Joprojām turpinās diskusijas par diviem no „Jaunajiem 3 brāļiem” – Nacionālo bibliotēku un Rīgas koncertzāli, izsakot dažādus viedokļus, vai vajag un vai varam atļauties šāda līmeņa nacionālu objektu celtniecību.
Otru diskusiju ir aizsākusi „Neatkarīgā Rīta Avīze”, paužot kritisku viedokli par reģionālo daudzfunkcionālo centru izbūvi Latvijas reģionos ar ES struktūrfondu atbalstu, rakstot par dārgām, izšķērdīgām, „oranžām” koncertzālēm.
Pagājušā gada nogalē LR Kultūras ministrija uzsāka ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, administrējot 17,5 milj. latu vērto ES Struktūrfondu programmu “Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveide”, lai rezultātā izveidotu “četrus daudzfunkcionālos centrus – sabiedrisko pakalpojumu būves, kas vienlaikus ir piemērotas gan daudzveidīgu profesionālās skatuves mākslas pasākumu īstenošanai (teātris, mūzika, deja), gan konferenču un kongresu norisei, izstāžu darbības un citu sabiedriski nozīmīgu kultūras pasākumu īstenošanai”.
Uzaicinājuma vēstules tika nosūtītas :
– Liepājai, kas vēlas īstenot austriešu arhitekta Folkera Gīnkes veidoto projektu “Lielais Dzintars”,
– Rēzeknei, kas ir sagatavojusi Austrumlatvijas koncertzāles projektu “Zīdaste”, (kopējās izmaksas 16,3 milj. Ls),
– Cēsīm, kas plāno rekonstruēt tagadējo kultūras centru (kopējās izmaksas 8,3 milj. Ls),
– Ventspilij, kas iepriekš bija gatava attīstīt vācu arhitektu Benisch, Benisch and Partners piedāvājumu veidoto koncertzāles projektu un šogad no projekta realizācijas tuvākajos gados atteikusies (paredzamās izmaksas 20 milj. Ls).
Ventspils nav iesniegusi savu projekta pieteikumu, jo “pašvaldība pagaidām to nevar atļauties.” Domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs pauž, ka “skaistas lietas jāatliek uz nākamajiem treknajiem gadiem” . Jāpiebilst, ka Ventspils tikko kā rekonstruējusi 693-vietīgu teātra nama “Jūras Vārti”, ieguldot 8,4 milj. latu valsts un pašvaldības līdzekļu, tomēr šīm telpām nav izveidota piemērota akustika augstvērtīgu koncertu norisei. Plaša “Jūras vārtu” atklāšana paredzēta šī gada 15.maijā.
„Neatkarīgā Rīta avīze” atkārtoti pauž bažas par KM konkursa caurskatāmību un apgalvo, ka koncertzāļu būvniecības konkursu projektu apturēšana ir valdības ziņā.
Diemžēl publiski ir pieejams visai maz informācijas par to, kādā veidā jaunie reģionālie centri funkcionēs un kāds būs to sociālekonomiskais ieguldījums. Tā būtu projektu attīstītāju atbildība sniegt vairāk informācijas par paredzamo saturu, ne tikai formu. Pretējā gadījumā ieguldījums kultūras infrastruktūrā tiek uzskatīts nevis par nepieciešamību un pozitīvu virzienu attīstībai, bet par greznību un izšķērdību – skatīt Jura Paidera rakstu “Investīcijas betonā nav kultūras atbalsts”.
Investīciju atdevi kultūras infrastruktūrā pierāda Jelgavas pašvaldības aģentūras „Kultūra” darbība. Jelgavas kultūras centra renovācijā 2004.gadā tika investēti 750 485 LVL. Pēc renovācijas par 214% pieauga kultūras centra apmeklētāju skaits, par 102% – pasākumu skaits, iedzīvotājiem ir palielinājusies profesionālās mākslas pieejamība, jo atjaunotā zāle un skatuve ir piemērotas profesionālo teātra izrāžu un koncertu izrādīšanai, par 33% pieauguši ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un par 50% palielinājies no fondiem un sponsoriem piesaistīto līdzekļu apjoms.
NRA, 10.05.2009. “Dālderis: 85% no jaunceļamo koncertzāļu izmaksām segs ES”
CultureLab 