No 2009. gada 1. janvāra Tautas mākslas centrs tiks saukts par Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūru. Aģentūras funkcijas turpmāk būs nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un attīstīšana; amatiermākslas procesa nepārtrauktības nodrošināšana un Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku norises nodrošināšana. Turpināt lasīšanu “Tautas mākslas centram jauns nosaukums un funkcijas”
Izmaiņas kultūrpolitikas vadlīnijās
Kultūras nozares pamatdokuments – Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam “Nacionāla valsts”, kas tika plaši apspriests sabiedrībā un 2006. gadā arī oficiāli apstiprināts Ministru kabinetā (MK), tiek nozīmīgi labots – Kultūras ministrija (KM) ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā grozījumus.
Bez redakcionāla rakstura labojumiem ir plānoti arī būtiskāki grozījumi – virkne vadlīnijās plānoto politikas dokumentu ir svītroti, bet citiem, kas paredz iekļaut svītroto politikas dokumentu saturu, pārcelti termiņi pat līdz 2010.-2011. gadam. Turpināt lasīšanu “Izmaiņas kultūrpolitikas vadlīnijās”
Eiropas kultūras ministri vienojas atbalstīt starpkultūru dialogu
2008. gada 2.-3. decembrī Baku (Azerbaidžānā) notika Eiropas Padomes Kultūras ministru konference, kuras laikā pieņemta Baku deklarācija, kas atbalsta starpkultūru dialogu. Ministri vienojās veicināt vairāku konvenciju parakstīšanu, ratifikāciju un izpildi – UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības saglabāšanu un veicināšanu un EP Konvencijas Eiropas mantojuma un ainavu jomā. Vienojās arī nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī attīstīt kultūras politiku, kas veicinātu starpkultūru dialogu.
Ja formāli Latvija ir pievienojusies lielākajai daļai no konvencijām, tad praktiski debatēm par to izpildi un interpretāciju nacionālās kultūrpolitikas līmenī ir plašas iespējas. Jo īpaši par to, kā Latvijas kultūrpolitikas kontekstā tiek izprasta starpkultūru saskarsme un tās mijiedarbības veicināšana. Turpināt lasīšanu “Eiropas kultūras ministri vienojas atbalstīt starpkultūru dialogu”
Salīdzinoša datubāze par Eiropas valstu kultūrpolitiku
“Compendium” datu bāzē ir ievietota jaunākā informācija par Eiropas valstu kultūrpolitiku 2007.-2008. gadā. 41 valsts, tostarp Latvijas, kultūrpolitikas apskatu var izlasīt gan secīgi, gan, izvēloties noteiktus atlases kritērijus – likumdošanu, radošās industrijas, starpkultūru dialogu, statistikas datus u.c. Tabulā “Cupix” izlases veidā salīdzinātas cenas par atsevišķām kultūras precēm un pakalpojumiem. Piemēram, filmu “Mamma mia!” Rumānijā, Maķedonijā un Krievijā var noskatīties lētāk (sākot no 2,5 EUR) nekā Šveicē (11 EUR).
Arhitektūras politikas pamatnostādnes
Pēc ilgstošām diskusijām Kultūras ministrijas darba grupa izstrādājusi un iesniegusi Ministru kabinetā izskatīšanai “Arhitektūras politikas pamatnostādnes 2009. – 2015. gadam”, beidzot skaidri iezīmējot arhitektūru kā patstāvīgu apakšnozari. Starp galvenajiem uzdevumiem tiek izvirzīta nepieciešamība izstrādāt Arhitektūras kvalitātes likumu, kā arī veidot starpdisciplināras studiju un tālākizglītības programmas.
Jauni talanti jaunajai ekonomikai
Lielbritānijas radošo industriju stratēģija „Jauni talanti jaunajai ekonomikai” (Creative Britain: New Talents for a New Economy) detalizēti iezīmē radošo industriju attīstību visos iespējamos līmeņos: radošā izglītība bērniem un skolēniem; sasaiste ar darba tirgu, atbalsts izpētei un radošo industriju biznesam un Lielbritānijas radošo industriju popularizēšana pasaulē. Katram no iezīmētajiem virzieniem ir konkrēts rīcības plāns un atbalsta programmas. Piemēram, izpētes un inovāciju attīstībā tiks ieguldīti 10 miljoni mārciņu, lai veicinātu radošajās industrijās jaunu sadarbības iespēju izpēti un attīstību, rosinot dažādām biznesa nozarēm kopīgi izstrādāt jaunas idejas, produktus, pakalpojumus un procesus. Savukārt citas – Radošo inovatoru izaugsmes programmas ietvaros 3 miljoni mārciņu tiks izmantoti, lai atbalstītu jauno tehnoloģiju pielietojumu mazo un vidēji lielo radošo uzņēmumu darbībā.
CultureLab 