Kultūra nav pašvaldību prioritāte 2009. gadā, liecina “Culturelab” apkopotā informācija par vairāku pilsētu kultūras budžetiem. Piemēram, Rēzeknes budžets kopumā sarūk par 24%, savukārt kultūrai, atpūtai un sportam atvēlētais finansējums ir par 43% mazāks nekā 2008. gadā. Cēsu pilsētas budžets samazināts par 28%, savukārt kultūrai, atpūtai un reliģijai – par 40%. No pieejamās informācijas par pilsētu budžetiem, Rēzeknei un Cēsīm ir krasākais līdzekļu samazinājums kultūrai. Valmiera kultūrai tērēs par 28.9% mazāk nekā pērn, Liepājas kultūras pārvaldes budžets samazināts par 21%. Vismazākais kopējais pašvaldības budžeta samazinājums ir Kuldīgā (8.5%) un Jūrmalā (14.3%). Rīgas pilsētas budžetu plānots apstiprināt tikai februāra beigās.

Tomēr pašvaldības atradušas iespēju atbalstīt vairākus rekonstrukciju projektus, kam piešķirts Eiropas fondu finansējums. Valmierā plānots turpināt realizēt gan Eiropas Komisijas atbalstītos projektus (Valmieras bibliotēkā), gan uzsākt Valmieras Novadpētniecības muzeja projektu „Vecpilsētas ainava pie Gaujas – Valmieras vēsturiskā centra revitalizācija”, pašvaldības līdzfinansējuma nodrošināšanai piesaistot kredīta līdzekļus 20 750 latu apmērā. Daugavpils pašvaldība nav pilnībā atteikusies ne no viena no sāktajiem projektiem. Daži no lielajiem projektiem ir saistīti ar kultūras infrastruktūras atjaunošanu – tāds ir arī Vienības nama rekonstrukcijas projekts. Cēsīs tiks veikta Kultūras centra rekonstrukcija.

Savukārt, Gulbenē plānota pilsētas kultūras centra renovācija. Kuldīgas Dome 2009. gadā plāno īstenot Latvijā unikālu ieceri – bijušo Kuldīgas sinagogas ēku kompleksu pārbūvēt par mūsdienīgu, plašai sabiedrībai pieejamu kultūras un informācija vietu – Kuldīgas novada Galveno bibliotēku. Projektu domā īstenot līdz 2010. gada beigām.

Lasiet raksta turpinājumu par pilsētu plānotajiem tēriņiem kultūrai.

Valmieras pašvaldības pamatbudžetā Atpūtas, kultūras un reliģijas programmai piešķirti 1.75 miljoni latu, kas ir par 28.9% jeb 714.1 tūkstoti latu mazāk kā iepriekšējā gada plānā ar grozījumiem. Valmieras bibliotēkas uzturēšanai plānoti 295.2 tūkstoši latu (tajā skaitā 75 tūkstoši latu Vidzemes augstskolas bibliotēkai). Valmieras Novadpētniecības muzeja uzturēšanai – 187.1 tūkstotis latu, arī ekspozīcijas izveidošanai. Kultūras centra uzturēšanas izdevumi – 292.6 tūkstošu latu, iekļaujot estrādes grīdas remontu 6 000 latu apmērā. Finansējums paredzēts arī kultūras pasākumiem (94.7 tūkstošu latu apmērā). Lielākās summas
tiks tērētas pilsētas svētkiem (20 000 Ls), Akadēmiskās mūzikas koncertciklam (6 000 Ls); un dažādiem festivāliem – Starptautiskā gaisa balonu festivālam, Ziemas mūzikas festivālam, Starptautiskajam šlāgerfestivālam, Jauniešu koru festivālam. Neliels finansējums paredzēts arī projektu konkursam.

Arī Valmieras rajona padome ir piešķīrusi finansējumu dažādiem ar kultūru, sportu un tūrismu saistītiem pasākumiem – 130 508 Ls. Šajā gadā finansējums pasākumiem paredzēts pirmajam pusgadam, tad rajona padomes funkcijas pārņems novads. Kultūrai finansējums šogad samazinājies apmēram trīskārt, nācies izvērtēt, kuri no kultūras pasākumiem pilnībā atbilst kritērijam “notikums rajona mērogā”. Lielāko finansiālo atbalsta summu (20 000 Ls) saņems Valmieras drāmas teātris, atbalstīta tiks Jāņa Kalnača grāmatas “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Valmieras rajonā” izdošana (7000 Ls), atbalstu saņems arī daudzi festivāli, kopā sanākšanas un kultūras pasākumi.

Daugavpils pašvaldības kopējais budžets salīdzinājumā ar 2008.gadu šogad ir par 19,3% mazāks. Atlīdzības fonds pašvaldības iestādēs šogad samazināts par 13%. Galvenais mērķis bija panākt, lai pēc iespējas mazāk nāktos samazināt štatus. Daugavpils domes budžets samazināts par 23%.

Rēzeknes pašvaldības kopējais budžets šogad sarūk par 24%, galvenais samazinājums skar līdzekļus atlīdzībai – kopumā pašvaldības iestādēs atlīdzības izdevumi samazināti par 17%, kultūras iestādēs – par 12%. Pašvaldības prioritāte ir finansējuma palielināšana sociāliem mērķiem, kā arī atbalsts izglītībai. Savukārt kultūrai, atpūtai un sportam budžetā paredzēts finansējums 1,9 milj. latu, kas ir par 43% mazāk nekā 2008. gadā.

