Priekšvēlēšanu solījumi Latgalē

Atbildi uz gadiem ilgušo diskusiju, kura pilsēta – Daugavpils vai Rēzekne – ir Latgales kultūras galvaspilsēta, zināmā mērā sniedz šo pilsētu priekšvēlēšanu kandidātu programmas. Daugavpilī – 14 saraksti, Rēzeknē – 17 saraksti – tas ir pietiekami plašs spektrs, programmās dominējošie spriedumi, mērķi un uzdevumi ļauj izprast katrā pilsētā valdošo noskaņojumu.

Daugavpils iedzīvotāju pārstāvji – topošie pašvaldības politiķi – orientējas galvenokārt uz ekonomiskām vērtībām – piedāvājot vispārsteidzošākos plānus, kā glābt pilsētas iedzīvotājus no krīzes un sociālām problēmām. Daudzas partijas kultūru nepiemin nemaz vai arī tikai kā veidu (nekonkretizējot), kā sasniegt etnisko saskaņu daudznacionālajā pilsētā.

Savukārt Rēzeknes partiju pārstāvji ir noskaņoti uz garīguma viļņa, daudz biežāk kultūra tiek minēta kā pilsētas nākotnes attīstības ceļš. Ir pat partijas (piem., „Vienota Rēzeknei”), kas formulē plašu kultūrā veicamo darbu spektru, tomēr jājautā, vai esošajā situācijā bezdarbs, sociālo un ekonomisko jautājumu risināšana nenospiedīs uz ceļiem cēlos mērķus kultūras budžetu nesamazināt vai pat palielināt (tas būtu nepieciešams, lai īstenotu dažās programmās minētos darbus)? Te jāatminas līdzšinējās pašvaldības pieņemtie lēmumi, kas tieši Rēzeknē, salīdzinot ar citām pašvaldībām, kultūras budžetu 2009.gadam samazināja ļoti krasi – par 43%.

Lasiet arī iepriekšējās „Culturelab” publikācijas par priekšvēlēšanu programmām citās Latvijas lielajās pilsētās (Rīgā, Jūrmalā un Valmierā).

Daugavpilī kandidē 14 partijas un apvienības. Atbilstoši lielajam sarakstu skaitam daudzveidīgi (arī pārsteidzoši un neparasti) ir risinājumi, kas tiek piedāvāti ekonomiskajā un sociālajā sfērā. Par spīti tam, ka Daugavpilī darbojas ļoti dažādas kultūras iestādes un katru gadu tiek rīkoti vairāki nu jau tradicionāli festivāli, partiju priekšvēlēšanu programmās kultūra ir reta viešņa. „Jaunlatvija” ir vienīgā partija, kas piemin esošo kultūras infrastruktūru un kultūras organizāciju tīklu. Pārsvarā dominē sociāli un ekonomiski solījumi, kā arī risinājumi, kā pilsētu izvest no krīzes.

Ņemot vērā Daugavpils daudznacionālo sastāvu, vairākās programmās var lasīt par centieniem respektēt pilsētas multinacionālo raksturu un dažādu etnisko kopienu tiesības.

“Latgales tauta”, Politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs”, „Sociālā Taisnīguma partija” kultūras jomu nepiemin nemaz.

“Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija”, neiegrimstot detaļās, sola atbalstīt kultūras attīstību un veidot Daugavpili par multikulturālu pilsētu.

Partija “LPP/LC” sola Daugavpili veidot par „nacionālās saskaņas un kultūras pilsētu”, izvirzot konkrētus uzdevumus – saglabāt visu nacionālo kultūras centru finansējumu, pabeigt Kultūras pils un Vienības nama renovāciju; izveidot Daugavpils “Haidparku”- iedalīt un labiekārtot teritoriju sabiedrisko diskusiju un netradicionālo akciju rīkošanai; nodrošināt iespējas aktīvi un radoši darboties dažādās kultūras un mākslas nozarēs.

