Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Notikumi LV

Uzsākts projekts Vidzemes kultūras NVO attīstībai

20 Vidzemes nevalstiskās organizācijas iesaistījušās apmācību kursā, ko piedāvā biedrība „CultureLab” sadarbībā ar Vidzemes kultūras un mākslas biedrību „Haritas” projekta “Reģionālo kultūras NVO aktīva līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā un īstenošanā” ietvaros no šī gada oktobra līdz nākamā gada aprīlim.

Projekta gaitā nevalstisko organizāciju vadītāji iegūs jaunas zināšanas par kultūras organizācijas stratēģisko vadību, komandas darba vadīšanu un brīvprātīgo iesaisti, darbu ar auditoriju, projektu izstrādi un finansējuma piesaisti, kultūras sociālajiem un ekonomiskajiem argumentiem. Projektā tiks veicināta sadarbība starp kultūras nevalstiskajām organizācijām Vidzemē un citās Eiropas valstīs, pārņemot pozitīvo pieredzi un kopīgi iestājoties par aktīvu kultūras līdzdalību Eiropā ar Eiropas starptautiskā sadarbības tīkla AMATEO un Lielbritānijas/Īrijas asociācijas Voluntary Arts palīdzību.

Projekta ietvaros tiks izstrādāts pētījums par iespējamiem modeļiem plašai sabiedrības līdzdarbībai reģionālās kultūrpolitikas īstenošanā Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm, projekta dalībniekiem izstrādājot rekomendācijas Latvijas reģionālās kultūrpolitikas uzlabošanai.

Projekta norisi finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību ESF programmas apakšaktivitātes „Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana” ietvaros (administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu).

Vairāk par projektu.

Culturelab Kultūrpolitika, Radošās industrijas

Noslēdzies forums „RA?DO?ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas”

22. maijā Rīgā, Tabakas fabrikā notika forums „RA?DO?ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas”, pulcējot plašu interesentu skaitu un iesaistot diskusijās gan kultūrpolitikas veidotājus, gan kultūras institūciju, radošās industrijas, kā arī LIAA un Ekonomikas ministrijas pārstāvjus. Forumā uzmanība tika vērsta uz radošo industriju jēdzienu, mēģinot izprast saikni starp kultūras procesu un industriju.

Forumā izskanēja atšķirīgi viedokļi par to, vai jēdziens „radošā industrija” ir no augšas  kultūrai pielāgota jauna valoda, vai arī „dabiska” nepieciešamība nodalīt jaunas uzņēmējdarbības un kultūras iniciatīvu formas. Izskanēja viedoklis, ka radošo industriju definēšanā būtu jāiesaista iespējami vairāk cilvēku tā, lai izmantotu iespējas, ko šis jēdziens sniedz, bet izvairītos no jēdziena lietošanas nevietā, tādejādi vairojot neskaidrību un kropļojot izpratni par kultūras lomu sabiedrībā. Kā iespējas, ko sniedz radošās industrijas jēzdiens, tika minēts jauns skatījums uz kultūrizglītību un investīcijām kultūras procesā. Turpināt lasīšanu “Noslēdzies forums „RA?DO?ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas”” →

Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Notikumi LV, Radošās industrijas

Notiks forums „RA?DO?ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas”

22.maijā no plkst. 10.00 līdz 18.00 Tabakas Fabrikā notiks forums „RA?DO?ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas” ar nolūku izprast, kā radošās industrijas jēdziena parādīšanās ietekmējusi kultūras lauku Latvijā. Kādi ir jaunie spēles noteikumi? Kā varam iesaistīties to rakstīšanā? Forumu organizē Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar CultureLab, nodibinājumu Rīga2014 un Britu padomi.

Par radošumu un radošo industriju ierasts runāt pavēles izteiksmē – uzmundrinot, apgalvojot, uzgavilējot. Forums „RA?DO?ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas” rada vietu jautājumiem. Kas ir un kas nav radošā industrija Latvijā? Kāda ir saikne starp kultūru un radošo industriju? Ko iesākt ar radošumu, kas nenes peļņu? Kā radošās industrijas idejas tiek piemērotas vietējai situācijai? Forumā uzstāsies gan Latvijas runātāji, gan viesi – domnīcas „Demos” pētnieks, City University viesprofesors Džons Holdens (Lielbritānija), Budapeštas Observatorijas vadītājs Pēters Inkejs (Ungārija) un rakstnieks, kritiķis, lektors Berks Vahers (Igaunija). Otrā dienas pusē plānotas risinājumu darbnīcas un foruma noslēguma diskusija.

