Ne tikai Latvijā aktuāls ir jautājums par lielāka finansējuma piesaisti kultūrai tieši no privātā sektora, ko vairākkārt ir uzsvērusi mūsu kultūras ministre Ž.Jaunzeme- Grende, sakot, ka “vairāk līdzekļu jācenšas iegūt no sponsoriem un mecenātiem”. Arī Eiropas Savienībā pēc Eiropas parlamenta pasūtījuma nesen tapis plašs pētījums par privāto investīciju piesaistīšanu kultūras sektoram.
Pētījumā aplūkoti mehānismi (nodokļu atvieglojumi, loterijas, banku programmas u.c. – kopā aplūkoti 16 dažādi mehānismi), ar kuru palīdzību valsts varētu stimulēt privātās sponsorēšanas pieaugumu. Rūpīgāka analīze par kultūras sponsorēšanas un ziedošanas praksi ir veikta par piecām ES valstīm: Itāliju, Nīderlandi, Poliju, Slovēniju un Lielbritāniju. Piedāvāts arī kultūras sponsorēšanas un mecenātisma prakses salīdzinājums ar Amerikas Savienotajām Valstīm.
Kā uzsver Austrumeiropas kultūras finansēšanas pētījumu centrs Budapeštas observatorija, tad viens no būtiskiem pētījuma secinājumiem ir tas, ka krīzes laikā privātais finansējums kultūrai krītas straujāk nekā publiskais (valsts, pašvaldību) finansējums. Līdz ar to kļūdaini būtu uzskatīt, ka privātais finansējums varētu aizstāt valsts (arī pašvaldību) kultūras budžeta noīsināšanu.
Ar pētījuma secinājumiem un priekšlikumiem angļu valodā var iepazīties šeit.
CultureLab 