„Par Dzimteni!” uzņemas atbildību arī par kultūras jomu, tomēr neatklāj – kādā veidā.

“PCTVL – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” ievēros pilsētnieku tiesības arī kultūras sfērā, saglabājot pilsētas multikulturālo vidi un atbalstot visu nacionālo minoritāšu kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu.

„Tautas partija”, salīdzinot ar citu partiju priekšlikumiem, kultūras jomai veltījusi pat atsevišķu sadaļu, tiesa, vairāk runājot par bērnu un jauniešu atpūtas un sporta iespējām. Vienīgais konkrētais uzdevums kultūras jomā ir „republikāniskā kreatīvās jaunatnes centra (aktieri, režisori, vokālie mākslinieki, dejotāji, operatori , video un audio speciālisti) izveidošana”. Sola atbalstīt arī mazākumtautību organizācijas.

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK veidos latvisku pilsētu, uzturot „latviešu tautas mākslas tradīcijas, veicinot pašdarbību un kultūras mantojuma saglabāšanu”. Akcentēta kultūrvēsturiskā mantojumu saglabāšana, solot finansiāli atbalstīt dažādus novadpētniecības projektus un nacionālpatriotisko organizāciju centienus ierīkot un sakārtot piemiņas vietas Latvijas brīvības cīnītājiem, nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, represētajiem, latviešu strēlniekiem un leģionāriem.

Sabiedrība „Citai politikai”, tautā dēvēta arī par „teātra partiju”, jo kandidātu sarakstā atrodami vairāki teātra cilvēki. Pārsteidzoši, bet kultūras jomā partijas programmai konkrēta piedāvājuma nav, izņemot mazliet neskaidro frāzi „pašvaldību iestādes veidot kā mazus administratīvos un kultūras centrus (tālākizglītība, mūžizglītība, interešu izglītība)”.

„Daugavpils atdzimšana” pilsētas atdzimšanā kultūras lomu nesaskata. Vien pieminēts, ka „svarīgi veidot atbalsta fondu, kur saziedotie uzņēmēju līdzekļi būs svarīgs atbalsts izglītībai, sociālai aizsardzībai, sportam, kultūrai, u.c. dzīves nozarēm.”

„Jaunlatvija” piedāvā „racionāli un pilnvērtīgi izmantot pilsētas esošās kultūras un izglītības iestādes”, kā arī virzīt vēsturisko objektu „Dinaburgas” cietokšņa”, „Vienības nams”, „Tehniskā skola” uzsākto projektu īstenošanu un realizāciju dzīvē.

„Jaunais laiks” atšķirībā no daudzām citām partijām, kas kandidē Daugavpils vēlēšanās, formulējusi attīstības vīziju, kurā ietilpst arī kultūra, ne vien ekonomiskā augšupeja un sociālās rūpes: „Daugavpils attīstīsies par Latgales reģiona un pierobežas zonas mazās un vidējās uzņēmējdarbības un pārrobežu sadarbības centru kopā ar attīstītu sociālo un kultūras kapitālu. Pilsētas savdabīgais kultūrvēsturiskais mantojums, daudznacionālais sastāvs, apkārtnes skaistās ainavas, Daugava, Cietoksnis un tūristu takas paliks mūsu lepnums.” Pie konkrētiem darbiem gan minētas tikai divas kultūras jomas – pilnveidot ikgadējo pilsētas svētku tradīcijas un atbalstīt bērnu un jauniešu piedalīšanos kultūras un sporta aktivitātēs.

„Osipova partija” paredz „saglabāt esošos un izveidot jaunus kultūras un sporta centrus pilsētas mikrorajonos”.