Liepājas domes 2009. gada budžets ir par 28.8 % mazāks nekā pērn. Liepājas Kultūras pārvaldes budžets ir samazinājies par 21%. Pašvaldības kultūras iestādēs samazinātas 22 štata vienības (6%). Vislielākais kritums ir kultūrpolitikas budžetam (par 50%), kurā ietvertas gan dažādu pasākumu programmas, gan grāmatu un mūzikas ierakstu izdošana, gan projektu konkursu finansējums.

Tomēr kultūras projektu konkursiem finansējums ir paredzēts, informē Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna. Ja 2008. gadā mazo projektu konkursam bija atvēlēts Ls 30 000, šogad Ls 20 000. Lielo projektu konkursam pagājušajā gadā bija Ls 90 000, šogad Ls 50 000. No plānotajiem pasākumiem notiks gandrīz visi tradicionālie pasākumi, bet samazinātā apjomā.

Kultūras projektu konkursā prioritāte ir brīvdabas un bezmaksas pasākumi. Pasākumiem, kur nav iespējams nodrošināt bezmaksas ieeju, piešķirtais līdzfinansējums garantēs iespēju biļešu cenas samazināt. Liepājas Kultūras pārvalde janvārī ir paziņojusi „Mazo kultūras projektu konkursa” rezultātus. Starp atbalstītajiem 23 projektiem sadalīts Ls 9713 liels finansējums, kas nodrošinās dažādas kultūras aktivitātes Liepājā laika posmā līdz šā gada 30. aprīlim. Savukārt “Pilsētai nozīmīgu kultūras notikumu līdzfinansēšanas projektu” konkursā atbalstu saņēma 15 projekti, kam sadalīts Ls 49 670 liels finansējums.

Cēsu pilsētas budžetā atpūtai, kultūrai un reliģijai ir plānoti Ls 1 928 494 jeb 13% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem, kas ir par 40% mazāk nekā 2008.gadā. Šogad līdzekļi plānoti maksājumam par Kultūras centra rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādāšanu, gala maksājumam par Pils krātuvju tehniskā projekta sagatavošanu, Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta II kārtas realizēšanai, kā arī kultūras pasākumu organizēšanai.

2009.gadā ir plānots turpināt sadarbību ar Cēsu pils ģildi Cēsu Mākslas festivāla organizēšanā, kā arī līdzfinansēt Vidzemes kamerorķestra darbību.

Cēsu pašvaldības budžeta samazinājums tika veikts, reorganizējot Cēsu pilsētas domes, Cēsu Kultūras centra un Cēsu Centrālās bibliotēkas organizatoriskās struktūras un samazinot to algu fondus par 22 – 25%.

Jelgavas pilsētā būtiski ir samazināti līdzekļi visām jomām, izņemot sociālo jomu, kopumā budžets ir par 25.9% mazāks nekā pērn. Ievērojams līdzekļu samazinājums skars arī atpūtu, kultūru un reliģiju. Budžetā minētajam paredzēti 2 613 914 lati. Pašvaldība tāpat kā iepriekš atbalstīs nevalstiskās organizācijas.

Kuldīgas pilsētas budžets, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazināts tikai nedaudz – par 700 000 Ls (par apmēram 8.5%). Atpūtai un kultūrai 2009. gadā plānots tērēt Ls 1.1 miljonu Ls.

Neliels budžeta samazinājums – tikai par 15% – 2009. gadā būs arī Jūrmalas pilsētai. Kultūrai, sportam un atpūtai šogad paredzēti vairāk nekā 3.8 miljoni latu.

Rīgas pilsētas budžetu plāno apstiprināt tikai februāra beigās. Rīgai tēriņi šogad jāsamazina par 110 miljoniem latu (kopējais plānotais budžets — 502 miljoni latu). Viens no veidiem, kā domnieki iecerējuši taupīt, ir vairāku RD struktūrvienību reorganizācija. Rīgas mērs J.Birks laikrakstam “Diena” neslēpj, ka uz kopējā fona iecerētās struktūrvienību reorganizācijas ir piliens jūrā. Tajā pašā laikā pilsēta nav gatava pieķerties daudz radikālākiem lēmumiem, kas ļautu ietaupīt lielākas summas. Nojaušams, ka vairākiem sāpīgiem lēmumiem mēram nav arī politiskā atbalsta.

Rīgas pilsētas budžeta projektā piedāvāts kultūras nozarē strādājošo darbinieku atalgojumu samazināt visiem vienādi par 15%. Rīgas domes deputāte Maija Stefane (PS) rosinājusi Rīgas Kultūras aģentūras pievienošanu Kultūras departamentam. “Neoficiālajās sarunās deputāti atzīst, ka Rīgas Kultūras aģentūra, kuras pakļautībā ir kinoteātris “Rīga”, pilsētas izstāžu zāle, Rīgas Jūgendstila centrs un nesen pievienotais Rīgas Kongresu nams, ir mākslīgs veidojums ar acīmredzamu funkciju dublēšanos ar Rīgas domes Kultūras departamentu,” uzsvēra Stefane.

Sākotnēji Kultūras departamenta budžets bija plānots 14.8 miljonu latu apmērā, bet saistībā ar krīzi valstī Rīgas domes Finanšu departamenta priekšlikums ir budžetu samazināt.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s