2009.gada 3. jūlijā pēc Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) ierosinājuma notika Kultūras alianses pārstāvju tikšanās ar finanšu ministru Einaru Repši. Kultūras alianse jeb Alianse kultūrpolitikas jautājumu risināšanai ir kopīga platforma, kuru š.g. 11. martā izveidoja LRSP un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija (LKNVOA). Ar finanšu ministru tikās LRSP pārstāvji Uģis Prauliņš (LRSP priekšsēdētājs), Daiga Gaismiņa Šiliņa (Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja), Haralds Matulis (publicists un producents), Māris Bērziņš (rakstnieks, Latvijas Rakstnieku savienības biedrs) un LKNVOA pārstāve Zane Kreicberga (Latvijas Jaunā teātra institūta valdes locekle).

Tikšanās mērķis bija pārrunāt ar finanšu ministru kultūras nozares ilgtspējai aktuālākos jautājumus ekonomiskās krīzes un valsts budžeta samazinājumu kontekstā. Kultūras ministra Inta Dāldera solītā (un Dombrovska valdības deklarācijā ierakstītā) sadarbība ar nevalstisko sektoru pagaidām nav īstenojusies apmierinoši, jo nenotiek konsultācijas kultūras nozarei būtisku lēmumu pieņemšanā un likumprojektu izstrādē. Tā kā Finanšu ministrijas viedoklim nereti ir izšķiroša nozīme ar budžetu un nodokļu likumdošanu saistītu lēmumu pieņemšanā, LRSP pieteica vizīti pie finanšu ministra, lai tiešā sarunā noskaidrotu viņa viedokli  un paustu savus apsvērumus par kultūras finansēšanu.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) turpmākais liktenis un finansējums. Šogad VKKF budžets ir samazināts par 43 procentiem salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto, un tas ir atcēlis daudzas mērķprogrammas un kultūras programmas, kā arī izsludina tikai divus projektu konkursus agrāko četru vietā (pēc 16. jūnija grozījumiem VKKF projektiem un programām atvēlētais budžets ir 3 749 139 Ls). Jāatzīmē, ka VKKF atbalsta radošo procesu un projektus pilnīgi visās kultūras nozarēs, taču vairāk nekā puse VKKF pieejamā finansējuma katru gadu tiek novirzīta mērķprogrammām un kultūras programmām, kas faktiski ir politikas līmenī atzītas prioritātes, kuras būtu jāfinansē tieši no KM budžeta. Iepriekšējās valdības plānos bija apvienot VKKF ar Izglītības un inovāciju fondu, kurš tagad bez liela trokšņa likvidēts, tāpēc arī tagad pastāv bažas par VKKF likteni turpmākajos valsts budžeta cirtienos (medijos izskanējis, ka nākamā gada valsts budžets jāsamazina vēl par 500 miljoiem latu).

Repšes kungs uzdeva jautājumu, kāpēc kultūrai būtu japārdala nodokļu maksātāju nauda caur VKKF, kāpēc to patērētājs nevarētu pirkt pa tiešo? (Man personīgi ienāca prātā jautājums, kāds Latvijā būtu analfabētisma līmenis, ja iedzīvotājiem pašiem būtu pilnā apmērā jāmaksā par pamatizglītību?) Repšes kungs minēja Jaunā Rīgas teātra (JRT) piemēru, kas tak pilnīgi noteikti, viņaprāt, varētu izdzīvot bez valsts dotācijas. Iespējams, ka šodien varētu, taču šim teātrim bija nepieciešami 10 gadu valsts dotācijas, lai pamazām veidotu skatītāju uzticību un krātu starptautisko pieredzi, un, galvenais, lai varētu radoši strādāt, priekšplānā izvirzot mākslinieciskus un sabiedriskus, ne komerciālus mērķus. Vai JRT šo gadu laikā ir trenējies finansiālā neatkarībā – tas vēl ir jautājums… Galvenie ir divi argumenti: ja viss tiktu atstāts tirgus patvaļai, tad dominētu komercprodukti un izklaide, bet domāšanu virzoša māksla un kultūra izzustu, jo mākslinieki vairs nevarētu atļauties ar to nodarbtoties; liela daļa iedzīvotāju nespēj maksāt komerccenu par kultūras produktiem, tāpēc valsts dotācija un VKKF finansējums ir ļoti būtiski kultūras pieejamības nodrošināšanā.