Rēzeknē iesniegti 17 priekšvēlēšanu saraksti. Lielākā daļa partiju kultūru un garīgumu vispārējās kategorijās savās programmās ir pieminējusi. Visprecīzāk to, kāda loma kultūrai varētu būt ekonomiskās krīzes apstākļos, formulē partija „Latgales tauta”: „Bez neizmantotā ekonomiskā potenciāla vispusīgi jāizmanto liela kultūras un etniskā vide, kas efektīvi ietekmēs ekonomisko problēmu risināšanu.”

Tomēr konkrēta izpratne par pašvaldības uzdevumiem kultūras jomā, nav gandrīz nevienai partijai (pašvaldības pārraudzībā ir bibliotēkas, muzeji, kultūras nami, pašdarbība, pilsētas kultūras pasākumi u.c.).

Izņēmums ir partija „Vienota Rēzekne”, kuras mērķi uzstādīti daudzpusīgi, bet tieši tāpat kā citām partijām jājautā – kā sasniegs izvirzītos uzdevumus, kas acīmredzami prasa vismaz saglabāt esošo atbalstu kultūrai, ja ne tā palielināšanu. Jāpiezīmē, ka, pieņemot 2009. gada budžetu, Rēzeknē, salīdzinot ar citām Latvijas pašvaldībām, bija viens no krasākajiem samazinājumiem kultūras jomā (Rēzeknes budžets kopumā saruka par 24%, savukārt kultūrai, atpūtai un sportam atvēlētais finansējums ir par 43% mazāks nekā 2008. gadā). Pārāk asas un sāpīgas problēmas izvirzīja krīze un nepieciešamība risināt sociālās problēmas. Šī dilemma būs jārisina arī nākamajai Rēzeknes vadībai.

Varbūt godīgāka ir “Savienība Latgales sirds”, kas skaidri pasaka: „Atsauksim gan Rēzeknes „Dienvidu tilta, gan Rēzeknes „Gaismas Pils” celtniecību un šos līdzekļus novirzīsim pilsētas ielu (bedrīšu lāpīšana) uzturēšanai un sociālo pabalstu izmaksām.” Par godīgu gan var uzskatīt tikai teikuma pirmo daļu, jo kultūras infrastruktūras būvniecību atbalsta ES struktūrfondi un valsts, bet pašvaldības līdzfinansējumam būtu jāņem aizņēmums – tātad nekādas naudas, ko novirzīt „bedrīšu lāpīšanai” nav un nebūs.

„Sociāldemokrātiskā partija-SDP”, Politiskā partija “Spēks vienotībā”, “Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija” kultūras jomā neiedziļinās.

Politiskā partija “Rēzeknes Jaunsaimnieks” veidos Rēzekni par augsti attīstītu pilsētu, nodrošinot līdzvērtīgas ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības iespējas visām sabiedrības grupām.

Politisko partiju apvienībai “Saskaņas Centrs” ir konkrēts un samērā visaptverošs priekšstats par kultūras jomu. Tiek izvirzīti arī konkrēti uzdevumi:
–    Veikt izglītības un kultūras pārvalžu optimizāciju un to darbības efektivitātes paaugstināšanu.
– Veicināt reģionālo, republikas un starptautiskā mēroga kultūras pasākumu organizēšanu Rēzeknē.
– Atbalstīt nacionālo kultūru tradīciju attīstību.
– Veikt Nacionālo biedrību Kultūras nama („Joriks”) rekonstrukciju.

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK veidos Rēzekni par radošu, rosīgu un drošu pilsētu un par patiesi plaukstošu Latgales centru (sociālajā, kultūras, ražošanas, izglītības un zinātnes sfērās). Kā tas notiks kultūras jomā – to programmā izlasīt nevaram.

„Tautas partija” sola: „Ar reģionāliem un valsts nozīmes pasākumiem apliecināsim to, ka Rēzekne – pilsēta Latgales sirdī – ir reģiona kultūras un izglītības centrs.” Kultūras jomā plāno sakārtot un atjaunot infrastruktūru: „Īstenosim aizsāktos projektus, izveidojot Austrumlatgales radošo pakalpojumu centru, Austrumlatvijas daudzfunkcionālo centru, veiksim  J. Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas ēkas rekonstrukciju, Latgales Kultūrvēstures muzeja piebūves celtniecību, atbalstīsim Rēzeknes Augstskolas jaunā kompleksa izveidi.”

