2008. gada oktobrī Ziemeļīrijas Mākslas padome atklāja Radošo industriju inovāciju fondu, kurā valdība iegulda 5 miljonus mārciņu. Kultūras ministrs Gregorijs Kembels (Gregory Campbell) un Ziemeļīrijas Mākslas padomes vadība cer, ka šāds atbalsts ne tikai palīdzēs laika posmā līdz 2011. gadam radīt nozares pieaugumu par 15%, bet arī veidos apstākļus, kas būs vilinoši gan Ziemeļīrijas, gan citu valstu māksliniekiem un radošiem biznesa cilvēkiem.
Jauni talanti jaunajai ekonomikai
Lielbritānijas radošo industriju stratēģija „Jauni talanti jaunajai ekonomikai” (Creative Britain: New Talents for a New Economy) detalizēti iezīmē radošo industriju attīstību visos iespējamos līmeņos: radošā izglītība bērniem un skolēniem; sasaiste ar darba tirgu, atbalsts izpētei un radošo industriju biznesam un Lielbritānijas radošo industriju popularizēšana pasaulē. Katram no iezīmētajiem virzieniem ir konkrēts rīcības plāns un atbalsta programmas. Piemēram, izpētes un inovāciju attīstībā tiks ieguldīti 10 miljoni mārciņu, lai veicinātu radošajās industrijās jaunu sadarbības iespēju izpēti un attīstību, rosinot dažādām biznesa nozarēm kopīgi izstrādāt jaunas idejas, produktus, pakalpojumus un procesus. Savukārt citas – Radošo inovatoru izaugsmes programmas ietvaros 3 miljoni mārciņu tiks izmantoti, lai atbalstītu jauno tehnoloģiju pielietojumu mazo un vidēji lielo radošo uzņēmumu darbībā.
Kultūra Latvijas televīzijā
Kāds liktenis sagaida kultūras raidījumus Latvijas Televīzijā? “Dienas” žurnāliste un kritiķe Zane Radzobe, izvērtējot LTV vadības izteikumus par iespējamām reformām, secinājusi, ka televīzijas vadībai sagāda problēmas saprast, kas īsti ir kultūra. Savā rakstā “Betmena kultūra” viņa min argumentu, ka visā Eiropā tiek atbalstīta ideja par sabiedrisko televīziju satura kvalitātes celšanu, īpaši uzsverot kultūras raidījumus. “LTV šobrīd, šķiet, rīkojas gluži pretēji, iet uz satura trivializāciju, aizstājot latviešu un mazākumtautību kultūrai un identitātei veltītus raidījumus ar amerikāņu komercprodukciju.”
Visu rakstu lasiet sabiedriskās politikas portālā Politika.lv
Vai jāmaina mākslas finansēšanas modelis Anglijā?
Anglijas mākslas padome, piešķirot finansējumu mākslas un kultūras projektiem, ir pārāk politizējusies – par to uztraucas mākslinieki, pulcējoties un diskutējot, kā situāciju mainīt. Lai arī pēdējā desmitgadē finansējums mākslai ir nozīmīgi pieaudzis, tomēr daudzus kultūras un mākslas cilvēkus neapmierina veids, kā šī nauda tiek dalīta. Pēdējais piliens bija lēmums piešķirt 100 miljonus mārciņu 2012. gada Olimpisko spēļu sagatavošanai turpmākajos piecos gados.
Turpināt lasīšanu “Vai jāmaina mākslas finansēšanas modelis Anglijā?”
Kas Zviedrijā apmeklē muzejus un galerijas?
Zviedrijas Mākslas padome ir publicējusi pētījumu par muzeju un mākslas galeriju darbību 2007.gadā. Tas aptver 216 muzejus un mākslas galerijas. Kopš 2006. gada 25 valsts muzeju apmeklējums samazinājies par 1/5, – tas tiek skaidrots ar ieejas maksu ieviešanu pieaugušajiem. Citos muzejos un galerijās apmeklējumu skaits ir pieaudzis. Piemēram, mākslas galerijas 2007. gadā ir uzņēmušas par 50% vairāk apmeklētāju nekā pirms gada, jo ir gandrīz dubultojies apmeklējumu skaits no bērnudārziem un skolām. Kopumā 2/3 no Zviedrijas muzeju un galeriju apmeklējumiem bijušas bezmaksas.
Konference “Daudzveidība un kultūra Eiropā”
Francijas Prezidentūras Eiropas Savienībā un tās rīkotās Eiropas kultūras sezonas ietvaros, Francijas vēstniecība Latvijā un Francijas Kultūras centrs sadarbībā ar LR Kultūras ministriju rīko konferenci par kultūru un tās dažādību Eiropā.
Pazīstami franču un latviešu speciālisti tiksies Rīgā, lai apmainītos viedokļiem par trim nozīmīgiem jautājumiem: kultūrpolitika Eiropā un Eiropas kultūrpolitika; kultūras daudzveidība un integrācija; radošā industrija un kultūras kapitāls.
Plašāka informācija drīzumā tiks publiskota KM mājas lapā www.km.gov.lv.
CultureLab 