Nepieciešamība samazināt valsts pārvaldes izdevumus liek visām valsts un pašvaldību struktūrām pārskatīt līdzšinējo darbību. Krīze ir iespēja mainīt katras (arī kultūras) organizācijas struktūru, lai labāk sasniegtu mērķus. Tomēr to izmanto reti kurš. Lielākoties pašvaldību un valsts kultūras iestādēs algas tiek samazinātas visiem solidāri, tiek ņemti bezalgas atvaļinājumi, samazinātas darbības programmas un pasākumu plāni, bet nedaudzie mēģinājumi mainīt struktūru vai to “optimizēt” saskaras ar protestiem. Viens no piemēriem – Cēsu pilsētas mēģinājums pārtraukt finansiālu atbalstu četriem pašdarbības kolektīvu vadītājiem.
Līdz ar Cēsu pašvaldības budžeta pieņemšanu, deputāti ar balsu vairākumu nolēma vairs no pašvaldības budžeta nefinansēt četru amatierkolektīvu vadītājus: kora “Vidzeme” diriģentu, kora “Beverīna” diriģentu, tautas vērtes kopas “Dzieti” vadītāju un estrādes deju grupas “Stils” vadītāju.
„Izvērtējot kolektīvu darbību, vērā tiek ņemti daudzi aspekti – rezultāti skatēs, tostarp, Dziesmu svētku skatēs, aktivitāte kopumā un tieši pilsētā. (..) Vērtējam arī jaunradi un programmu piedāvājumu. Tā arī izkristalizējās, ka finansējumu pārtraucam šiem četriem kolektīviem, bet tas nenozīmē, ka tie tiek likvidēti. Telpas mēģinājumiem būs pieejams tāpat kā līdz šim, par tām jāmaksā nebūs. Kori gluži bešā nepaliek, jo mērķdotāciju no valsts saņem gan “Beverīnas”, gan “Vidzemes” diriģenti. Mērķdotācijas nav “Stilam” un “Dzietiem”, kam būs jādomā par pašfinansēšanos,” stāsta kultūras centra direktore laikrakstam “Druva”.
Tomēr šāds lēmums ir sacēlis protestu vētru, ne tikai no pašdarbības kolektīvu vadītāju un Cēsu kultūras ekspertes puses, bet arī no Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras puses, kuras vadītājs Juris Karlsons ir steidzis vērsties pie kultūras ministra vietas izpildītāja Edgara Zalāna: “Šādu izšķiršanos nedrīkstētu pieņemt bez rajona virsdiriģenta un Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras ziņas. Domāju, ka Cēsu pilsētas vadības rīcība var būt negatīvs signāls daudzām pašvaldībām valstī. Tas rada apdraudējumu Dziesmu un Deju svētku procesam.”
Resursi:
Cēsu rajona koru diriģentu, virsdiriģenta, kultūras ekspertes atklāta vēstule
NRA, 24.02.2009. “Cēsīs politiķi pret koriem”
CultureLab 