2009. gada budžeta veidošanas procesā kultūras budžets tika samazināts trīs posmos, gala rezultātā paredzot Kultūras ministrijai (KM) samazināt 2009. gadā plānotos valsts budžeta izdevumus par 11.1 miljonu latu, tajā skaitā – atlīdzībai (visai nozarei) paredzētos izdevumus par 15% jeb 5 miljoniem latu.
Tomēr, salīdzinot ar 2008. gadu, budžets kultūrai 2009. gadā ir pat nedaudz pieaudzis (par 1.4 miljoniem latu), jo budžetā ir ietverts finansējuma palielinājums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai (no 6.9 miljoniem Ls 2008. gadā uz 23.8 miljoniem Ls 2009. gadā).
Bet faktiski visās KM programmās un apakšprogrammās ir veikts izdevumu samazinājums, ievērojot pamatprincipu – lai esošajā finansiālajā situācijā tiktu saglabāta visu KM programmu un apakšprogrammu darbība; finansējums nav paredzēts jaunām politikas iniciatīvām, informē KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule. Piemēram, salīdzinot ar 2008. gadu, programma “Kultūras mantojums” (muzeji, bibliotēkas, arhīvi) ir samazināta par 30.6%, bet programma “Profesionālā māksla” (teātri, opera, filmu nozare) par 22.7%.
Nozīmīgi samazināts arī Valsts Kultūrkapitāla fonda budžets – par 39.3%. Pieskaitot valdības noteiktos 10% līdzekļu, kas ir jātur rezervē, reāli VKKF šogad var operēt tikai ar pusi no pagājušā gada summas. “Ar šo lēmumu VKKF ir zibenīgi iesviests apmēram tādā pašā situācijā kā pirms 10 gadiem, kad tas piedzima. Tas nozīmē, ka liela daļa no fonda atbalstītajiem kultūras procesiem apstāsies un vairums no tiem vienkārši iznīks.” – raksta kultūras darbinieki atklātā vēstulē par VKKF finansējumu.
Atbildē uz šo vēstuli KM norāda, ka prioritāte ir kultūrizglītība: “Visjūtīgākā KM pārraudzības joma, kuru finansējuma samazinājumam vajadzētu skart pēc iespējas saudzīgāk, ir kultūrizglītība. Kultūrizglītības dotēšana Latvijā prasa vairāk nekā trešdaļu KM līdzekļu. Finanšu izteiksmē tas nozīmē – lai pēc iespējas saglabātu adekvātu finansējumu kultūrizglītībai un pedagogu algām, pārējiem kultūras nozares sektoriem, tai skaitā Valsts Kultūrkapitāla fondam, finansējums samazinās proporcionāli vairāk, nekā kultūras nozarei kopumā.”
Samazināti ir arī Kultūras ministrijas (centrālā aparāta) izdevumi – izdevumi atlīdzībai samazināti 30% apmērā salīdzinājumā ar 2008. gadu. KM izdevumi precēm un pakalpojumiem un kapitālajiem izdevumiem 2009. gadā samazināti par 13% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Turklāt 10% no visiem izdevumiem jānodala finanšu nodrošinājuma rezervei.
2009. gadā Kultūras ministrija gandrīz līdzšinējā apmērā ir saglabājusi finansējumu nevalstiskajām organizācijām (piešķīrums 2008 gadā – Ls 735 416; 2009. gadā pieejamie resursi – Ls 707 243). Atbalstīto organizāciju vidū ietilpst gan radošās savienības (atbalstītas tiek konkursa kārtībā – konkursa par 2009. gada finansējumu pieteikumu pieņemšana noslēgsies 27. februārī), gan laikmetīgās mākslas organizācijas – G. Poliščukas teātra observatorija, Latvijas Jaunā teātra institūts, Mūzikas informācijas centrs, Laikmetīgās Mākslas centrs, Jauno mediju kultūras centrs (RIXC), Kultūras un mākslas projekts NOASS, Skaņu mežs, Jaunās mūzikas festivāls “Arēna”, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs, Latvijas Literatūras centrs, gan vairāki muzeji (Tautas frontes muzejs, Okupācijas muzejs, 1991. gada barikāžu muzejs, Ebreju muzejs), gan minētajā sarakstā šķietami neiederīga organizācija – aušanas darbnīca “Vēverīšas”.
Tomēr šis finansējums ir niecīgs, salīdzinot ar citu nozaru tēriņiem – no kopējā KM budžeta nevalstiskām organizācijām tiek piešķirti tikai 0.6%.
CultureLab 