2010.gada 2. septembrī tika publiskots Valsts Kancelejas vadītās valsts pārvaldes funkciju vērtēšanas gala ziņojums, ar piebildi, ka vērtēšanas procesā bija iesaistītas nozaru nevalstiskās organizācijas. Tā nav taisnība. Nevar noliegt, ka, salīdzinot ar iepriekšējā gada funkciju vērtēšanu, šis process uzlabots. Tika ieviesta kompleksāka vērtēšanas matrica, atsevišķi novērtējot deleģēšanas iespējas un funkciju nozīmību. Notika ministriju prezentācijas. Tika rīkotas diskusijas par specifiskām tēmām – funkciju dublēšanās, finansējuma ietaupīšanas un citos aspektos.

Taču funkciju vērtēšana notika pēc Valsts Kancelejas sagatavota plāna, kurā nevalstiskajām organizācijām bija atvēlēta tikai novērotāja loma. Diskusiju tēmas teorētiski bija labi formulētas, taču visi iesaistītie – gan ministriju, gan sabiedrisko organizāciju pārstāvji –  piekritīs, ka lielākoties tās nebija saistītas ar īstenību un uzstādītajā rakursā bija bezjēdzīgas.

2011. gadam ieteiktais vidējais samazinājums kultūras nozarei, ap 10%, ir samērīgs ar citām nozarēm rekomendēto, kas ļauj domāt, ka vērtētāji ir atzinuši kultūras nozīmi un ņēmuši vērā pagājušā gadā veikto milzīgo 29 % samazinājumu kultūras nozarei. Taču  aprēķini rāda, ka pat pie šāda finansējuma samazinājuma lielākā daļa kultūras institūciju nevis pildīs savas funkcijas par 10 % mazāk, bet vairs nespēs tās īstenot un būs jālikvidē, jo jau šogad ir sasniegta “izdzīvošanas robeža”.

Atsevišķās kultūras nozarēs funkciju vērtētāji ieteikuši neadekvāti lielus finansējuma samazinājumus, pēc būtības aicinot tās izslēgt no valsts atbalstīto kultūras funkciju loka. Piemēram, filmu nozarei ieteikts finansējuma samazinājums par 30 %, kas praktiski ir tas pats, kas rekomendēt pārtraukt Latvijas kino uzņemšanu. Nav ņemts vērā tas, ka pēdējo divu gadu laikā filmu nozarei finansējums jau ir samazināts par 69 % un atlikusī valsts dotācija ir vienīgais, kas ļauj jau tā novājinātajai kino industrijai piesaistīt ievērojamu līdzfinansējumu no Eiropas fondiem, uzturēt augstu kvalifikāciju un piesaistīt ārzemju kopprodukciju filmu uzņemšanu Rīgā, kas turpmāk vairs nebūs iespējams. Arī kultūras pieminekļu aizsardzībai rekomendēts liels – 24 % – finansējuma samazinājums un funkciju deleģēšana pašvaldībām bez plāna kā pašvaldības to īstenos. Tas draud ar  nekvalitatīvu būvniecību Rīgas vēsturiskajā centrā un kultūrvēsturisko objektu degradāciju visā Latvijā – jo pašvaldības būs pirmkārt ieinteresētas tūlītējā finansiālā ieguvumā, nepievēršot uzmanību ilgtspējai un videi.

Tomēr galvenais valsts pārvaldes funkciju vērtēšanas procesa trūkums ir tas, ka Valsts Kanceleja nebija gatava saturīgi diskutēt par funkciju veikšanas efektivitāti un noraidīja nevalstisko organizāciju ieteikumus, kas rosināja vērtēt funkciju efektīvāku veikšanu. Valsts Kancelejas starpziņojumā par funkciju izvērtēšanu ir šādas rindas: “Šajā pieejā netiek vērtēta  mērķu un rezultātu sasniegšanai paredzēto finanšu līdzekļu efektīva izmantošana. Sniedzot novērtējumu, mazāka uzmanība tiek pievērsta institūcijas darbības efektivitātei un sasniegtajiem rezultātiem, bet lielāka – funkcijas atbilstībai valsts eksistēšanas pamatvērtībām un „minimālu” publisko pakalpojumu nodrošināšanai.”

Un ar šādu pieeju jautājums ir nevis “vai”, bet “kad” šī valsts sabruks.

Lielākās kultūras nozares organizācijas ir apvienojušās Kultūras aliansē, lai kopīgi veiktu kultūras nozares aizstāvību. Latvijas Radošo savienību padome (LRSP) apvieno 11 radošās savienības, kurās ietilpst vairāk nekā 3500 radošo profesionāļu, Laikmetīgās kultūras NVO asociācija (LKNVOA) pārstāv ap 20 mūsdienu kultūras nevalstiskās organizācijas, biedrībā „Laiks kultūrai” apvienojušies visu lielāko nacionālo kultūras institūciju vadītāji. Kultūras nozares NVO ir gatavi nākt ar konkrētiem priekšlikumiem – kā atvieglot administratīvo regulu un apgrūtinošu MK noteikumu slogu, kā efektīvāk veikt valstiski nozīmīgas funkcijas, ieviest definētus kritērijus finansējuma sadalei konkursa kārtībā u.c.Ceram sagaidīt no Valsts Kancelejas, Finanšu ministrijas un Kultūras ministrijas reālas līdzdalības piedāvājumu, kas ļautu mums sniegt kompetentus, profesionālus priekšlikumus reformām kultūras nozarē un Latvijas attīstībai. 

Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētājs Uģis Prauliņš

 Laikmetīgās Kultūras NVO asociācijas valdes priekšsēdētāja Solvita Krese

 Biedrības „Laiks Kultūrai” vadītājs Juris Dambis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s