Tādu jautājumu uzdod jaunais “Dizaina Studijas” numurs. Socioloģe Maija Andersone prognozē, ka “visas nozares krīze neietekmēs vienādi, jo no tās daudz vairāk cietīs mazturīgie un vidusslānis – tie, kam nav lieli naudas uzkrājumi, kas cik nopelna, tik iztērē. Līdz ar to starp radošajām industrijām visvairāk cietīs tie, kuru ienākumi ir atkarīgi tieši no vidusšķiras vai mazturīgo patēriņa. Piemēram, krīzi vairāk izjutīs izdevējs, kam, lai nebankrotētu, divdesmit tūkstošiem cilvēku par pieciem latiem jāpārdod grāmata, un mazāk izjutīs mākslinieks, kuram jāpārdod desmit gleznas, katra par tūkstoš latiem.”
Ziemeļvalstu radošo industriju projekti
Radošo industriju jomā Ziemeļvalstu inovācijas fonds konkursa kārtībā atlasījis sešus projektus – divu gadu laikā tajos tiks ieguldīti 10 miljoni NOK (apm. 79 000 LVL). Viens no projektiem – “Izbaudi dizainu pilsēttūrismā!” analizēs un piedāvās veidus, kā dizainu var izmantot tūrisma un pakalpojumu nozarēs. Cits projekts “Ziemeļvalstu “nopietnās” spēles” investēs Ziemeļvalstu “nopietno” spēļu industrijā – to dizainā un izveidē. Tās ir spēles, kas izmantojamas reālās dzīves dažādās jomās – izglītībā, veselības aprūpē, politikas un biznesa attīstībā. Turpināt lasīšanu “Ziemeļvalstu radošo industriju projekti”
Reģionu attīstība Latvijā 2007
Valsts reģionālās attīstības aģentūras ziņojums “Reģionu attīstība Latvijā 2007” ir plašs un detalizēts pārskats, salīdzinot reģionu attīstības datus – ekonomiskos, demogrāfiskos rādītājus, raksturojot iedzīvotāju un ekonomiskās struktūras tendences kopumā laika posmā no 2002. līdz 2007. gadam.
“Teritoriāli vienmērīgam iedzīvotāju dzīves līmeņa pieaugumam ir nepieciešama efektīvāka teritoriāli diferencēta sociālā un ekonomiskā attīstības politika valstī kopumā un katrā no reģioniem, kur īpaša nozīme paredzama attīstības centriem. Ekonomiski spēcīgas pilsētas var kļūt par attīstības centriem, ja tie integrētu laukus un būtu tiem sasniedzami, nodrošinātu reģionālu infrastruktūras tīklu attīstību, nodrošinātu teritoriālu atbalstu specializētai un uz lielāku tirgu orientētai komercdarbībai un tādējādi spēlētu lomu nelabvēlīgu teritoriālo atšķirību samazināšanā.”
Kultūras kapitāls vs. dabas kapitāls
Latvijas Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs, profesors Roberts Ķīlis LR Kultūras ministrijas rīkotajā konferencē “Daudzveidība un kultūra Eiropā” sniedza interesantu salīdzinājumu kultūras un dabas kapitālam.
Pēc profesora domām, kultūras kapitāla vērtība ir gan kulturāla, gan ekonomiska un ir tieši saistīta ar tā lietošanas un novērtēšanas intensitāti. Arī dabas kapitāla vērtība tika atzīta salīdzinoši nesen – pēc 1987.gada ANO Pasaules un vides komisijas ziņojuma, kad pirmoreiz tika lietots termins ilgtspējīga attīstība. Tagad jau ir iespējams skaitliski novērtēt, cik sabiedrībai izmaksās, piemēram, pieugošs gaisa piesārņojums. Pēc Roberta Ķīļa domām, līdzīgi varētu notikt ar kultūras kapitālu – tā vērtība varētu tikt drīzumā novērtēta un atzīta, pievēršot sabiedrības uzmanību kultūras kapitāla saglabāšanai (līdzīgi kā mēs pašreiz mācamies nepiesārņot dabu).
Profesors uzsvēra paralēles starp abiem kapitāliem. Gan kultūras, gan dabas kapitāla gadījumā mēs varam runāt par atjaunojamiem un neatjaunojamiem resursiem. Dabas kapitāla gadījumā tiek uzsvērta bioloģiskā daudzveidība, turpretī kultūras dažādība kalpo kā nosacījums mākslas dinamismam. Ainavai un telpiskai identitātei var pretnostatīt kultūras identitāti u.c. Cerams, ka turpinājums sekos…
Rīgas pilsēta sadarbosies ar Kultūras ministriju kultūras jomā
Rīgas pilsēta arvien aktīvāk izmanto kultūru sava tēla veidošanā un pilsētas attīstībā. Par to liecina gan nesen apstiprinātā Rīgas pilsētas kultūras stratēģija, gan Rīgas sagatavotais pieteikums Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusam 2014.gadā, gan 13. novembra Rīgas mēra Jāņa Birka tikšanās ar LR kultūras ministri Helēnu Demakovu, lai vienotos par valsts un pašvaldības sadarbību ar kultūru un inovācijām saistīto projektu īstenošanā Rīgā. Turpināt lasīšanu “Rīgas pilsēta sadarbosies ar Kultūras ministriju kultūras jomā”
CultureLab 