukt.” – raksta pētījuma autori.
CultureLab 