Pārmaiņas kultūras periodikas jomā

Krasi samazinātā valsts finansējuma dēļ šogad vismaz uz laiku pārtraukuši iznākt vairāki kultūras periodikas izdevumi, jo to veidotāji vai nu nav ieguvuši Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu, vai arī nebija pieteikušies 2010. gada pēdējam konkursam, raksta “Latvijas Avīze” publikācijā “Kultūrizdevumu jomā vajadzīga skaidra un vienota koncepcija”.

Zemas tirāžas un augstas izmaksas, kā arī žanriskā sadrumstalotība ir daži no iemesliem, kamdēļ ekonomiskās krīzes apstākļos daudziem kultūrizdevumiem nākas pārdomāt turpmāko stratēģiju. Lielākā daļa kultūrizdevumu bija atkarīgi no VKFF finansējuma. Kā zināms, pēdējos gados fonda finansējums ir krasi samazinājies – 2010.gadā par 72%, salīdzinot ar 2008.gadu.

Šogad pārtraukuši iznākt filozofijas žurnāls “Kentaurs”, kultūras nedēļas laikraksts “Kultūras Forums”, kuru izdevēji nepieteicās VKKF pēdējam konkursam, arī žurnāls “Karogs”, kura izdevēji pieteicās, bet finansējumu nesaņēma. Žurnālu “Foto Kvartāls” līdzšinējais izdevējs “Neputns” vairs neizdos, drukātā žurnāla vietā turpmāk būs raksti interneta portālā FK, un tā redaktors būs Arnis Balčus. Citi žurnālu izdevēji ir kritiski par iespējām pāriet uz interneta versijām.

Ir samazinājies kultūras pielikumu apjoms vai arī tie pavisam vairs neiznākt pie nacionālajiem laikrakstiem. Toties reģionālais laikraksts “Kurzemes Vārds” ar VKKF un Liepājas Kultūras pārvaldes atbalstu ikmēneša kultūras pielikumu “Kultūras Pulss” izdod krāsainu un biezāku nekā iepriekš.

Pagājušā gadā sāka iznākt jauns literārais žurnāls “Latvju Teksti”, kura redaktors literāts Guntars Godiņš saka, ka šis žurnāls būs mazliet “brīvāks” nekā “Karogs”. 2011. gadā turpina iznākt “Teātra Vēstnesis”, kas teātra jaunumus publicē arī interneta vietnē. Aktīvi darbojas portāls Teritorija, kas publicē ziņas, pētījums, recenzijas un citus rakstus par Latvijas un ārvalstu skatuves mākslas procesu analīzi starpdisciplinārā kontekstā.

Krīzi piedzīvo ne tikai kultūras izdevumi, bet arī pārējie preses izdevumi. Ja 2005. gada rudenī 43% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā lasīja dienas laikrakstus, tad 2010.gada rudenī – tikai 26% (TNS Latvia). Samazinās ieņēmumi no reklāmām (visiem medijiem 2009.gadā reklāmas ieņēmumi samazinājušies par 46%, salīdzinot ar 2008.gadu, savukārt laikrakstiem – par 57%, avots: Latvijas Reklāmas asociācija). Turklāt katru gadu arvien vairāk pieaug interneta lietotāju skaits. Tāpat arī PVN paaugstināšana preses izdevumiem no 5% līdz 12% palielināja periodisko izdevumu izmaksas.