„Pilsoniskā savienība” iestājas par pārtikušu un izglītotu Rēzeknes pilsētas iedzīvotāju, solot realizēt ES fondu projektus un modernizēt bibliotēkas un kultūras namus.

“Vienota Rēzekne” nākotnē Rēzekni redz kā Latgales kultūras, izglītības un uzņēmējdarbības centru. Turklāt plānots ir atbalstīt gan kultūras pasākumus, gan ieguldīt kultūras infrastruktūrā, papildināt bibliotēku un muzeju krājumus un vēl vairāk (to sola reti kura partija!) – attīstīt profesionālo mākslu un mūziku, kā arī atbalstīt radošo industriju veidošanos.

Sabiedrība „Citai politikai” kultūras jomā uzņemsies atbildību par starpkultūru dialogu un minoritāšu kultūras attīstību, kā arī sola saglabāt esošos un veicināt jaunu pašdarbības kolektīvu rašanos.

„Jaunais laiks” sapņo par Rēzekni – „drošu, plaukstošu, augstas kultūras un izglītības pilsētu”. To plāno sasniegt, mūsdienīgi traktējot radošumu pilsētas attīstībā: „ Mums ir jānodrošina pilsētas zinātnieku, inženieru, konstruktoru, mediķu, mākslas un mūzikas speciālistu, pedagogu, sporta, atpūtas un izklaides speciālistu, administrācijas darbinieku un projektu vadītāju sadarbība jaunu, konkurētspējīgu produktu izstrādē.” Neko konkrētu kultūras jomā neplāno veikt.

Partija “LPP/LC” kultūras jomā sola saglabāt „multiplikāro (?) vidi pilsētā” un sniegt atbalstu radošiem kolektīviem, veicinot Latgales un Rēzeknes identitāti.

„Zaļo un Zemnieku savienība” izstrādās un īstenos programmu kultūrvēsturiska mantojuma saglabāšanai. Atbalstīs tradicionālo kultūru, infrastruktūras attīstību. Rosinās mākslas un amatniecības centra izveidi sadarbībā ar Latvijas Amatniecības kameras Rēzeknes nodaļu.

Partija “Savienība Latgales sirds” – par mērķi izvirza Latgales morālu un ekonomisku atdzimšanu. Programma izceļas ar konkrētību arī kultūras jomā: „Atsauksim gan Rēzeknes „Dienvidu tilta, gan Rēzeknes „Gaismas Pils” celtniecību un šos līdzekļus novirzīsim pilsētas ielu (bedrīšu lāpīšana) uzturēšanai un sociālo pabalstu izmaksām.”

“PCTVL – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” ievēros Rēzeknes iedzīvotāju tiesības arī kultūras jomā. Partija atbilstoši tās pamatvērtībām atbalstīs nacionālās kultūras identitātes saglabāšanu, sniegs atbalstu nacionālajām kultūras biedrībām un pasākumiem, kas sekmē nacionālās identitātes saglabāšanu un veicina savstarpēju sapratni starp dažādu tautību pārstāvjiem. Tāpat cīnīsies pret narkomāniju un noziedzību, atbalstot jaunatnes kultūras programmas.

„Rīcības partija” ir konkrēta: „Svarīgi ir realizēt muzeja ēku savienošanu. Finansējums kultūrai nav samazināms.”

„Latgales tauta” programmā ierakstījusi viedus vārdus, tiesa nekonkretizējot rīcības plānu: „Bez neizmantotā ekonomiskā potenciāla vispusīgi jāizmanto liela kultūras un etniskā vide, kas efektīvi ietekmēs ekonomisko problēmu risināšanu.”