Forumu rīko Laikmetīgās mākslas centrs, CultureLab, nodibinājums Rīga2014, Britu padome. Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Tabakas fabrika, žurnāls „Ir”, portāli arterritory.com un easyget.lv, kā arī ES programma „Kultūra 2007-2013”.

www.pecradosuma.lv
Pieteikties forumam
Foruma programma

Culturelab Kultūrpolitika, Notikumi LV

Rakstnieku tikšanās ar kultūras ministri neveiksmīga

Atbilstoši Latvijas rakstnieku darba grupas izplatītajam paziņojumam, 2. maijā Kultūras ministrijā pēc ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes iniciatīvas notika diskusija „Literatūras un grāmatniecības nozares attīstība”. Rakstnieku darba grupa Noras Ikstenas vadībā bija izstrādājusi attīstības dokumentu, lai risinātu pašreizējo situāciju ar nepietiekamu finansējumu latviešu valodas un literatūras pastāvēšanai un attīstībai.

Pēc Noras Ikstenas teiktā, diskusijā no ministrijas puses tomēr sākotnēji nebija paredzēts apspriest darba grupas veikumu, bet, par spīti profesionāļu paveiktajam, nozares analīzi veikt “no nulles”, izmantojot mārketinga un koučinga paņēmienus. Atsaucoties vārdā nenosauktu personu aicinājumam, kuri dokumentu atzinuši par nepilnīgu, ministre diskusijā aicinājusi Rīgas Biznesa skolas pasniedzēju Mārtiņu Mārtinsonu kopā ar darba grupas locekļiem un citiem nozares speciālistiem vēlreiz apspriest nozares stiprās un vājās puses, riskus, iespējas un nozares attīstības galvenos stratēģiskos virzienus, kas jau sākotnēji tika identificēti sagatavotajā dokumentā. Pēc darba grupas locekļu un pieaicināto ekspertu izteiktajiem iebildumiem notika dokumenta īsa prezentācija, kurai sekoja asa vārdu pārmaiņa vairāku stundu garumā.

Diemžēl sarunas laikā netika rasti nekādi kopsaucēji. Uz jautājumiem par pašas ministres redzējumu Ž. Jaunzeme-Grende atteikusies atbildēt, aizbildinoties ar frāzēm “mēs pie tā strādājam” un “to es jums neteikšu”. Ministres uzvedība un sacītais licis klātesošajiem šaubīties par viņas izpratni par nozari un tās nozīmi latviešu valodas, literatūras un nacionālās identitātes saglabāšanā, kompetenci un atbilstību amatam.

Darba grupas vadītāja Nora Ikstena cer, ka darba grupas sagatavotie priekšlikumi tiks ņemti vērā, ministrei tiekoties ar Saeimas Izglītības, kultūras un sporta komisiju š. g. 15.maijā.

Darba grupā strādāja rakstniece, SIA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” padomes locekle Nora Ikstena, Valsts kultūrkapitāla fonda Literatūras nozares ekspertu komisijas locekle Maija Burima, KM Nozaru politikas nodaļas vecākā referente Līga Buševica, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas pārstāvis Artis Ērglis, SIA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” valdes locekle Andra Konste, biedrības “Latvijas Literatūras centrs” direktors Jānis Oga, biedrības “Latvijas Grāmatizdevēju asociācija” valdes priekšsēdētāja vietniece (tagad valdes priekšsēdētāja) Renāte Punka, literatūras pedagoģe, literatūrzinātniece Lita Silova, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra direktore, Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Silvija Tretjakova un dzejnieks Jānis Vādons.

Diskusijā piedalījās darba grupas locekļi N. Ikstena, L. Buševica, J. Oga, R. Punka, L. Silova, S. Tretjakova, J. Vādons, kā arī LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece, kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas pārstāvis, SIA “Jelgavas tipogrāfija” pārdošanas vadītājs, Māris Matrevics, apgāda “Dienas Grāmata” vadītāja Dace Sparāne-Freimane, Nacionālās kultūras padomes pārstāve, rakstniece Inese Zandere, Latvijas Rakstnieku savienības valdes locekle, literatūrkritiķe un tulkotāja Ieva Kolmane, žurnālists un rakstnieks Mārtiņš Barkovskis (Otto Ozols), VKKF Literatūras nozares ekspertu komisijas pārstāvis, žurnālists, rakstnieks Arno Jundze, rakstniece Dace Rukšāne, Latvijas Bankas pārstāvis Kristaps Otersons, Valmieras teātra aktieris Mārtiņš Meiers, KM Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile un KM Nozaru politikas nodaļas pārstāves Iluta Treija un Liega Piešiņa.

Savukārt 7.maijā ir paredzēta kultūras ministres tikšanās ar Latvijas kultūras aliansi (Radošo savienību padome+biedrība “Laiks kultūrai” (Latvijas nacionālas nozīmes kultūras institūciju vadītāju izveidota biedrība)+Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija), pārrunājot jautājumus, ko alianse rakstījusi savā vēstulē (Kultūras alianses vēstule kultūras ministrei), par kuriem ministre jau uzstājīgi tika iztaujāta LTV raidījumā “100.pants.” Žurnālista Nila Saksa viedoklis par ministres atbildēm raidījumā lasāms šeit.

