Kopš 2009.gada 1.jūlija darbu pārtrauca 28 kultūras inspektori, kas reģionos koordinēja valsts kultūrpolitikas īstenošanu. Lai nodrošinātu kultūras decentralizāciju un kultūras funkcijas īstenošanu reģionu līmenī, Kultūras ministrija ir vienojusies ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un pieciem plānošanas reģioniem par kultūras funkcijas ieviešanu plānošanas reģionos, un šobrīd tiek definēti uzdevumi.
Kamēr kultūrpolitikas plānošanas līmenī vēl ir daudz neskaidrību, politikas īstenošanas gaitā jau iezīmējas konkrētākas aprises. Piemēram, 2009.g. 14.augustā vizītē Liepājas domē kultūras ministrs Ints Dālderis informēja, ka ministrija no 2010.gada 1.janvāra varētu uzņemties rūpes par Liepājas Simfonisko orķestri. Orķestrim ir iespēja iegūt Valsts orķestra statusu, kļūstot par vienu no valsts finansētajiem orķestriem, kurš ar savu koncertdarbību noklātu visu Kurzemes reģionu. Savukārt pašvaldība līdz ar to varētu finansiāli vairāk atbalstīt otru pašvaldības kultūras iestādi – Liepājas teātri. Kā atzina ministrs, valsts pašlaik nevar atļauties uzturēt tik daudz profesionālu teātru. Liepājas pašvaldība līdz šim orķestra uzturēšanā ieguldījusi ap ceturtdaļmiljonu latu gadā, bet pārējā nauda orķestra budžetā bijusi pašu ieņēmumi un valsts dotācija. Orķestra kopējais budžets gadā ir ap miljons latu.
Joprojām neskaidra ir mākslas un mūzikas skolu nākotne un finansējuma proporcijas starp Kultūras ministriju, pašvaldībām un skolēnu vecākiem. Acīmredzami, ka pašvaldības nespēs krīzes situācijā uzņemties visas kultūras īstenošanas funkcijas, kas pamatoti, bet šajā situācijā – neiespējami – būtu jāuzņemas pašvaldībām – proti, atbalsts pašdarbībai, reģionālām kultūras un izglītības iestādēm, profesionālo kolektīvu līdzfinansēšana.
Tajā pašā laikā, ieguldot valsts un lauku pašvaldību līdzekļus, daudzviet atjaunoti tautas un kultūras nami, kuru telpas lielākoties stāv neizmantotas un ir atvērtas jaunām idejām – raksta portāls TVNET.
Rakstā „Kultūras nami atjaunoti, lielas aktivitātes nav” tiek rakstīts par Vilces tautas namu Jelgavas novadā, Ozolnieku novada Ānes kultūras namu un Zaļenieku tautas namu, kuri ir izremontēti, bet to piepildīšanai ar kvalitatīviem un iedzīvotājiem interesantiem pasākumiem trūkst ideju: „ „Tik skaists, ka gribas aplūkot”, teikuši vairāki ekskursanti, kuri ceļā uz Vilces gravu jeb Zaķu pļavu gājuši garām par valsts dotācijas līdzekļiem šopavasar atjaunotajam tautas namam. (..) Taču lielākoties skaistais tautas nams stāv tukšs. Vilces tautas nama vadītāja Gitija Šuķe domā, ka varbūt kāda šo telpu apdzīvošanas ideja varētu nākt no jaunizveidotā Jelgavas novada. Lielas rosības nav arī Ozolnieku novada Ānes kultūras namā, kura atjaunošanu svinēja pērnajos Ziemassvētkos. Noteikts, ka šajā vietā netiks rīkotas jauniešu diskotēkas. Kā paskaidro nama direktors Raivis Zigmunds, tas paredzēts inteliģencei – bibliotēkas lasītājiem, teātru apmeklētājiem, ballētājiem solīdas mūzikas pavadījumā. (..) Direktors nama izmantošanas idejas gaida arī no iedzīvotājiem.”
Resursi:
NRA, 14.08.2009. “Liepājas simfonisko orķestri varētu uzturēt par valsts līdzekļiem”
TVNET, 15.08.2009.“Kultūras nami atjaunoti, lielas aktivitātes nav”
Kas Jauns.lv, 14.08.2009. “Dālderis: Saņemts apstiprinājums par sešu miljonu latu līdzfinansējuma piešķiršanu Liepājas koncertzāles būvniecībai”
Delfi, 17.08.2009. “Kultūras darbinieki pauž atbalstu Latvijas mākslas un mūzikas skolu asociācijām”
CultureLab 