Autoru biedrība “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība” (AKKA/LAA) 2009. gadā autoriem savākusi atlīdzību 3 300 729 latu apmērā, kas ir par 8 % mazāk nekā 2008. gadā, portālam “Delfi” pavēstīja AKKA/LAA pārstāvji.

Kopējā biedrības saņemtā atlīdzība autoriem un citiem tiesību īpašniekiem ir 3 637 350 latu, kas ir par 16% mazāk nekā 2008. gadā. 2009. gada nogalē AKKA/LAA administrēja 4080 Latvijas autoru un vairāk nekā četru miljonu ārzemju autoru mantiskās tiesības.

“Pērn gada rezultāti ir ļoti labi, ņemot vērā straujo ekonomikas lejupslīdi gan Latvijā, gan arī citur pasaulē, un vispārējo ekonomisko recesiju. Šī recesija gan radīja augstus depozīta procentus bankās, tāpēc visu autoru nauda 2009. gadā deva lielākus augļus nekā iepriekš, un autoru reālos ienākumus samazināja tikai par 8 %,” gada rezultātus vērtē AKKA/LAA padome. “Laikā, kad cilvēku ienākumi strauji krītas, autori tomēr saņems sev pienākošos atlīdzību ar mazākiem samazinājumiem nekā citi.”

Neskatoties uz to, ka 2009. gadā notika ļoti maz lielo koncertu un citu sarīkojumu, ka slēgtas daudzas kafejnīcas, klubi un veikali, visvairāk atlīdzības – vairāk nekā divi miljoni (2 191 985) latu savākts muzikālo darbu autoriem. Salīdzinot ar 2008. gadu, savāktās atlīdzības summa ir samazinājusies par 9%.

Otra lielākā atlīdzība – 378 505 lati – iekasēta dramatisko un muzikāli dramatisko tiesību īpašniekiem. Jāpiezīmē, ka dramatisko un muzikāli dramatisko darbu autoriem savāktā atlīdzība, salīdzinot ar 2008. gadu, kopumā ir pieaugusi par 1 %. Pieaugumu veido atlīdzības pieaugums par šo darbu izmantojumu televīzijās un kabeļtelevīzijās, jo ieņēmumi no teātriem pagājušogad ir kritušies.

Vislielākais iekasētās autoratlīdzības pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu – 25 %, bijis audiovizuālo darbu tiesību īpašniekiem, kuriem savākta atlīdzība 121 406 lati. Atlīdzība pārsvarā pieaugusi, pateicoties televīziju un kabeļtelevīziju programmās iekļautajām filmām.

Literāro darbu autoriem iekasēta atlīdzība 52 682 latu apmērā, kas ir par 16 % mazāk nekā 2008. gadā. Atlīdzības samazinājums pagājušajā gadā bija galvenokārt tādēļ, ka izdevniecības paaugstinātās PVN likmes dēļ pārpublicējušas mazāk literāro darbu.

Vislielākais iekasētās atlīdzības samazinājums – 27 % , salīdzinot ar 2008. gadu, bijis vizuālo darbu autoriem, kuriem 2009. gadā savākta atlīdzība 31 013 Ls. Šis samazinājums skaidrojams galvenokārt ar to, ka pērn sarucis mākslas darbu izsoļu un izsolēs pārdoto darbu skaits, kā arī vizuālu darbu izmantojums izdevējdarbībā jau minētās paaugstinātās PVN likmes dēļ.

Par Latvijas autoru darbu izmantojumu ārzemēs 2009. gadā AKKA/LAA no ārvalstu autortiesību organizācijām saņēmusi 94 891 latu. No ārzemēm saņemtā atlīdzības summa ir gandrīz tāda pati kā iepriekšējā gadā.

Bez autoriem domātās autoratlīdzības AKKA/LAA iekasē atlīdzību arī citiem tiesību īpašniekiem: tā, piemēram, atlīdzība par tukšajiem materiālajiem nesējiem un reproducēšanai izmantojamajām iekārtām tiek savākta ne vien autoriem, bet arī blakustiesību īpašniekiem – autoru darbu izpildītājiem un producentiem.

2009. gadā no nesēju un reproducēšanas iekārtu izgatavotājiem un importētājiem iekasēti 256 529 lati, kas ir par 40 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. Ievērojot Ministru kabineta noteikumos noteikto atlīdzības sadalījumu un izmaksas kārtību, iekasēto atlīdzību AKKA/LAA sadalījusi un izmaksājusi autoriem, kā arī izpildītāju un producentu organizācijām – biedrībai “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA), Latvijas Kinoproducentu asociācijai (LKA) un Latvijas Profesionālo aktieru apvienībai (LaPAA). Lielais iekasētās atlīdzības samazinājums radies tāpēc, ka spēkā esošie MK noteikumi, kas reglamentē šo jomu, ir zaudējuši aktualitāti un tajos nav iekļauti vairāki tukšie nesēji un reproducēšanas iekārtas, kas patlaban tiek plaši pielietotas dažādu autoru darbu reproducēšanai. Ministru Kabineta noteikumi nav papildināti piecus gadus, un tā ir valdības neizdarība.

Vienīgā atlīdzība autoriem, kas tiek maksāta no valsts budžeta, ir atlīdzība par autoru darbu publisku patapinājumu bibliotēkās. Pagājušā gadā par autoru darbu publisko patapinājumu bibliotēkās saņemts 132 691 lats (no valsts budžeta 128 232 lati un no privātajām bibliotēkām 4459 lati), kas ir par 70% mazāk nekā 2008. gadā. Šo milzīgo publiskā patapinājuma atlīdzības samazinājumu noteica 2009. gada maijā valdības pieņemtie grozījumi Ministru Kabineta noteikumos, kas reglamentē publiskā patapinājuma atlīdzības aprēķinu, sadali un izmaksu.

No atlīdzības, kas iekasēta par autoru darbu izmantošanu, AKKA/LAA atbilstoši Autortiesību likumā noteiktajam sedz tikai faktiskos izdevumus, kas saistīti ar atlīdzības iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksāšanu. Faktiskie izdevumi sedz darbinieku atalgojumu, apmaksu par starptautiskajām autoru datu un autoru darbu datu bāzēm, kas nepieciešamas autoratlīdzības sadalei, juridiskos pakalpojumus, kas saistīti ar tiesvedību, biroja uzturēšanas izdevumus, izdevumus telekomunikāciju un citiem sakaru pakalpojumiem, kā arī citus izdevumus, kas ir tieši saistīti ar autoratlīdzības iekasēšanu, sadali un izmaksu.

Faktisko izdevumu apmērs ir atšķirīgs dažādiem darbu izmantošanas veidiem – no 7 % līdz 24 % no iekasētās atlīdzības, 2009.gadā – vidēji 20,4 %.

One thought on “AKKA/LAA pērn savākusi vairāk nekā trīs miljonus latu autoratlīdzībām

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s