Būt tuvu lēmumu pieņemšanai – iesaistīties darba grupās, tikties ar deputātiem un ierēdņiem – ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā nevalstiskajām organizācijām līdzdarboties kultūrpolitikas veidošanā. Tas attiecas ne vien uz kultūrpolitikas veidošanu valsts līmenī, bet arī uz reģionu, novadu un pilsētu līmeni. Tā secināts biedrības “Culturelab” veiktajā pētījumā “Salīdzinošs pētījums par organizacionāliem modeļiem plašai sabiedrības līdzdalībai reģionālās kultūrpolitikas veidošanā Latvijā un citās ES valstīs” un ir ierosināti arī citi veidi, kā panākt, lai pašvaldības kultūras nozari uzskatītu par nozīmīgu vietējās attīstības resursu – pašvaldībās izveidot kultūras konsultatīvo padomi, izstrādāt vietējo kultūrpolitiku jeb kultūras stratēģiju, veikt kultūras ietekmes novērtējumu pašvaldībās un izveidot atklātu kultūras projektu finansēšanas konkursu.
Veiktā pētījuma mērķis bija izpētīt, kādi ir efektīvākie sabiedrības līdzdalības modeļi kultūrpolitikas veidošanā un kādas metodes vispiemērotākās sabiedrības iesaistīšanai kultūras dzīves organizācijā, tai skaitā kultūrpolitikas lēmumu pieņemšanā pašvaldību līmenī. Pētījumā ir raksturota kultūrpolitikas pārvaldība Latvijā, sabiedrības līdzdalības mehānismi, stratēģijas un taktiskie paņēmieni. Unikāli dati ir apkopoti, veicot Latvijas kultūras NVO elektronisko aptauju, tās rezultāti ir iekļauti šajā pētījumā. Pētījuma darba grupā piedalījās Dr.sc.soc. Anda Laķe (NVO anketēšana, pētījuma konsultante) un mg.art Baiba Tjarve.
Pilns pētījuma teksts pieejams sadaļā Resursi.
Pētījums veikts projekta “Reģionālo kultūras NVO aktīva līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā un īstenošanā” Nr.1DP/1.5.2.2.2/12/APIA/SIF/234/97 ietvaros. Projektu īsteno biedrība „Culturelab” sadarbībā ar Vidzemes kultūras un mākslas biedrību „Haritas”.
92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu.
CultureLab 