“Es neuztraucos, ka noteiktu kultūru patērē, piemēram, piektā daļa cilvēku, es uztraucos, ka noteiktām kultūras patēriņa lietām piešķir statusa robežas, ka cilvēks nav gājis uz operu, jo uzskatījis, ka viņam nav pietiekami labs apģērbs. [..] Nevar cerēt, ka uz operu ies 30% Latvijas iedzīvotāju. Tas ir neiespējami, citās valstīs operu apmeklē 14-15% cilvēku, pie mums – 19%. Tas ir augsts rādītājs pats par sevi.” Tā saka pētījuma “Kultūras patēriņš” darba grupas vadītājs sociālantropologs Roberts Ķīlis (“Kultūras Forums”, 2008.g.4.-11.janvāris, 12.lpp.). Pētījumu veicis SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” pēc Valsts Kultūrkapitāla fonda pasūtījuma 2007.gadā.
Pilnā apjomā to var izlasīt VKKF mājas lapā www.kkf.lv sadaļā Pētījums. Turpināt lasīšanu “Kultūras patēriņš”
Kultūras sektora ekonomiskā nozīme un ietekme Latvijā
Pētījums par kultūras sektora ekonomisko nozīmi Latvijā, ko 2007.gadā pēc Valsts Kultūrkapitāla fonda pasūtījuma veica “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, apgāž uzskatu, ka kultūra ekonomiskajā ziņā ir patērējoša nozare. Kultūra veido nozīmīgus ieņēmumus citās nozarēs (2006.gadā no katra kultūras nozarē ieguldītā lata 41 santīms novirzīts citu nozaru uzņēmumiem), publiskais finansējums piesaista vai izraisa piešķīrumus no citiem avotiem (2006.gadā valsts un pašvaldību finansējuma piešķirtais 1 Ls piesaistījis 0,21 Ls no citiem avotiem) un rada nozīmīgu darba vietu skaitu ārpus kultūras sektora (2006.gadā katra darba vieta kultūras sektorā atbalstījusi 0,71 darba vietas citos ekonomikas sektoros valstī).
Pētījums pieejams VKKF mājas lapā www.kkf.lv sadaļā Pētījums.
Konference “Kultūra kā pilsētas attīstības dzinējspēks” Liepājā
Liepājas pilsētas Kultūras pārvalde 2008.gada septembrī iecerējusi rīkot starptautisku konferenci “Kultūra kā pilsētas attīstības dzinējspēks”, kurā piedalīsies starptautiskie un vietējie kultūras eksperti, lai diskutētu par kultūras lomu un nozīmi pilsētas attīstībā. Tā būs iespēja iepazīties gan ar Latvijas, gan arī citu Eiropas valstu pilsētu labāko pieredzi kultūras attīstības plānošanā un ieviešanā. Turpināt lasīšanu “Konference “Kultūra kā pilsētas attīstības dzinējspēks” Liepājā”
Konference “Radošo industriju iespējas Igaunijā” Tartu 27.-28.martā
Projekta noslēgumā par radošo industriju attīstības iespējām Ziemeļvalstīs Tartu šī gada 27.-28.martā tiek organizēta koference “Radošo industriju iespējas Igaunijā”.
Konferences tēmas ir visai interesantas – par radošo industriju attīstīšanu gan valstiskā, gan pašvaldību līmenī. Konferencē paredzēta starptautisku ekspertu uzstāšanās, piemēram, ar priekšlasījumu uzstāsies Nīderlandes radošo industriju politikas eksperts Jasper Kraaijeveld, aģentūras “Radošā pilsēta Amsterdama” projektu vadītājs Robert Marijnissen, pazīstamais britu eksperts Colin Mercer un citi. Konferences laikā tiks prezentēta arī jaunā rokasgrāmata par radošo industriju attīstību, kur apkopota Turku, Bergenas un Tartu pieredze. Ar konferences programmu var iepazīties šeit.
Reģistrēties dalībai konferencē var līdz 23.martam, dalības maksa – 1500 EEK.
Grāmatas „Ilgtspējīgas attīstības 4.pīlārs. Kultūras nozīme valsts attīstības plānošanā“ 1000 bezmaksas eksemplāri izplatīti Latvijas pašvaldībām un kultūras organizācijām
Biedrība „Culturelab“ publicējusi latviešu valodā pazīstamā austrāliešu kultūras analītiķa Džona Hoka darbu „Ilgtspējīgas attīstības 4.pīlārs. Kultūras nozīme valsts attīstības plānošanā“. Šajā darbā sniegts pārliecinošs izklāsts, kāpēc domājot par sabiedrības ilgtspējīgu attīstību, bez vides, ekonomikas un sociālās līdztiesības mēs nevaram aizmirst par kultūras jomu un tās nozīmību sabiedrībā.
Izdevuma 1000 bezmaksas eksemplāri ir izplatīti Latvijas pašvaldībām, kultūras organizācijām, bibliotēkām un augstskolām.
Grāmatas priekšvārda autore Dace Melbārde uzsver, ka šis darbs nav par kultūru kā daiļo mākslu templi, bet gan inovatīvs skatījums uz sabiedrības pārvaldi un politikas veidošanu. Tādējādi šīs grāmatas galvenā mērķauditorija ir dažāda līmeņa sabiedriskās pārvaldes vadītāji un attīstības politikas plānotāji. Lielā daļā sava darba austrāliešu pētnieks meklē atbildes uz tādiem jautājumiem kā, kas ir valsts un sabiedrības plānošana, uz kādiem pamatprincipiem tā ir balstāma, kas ir labklājība un kā izveidot tādu sabiedrības modeli, kādā patiesi vēlamies dzīvot.
Grāmatas izdošanu atbalstījuši Valsts Kultūrkapitāla fonds un Vidzemes plānošanas reģiona administrācija.
Kultūras ministre Latvijas ekonomikas nākotni saista ar radošo industriju
Atklājot konferenci “Radošs prāts – vislielākais aktīvs” (7.novembrī Rīgas Ekonomikas augstskolā) kultūras ministre Helēna Demakova pauda pārliecību, ka Latvijas ekonomikas nākotne ir augstas pievienotās vērtības ražošanā, tāpēc radošās industrijas ir viena no galvenajām tēmām, par ko ir jārunā.
Ministre atgādināja, ka “mēs nekad nespēsim konkurēt ar miljardu apdzīvoto Ķīnu vai Indiju tehnisko darbaroku ziņā”. Radošās industrijas ir saistītas ar inovatīvu, oriģinālu un unikālu preču ražošanu, nevis tehnisku kolektīvu roku darbu. Latviešiem patīk domāt, ka mēs esam unikāli – tas ir labs priekšnosacījums unikālu ideju radīšanai, teica Demakova. Turpināt lasīšanu “Kultūras ministre Latvijas ekonomikas nākotni saista ar radošo industriju”
CultureLab 