Culturelab Kultūrpolitika, Notikumi LV, Radošās industrijas

22.maijā Rīgā notiks forums “RA?DO?ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas”

Par radošumu un radošo industriju ierasts runāt pavēles izteiksmē – uzmundrinot, apgalvojot, uzgavilējot. Forums „RA? DO? ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas” rada vietu jautājumiem. Kas ir un kas nav radošā industrija Latvijā? Kāda ir saikne starp kultūru un radošo industriju? Ja izaugsmes potenciāls mīt radošajā industrijā, tad kas dzīvo kultūrā? Ko iesākt ar radošumu, kas nenes peļņu? Kā radošās industrijas idejas tiek piemērotas vietējai situācijai?

Foruma mērķis ir izprast, kā radošo industriju jēdziena parādīšanās ir izmainījusi kultūras lauku Latvijā; kādi ir un kādiem vajadzētu būt jaunajiem spēles noteikumiem.

Forumā aicināti piedalīties John Holden (Demos, UK), Peter Inkei (Budobs, HU) Marion von Osten (eipcp, AU), Latvijas kultūrpolitikas un kultūras procesa veidotāji. Forums atvērts ikvienam interesentam.

Foruma norises vieta: Tabakas Fabrika, Rīga
Norises laiks: 22.05.2012

Rīko: Laikmetīgās mākslas centrs, CultureLab, Rīga2014, LKNVOA, Britu padome.
Atbalsta: KKF, Tabakas fabrika, EU programma “Kultūra 2007-2013”

Culturelab Kultūrpolitika, Radošās industrijas

Radošā Eiropa, radošā Latvija, radošā Zemgale…

Kultūras ministrija martā notikušās Radošās darbības nedēļas ietvaros uzsāka darbu pie platformas “Radošā Latvija” izveides.

Kultūras, Ekonomikas un Izglītības, zinātnes ministrijas parakstīja savstarpēju nodomu protokolu, kurā   vienojās par sadarbības jomām un uzdevumiem radošās Latvijas platformas izveidē, lai sekmētu radošā potenciāla apzināšanu un izmantošanu Latvijas konkurētspējas stiprināšanā, tautsaimniecības attīstībā un sabiedrības labklājības veicināšanā. KM uzņemas identificēt kultūras un radošo industriju pārstāvju, organizāciju un institūciju vajadzības un problēmas, meklējot nepieciešamās atbalsta formas, lai nodrošinātu šīs nozares attīstību. Kultūras ministre Ž. Jaunzeme-Grende uzsver, ka tā ir laba zīme Latvijas radošajiem cilvēkiem, jo tā palielinās viņu iespējas ar savu darbību gūt aizvien lielākus panākumus.

Jāsaka, ka šīs iniciatīvas iet roku rokā ar Eiropas Savienības topošo programmu “Radošā Eiropa 2014-2020”, paplašinot līdzšinējo kultūras atbalsta programmu un paredzot novirzīt 60 mij. eiro jaunu uzņēmējdarbības modeļu izveidei radošo industriju jomā, kā arī izveidot finanšu garantijas fondu (1 miljards eiro), kas ļaus kultūras un radošo industriju uzņēmumiem saņemt bankas aizņēmumus.

Latvija gan nav vienīgā valsts, kas īsteno politiskas iniciatīvas radošuma popularizēšanā. Piemēram, marta radošuma nedēļas semināros bieži varēja dzirdēt atsauksmes uz Radošās Igaunijas panākumiem.  Radošā Skotija cenšas popularizēt skotus kā vienu no radošākajām nācijām, pasludinot 2012.gadu par Skotijas radošuma gadu. Tomēr vairāk līdz šim radošums proponēts pilsētu līmenī, veidojot pievilcīgu tēlu metropolēm kā radošām pilsētām, kur interesanti dzīvot un strādāt.

Ienākot radošo industriju jēdzienam Latvijas kultūrpolitikas argumentos, aizvien biežāk sastopami gadījumi, kad veidojot savu attīstības projektu pamatojumus, sevi pie radošo industriju sektora pieskaita gan mākslas skolas, gan vietējie kultūras centri, kuru darbības galvenais mērķis tomēr nav uzņēmējdarbība. Lai kritiski vērtētu radošuma un radošo industriju jēdzienus un to pielietojuma augošo pupularitāti, šī gada 22.maijā Rīgā notiks forums “RA? DO? ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas”. Foruma ietvaros ārvalstu un vietējie kultūrprocesa dalībnieki mēģinās atbildēt uz jautājumiem par kultūras, radošo industriju un naudas attiecībām, lai saprastu to kultūras institūciju lomu un vietu kultūrpolitikā, kuras īsti nevar pieskaitīt pie industriju sektora.

Resursi: Spēles ar radošumu. Kultūras Diena, 20.04.2012.