Pēc sarunas tomēr neradās simtprocentīga pārliecība, ka finanšu ministrs atšķir Valsts Kultūrkapitāla fondu no Latvijas Kultūras fonda (LKF), vismaz FM Komunikācijas departamenta direktores vietnieks Aleksis Jarockis neformālā sarunā pēc oficiālās daļas norādīja uz VKKF pabojāto reputāciju, ar to domājot LKF direktora Pētera Bankovska afēras. Gribētos tomēr cerēt, ka turpmāk, pieņemot ar VKKF finansējumu saistītus lēmumus, atbildīgajām amatpersonām būs skaidrs, ka tas ir nevis privātpersonu nodibinājums (kā LKF), bet gan publisks nodibinājums, kas darbojas saskaņā ar VKKF likumu un nolikumu un organizē publiskā finansējuma piešķiršanu kultūras projektiem.
VKKF ir izšķiroša nozīme Latvijas kultūras un mākslas procesu nodrošināšanā un it īpaši kultūras nevalstiskā sektora atbalstīšanā.

Finanšu ministrs Einars Repše atzina: “Kaut kādai regulējošai nozīmei kultūrā valstij ir jābūt, tāpat kā nodrošinot kārtību un izglītību. Ļoti ticams, ka Valsts Kultūrkapitāla fonda darbība ir ļoti svētīga un vajadzīga Latvijā. Tomēr, ja valsts izlemj atbalstīt kultūru, tad tā ir jāatbalsta no valsts budžeta, nevis iezīmējot noteiktus nodokļus.” Attiecībā uz ideju atgriezties pie sākotnējā VKKF finansējuma modeļa, kad tas tika finansēts no noteikta apjoma alkohola, tabakas, izložu un azartspēļu akcīzes nodokļiem un nodevām (šāds modelis joprojām veiksmīgi darbojas Igaunijā, kur KKF finansējums ir krietni lielāks nekā Latvijā), Repšes kungs ir nelokāms.

Kultūras alianses pārstāvji pauda izpratni par to, ka jāsamazina valsts pārvaldes izdevumi un tas lielā mērā skar un skars arī kultūras nozari, tomēr aicināja finanšu ministru stingrāk prasīt no ministrijām nopietnas un pārdomātas tā saucamās strukturālās reformas, nevis tikai mehāniskus samazinājumus, kas patlaban dominē vismaz kultūras sfērā. Tika uzsvērta nepieciešamība pirms būtisku izmaiņu ieviešanas nodokļu politikā un likumdošanā to apspriešanā iesaistīt plašāku loku ekspertu no dažādām nozarēm, lai būtu iespējams modelēt šo izmaiņu sekas. Ar PVN likmes pacelšanu grāmatām jau ir pierādījies, ka kultūras sfērā nodokļu izmaiņas atsaucas daudz sāpīgāk nekā citās nozarēs. Tika pieminēts arī nodokļu atlaides samazinājums uzņēmuma ienākuma nodoklim, ja tas ziedo sabiedriskā labuma organizācijām (no 1. jūlija ar nodokli netiek aplikti tikai 15 % ziedotās summas agrāko 85 % vietā). Ja līdz ar tiešajiem budžeta samazinājumiem vēl arī tiek nogriezti papildu instrumenti, kas dod iespēju kultūras organizācijām pašām piesaistīt līdzekļus, tad tas jau uzskatāms par nopietnu apdraudējumu kultūras dzīvotspējai.

Sarunas noslēgumā finanšu ministrs aicināja Kultūras alianses pārstāvjus iesaistīties darbā pie 2010. gada budžeta. 8. jūlijā LRSP iesniedza vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim ar lūgumu iekļaut Kultūras alianses pārstāvi Reformu vadības grupā, kas uz Nacionālās trīspusējas sadarbības padomes bāzes tiek veidota Ministru kabinetā.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s