Kategorija: Pētījumi

Kopš 2009. gada Latvija līdz ar citām Baltijas valstīm ir kļuvusi par pilntiesīgu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Kultūra” dalībvalsti. Programmu kopīgi finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis. Programma darbojas no 2009. līdz 2011. gadam, un to administrē Ziemeļvalstu Kultūras punkts Somijā.

2010. gadā Latvijas puse programmā iemaksāja 17 790 LVL, savukārt Latvijas projekti tika atbalstīti par gandrīz 10 reizes lielāku summu – par 169 092 LVL (jeb 241 560 EUR).

2010. gadā Latvijas pieteicēji ir saņēmuši atbalstu 24 stipendijām radošajiem braucieniem par kopējo summu 35 500 EUR, rezidenču atbalsta programmā atbalstu saņēma Ventspils Rakstnieku un tulkotāju māja (6500 EUR), īstermiņa sadarbības tīklu programmā atbalstīti pieci Latvijas projekti, kā arī vēl četri iesniedzēji līdzdarbojas citu iesniegtajos projektos (kopējais atbalsts 59 560 EUR), kā arī viens projekts, ko iesniedza Latvijas Jaunā teātra institūts, ir saņēmis finansējumu ilgtermiņa sadarbības tīklu programmā (140 000 EUR).

Turklāt Latvijas mākslas un kultūras organizācijas bija iesniegušas pieteikumus arī Mākslas un kultūras programmai, kurā Baltijas valstis nepiedalās ar līdzfinansējumu, un šīs programmas ietvaros tikuši atbalstīti vēl četri projekti no Latvijas par kopējo summu 53 252 EUR.

Turpināt lasīšanu “Latvijas pieteicēji saņem atbalstu no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Kultūra”” →

Ikgadējā pētījumā “Reģionu attīstība Latvijā 2009”, ko ir publicējusi Valsts Reģionālās attīstības aģentūra, publiskoti dati gan par atsevišķām pašvaldībām, gan savstarpēji salīdzināti plānošanas reģioni, balstoties uz demogrāfiskajiem un sociālekonomiskajiem pamatrādītājiem. Interesanta ir nodaļa, kurā pašvaldības grupētas atbilstoši dažādām kvalitatīva rakstura pazīmēm, kas saistītas ar apdzīvojumu, sasniedzamību un novietojumu.

Ar ekonomiku saistītie rādītāji (iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, bezdarba līmenis, individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits) izteikti labāki ir republikas pilsētu grupā, savukārt rādītāji, kas zināmā mērā raksturo dzīves vides pievilcīgumu (iedzīvotāju skaita pieaugums, demogrāfiskā slodze), labāki ir lauku novados, no kuriem daudzi ir piepilsētu novadi, to skaitā Pierīgas novadi.

Kopumā labvēlīgāki rādītāji ir piepilsētu novadiem, norādot uz lielo pilsētu ietekmi plašākas teritorijas attīstībā. Lielo pilsētu tuvumā dzīvojošajiem iedzīvotājiem ir labākas un daudzveidīgākas iespējas izvēlēties darbu, mācības un pavadīt brīvo laiku. Dati liecina par izteikti pozitīvo Rīgas ietekmi uz apkārtējo teritoriju attīstību. Un otrādi – vērojama noteikta kopsakarība starp attālumu no Rīgas un teritorijas attīstības līmeni – jo tālāk no Rīgas, jo zemāki attīstības rādītāji, īpaši tas attiecas uz pierobežas teritorijām.