2020.gadā daļa Rīgas iedzīvotāju kļūs par “virtuālajiem pilsētniekiem”, kas, iespējams, nemaz nedzīvos Rīgā. Turpināt lasīšanu “Nākotnes virtuālie rīdzinieki”
Pētījums par radošo ekonomiku pasaulē
Radošo industriju produktu un pakalpojumu tirgus pasaulē ir gandrīz dubultojies laika posmā starp 1996.gadu un 2005.gadu. Tā liecina “Radošo ekonomiku ziņojums 2008”, ko publicējis UNCTAD (Apvieno Nāciju Tirdzniecības un attīstības konference).
Plašāka informācija un pilns ziņojuma teksts atrodams Eiropas radošo industriju mājas lapā
Kultūras statistika Eiropā 2007
“Eurostat” 2007. gadā publicētajā pētījumā par kultūras statistiku apkopoti dati par ES valstīm, ES kandidātvalstīm un Eiropas Brīvās tirdzniecības (EFTA) valstīm. Tiek apskatītas dažādas jomas – kultūras mantojums, nodarbinātība, kultūras uzņēmējdarbība, dalība kultūras norisēs, kultūras patēriņš u.c.
Pētījums pieejams Eurostat mājas lapā: šeit
Kultūras patēriņš
“Es neuztraucos, ka noteiktu kultūru patērē, piemēram, piektā daļa cilvēku, es uztraucos, ka noteiktām kultūras patēriņa lietām piešķir statusa robežas, ka cilvēks nav gājis uz operu, jo uzskatījis, ka viņam nav pietiekami labs apģērbs. [..] Nevar cerēt, ka uz operu ies 30% Latvijas iedzīvotāju. Tas ir neiespējami, citās valstīs operu apmeklē 14-15% cilvēku, pie mums – 19%. Tas ir augsts rādītājs pats par sevi.” Tā saka pētījuma “Kultūras patēriņš” darba grupas vadītājs sociālantropologs Roberts Ķīlis (“Kultūras Forums”, 2008.g.4.-11.janvāris, 12.lpp.). Pētījumu veicis SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” pēc Valsts Kultūrkapitāla fonda pasūtījuma 2007.gadā.
Pilnā apjomā to var izlasīt VKKF mājas lapā www.kkf.lv sadaļā Pētījums. Turpināt lasīšanu “Kultūras patēriņš”
Kultūras sektora ekonomiskā nozīme un ietekme Latvijā
Pētījums par kultūras sektora ekonomisko nozīmi Latvijā, ko 2007.gadā pēc Valsts Kultūrkapitāla fonda pasūtījuma veica “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, apgāž uzskatu, ka kultūra ekonomiskajā ziņā ir patērējoša nozare. Kultūra veido nozīmīgus ieņēmumus citās nozarēs (2006.gadā no katra kultūras nozarē ieguldītā lata 41 santīms novirzīts citu nozaru uzņēmumiem), publiskais finansējums piesaista vai izraisa piešķīrumus no citiem avotiem (2006.gadā valsts un pašvaldību finansējuma piešķirtais 1 Ls piesaistījis 0,21 Ls no citiem avotiem) un rada nozīmīgu darba vietu skaitu ārpus kultūras sektora (2006.gadā katra darba vieta kultūras sektorā atbalstījusi 0,71 darba vietas citos ekonomikas sektoros valstī).
Pētījums pieejams VKKF mājas lapā www.kkf.lv sadaļā Pētījums.
Publicēti pētījuma rezultāti par kultūras pieejamību Latvijas novados
Pēc LR Kultūras ministrijas pasūtījuma Baltijas Sociālo Zinātņu institūts ir veicis pētījumu “Kultūras pieejamība novados: aptauja un ekspertu intervijas.”
Ar pētījuma rezultātiem un secinājumiem var iepazīties LR Kultūras ministrijas mājas lapā sadaļā Pētījumi.
CultureLab 