“Sekojot citu Eiropas valstu paraugam, jāpaplašina jaunrades jēdziens, to attiecinot ne tikai uz kultūru un zinātni, bet jebkuru sabiedriskās un saimnieciskās dzīves jomu. Jaunrade ir spēja radīt jaunas idejas, jēdzienus, metodes, rīcības formas vai arī sasaistīt esošās idejas, konceptus, metodes un rīcības jaunā veidā. Tā nav tikai un vienīgi tā saucamo radošo profesiju – dzejnieku, rakstnieku, amatnieku u. c. – specifika. Jaunrade ir vienlīdz būtiska jebkurā profesijā un dzīves jomā, vai tā būtu dārzkopība, automehānika, tirdzniecība, izglītība vai sports”, – tā radošumu visplašākajā nozīmē raksturo Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija “Latvija 2030”.
Stratēģijas pirmās redakcijas projekts profesora Roberta Ķīļa vadībā ir pabeigts un ar to tiek iepazīstināta plašāka publika. “Latvija 2030” mājas lapā var izlasīt dokumenta kopsavilkumu, savukārt plašāk par to diskutēt varēs 10.oktobrī nacionālajā forumā “Atspēriens. 2030”. Stratēģijas autori Viesturs Celmiņš un Sandris Mūriņš galvenos virzienus iezīmē arī savā rakstā “Kā izdzīvosi, Latvija?” sabiedriskās politikas portālā “Politika.lv“.
Stratēģijā nozīmīga loma atvēlēta ne vien radošumam visās dzīves sfērās, bet arī kultūrai kā radošuma avotam: “Kultūra kalpo arī par inovāciju katalizatoru – rosina iztēli, izplata sabiedrībā radošo domāšanu un jaunas idejas, tādējādi veicinot inovācijas arī citās ekonomikas nozarēs. Radošuma ziņā lielāka ideju daudzveidība ir vērtība tikai tad, ja noris dialogs, tiek izraisīta dažādu ideju mijiedarbība un ģenerētas jaunas. Lai kultūra ar jaunradi inficētu lielāku sabiedrības daļu, radošām kopienām un procesiem jābūt redzamiem, atvērtiem un brīvi pieejamiem. Latvijai jāveido jaunām idejām atvērta, uz masu līdzdalību orientēta un masveida jaunradi veicinoša digitālā kultūra, kādas nav citur Eiropā. Tāpēc kultūrai un jaunrades videi jābūt vērstai uz to, lai:
a) veidotu atvērtu, jaunradei nepieciešamu infrastruktūru, kā arī jaunrades pudurus;
b) sekmētu lielāku kultūras daudzveidību un kultūru dialogus;
c) veiktu sistemātisku Latvijas kultūras ekonomiskā potenciāla un kultūras ekonomiskās un sociālās ietekmes izpēti un monitoringu.”
CultureLab 