“NRTP darbojas nevis sabiedrības (kā tai nosaka likums), bet LTV (vai vēl kādās – slēptās) interesēs, neatklājot sabiedrībai būtisku informāciju par LTV Nacionālo pasūtījumu (tātad – par nodokļu maksātāju naudas potenciālo izlietojumu)”, rezumē režisore Zane Kreicberga. Viņa arī ir apkopojusi notikumu gaitu pēc atklāto vēstuļu LTV un NRTP vadībai publiskošanas un aicina arī turpmāk sabiedrību iesaistīties LTV koncepcijas veidošanā. Turpināt lasīšanu “Cik konceptuāla ir LTV koncepcija?”
Projekts “Radošās pilsētas” notiks arī Latvijā
Britu padome no 2008. līdz 2011. gadam gandrīz visās Centrālās un Austrumeiropas valstīs, tostarp Latvijā, plāno īstenot projektu “Radošās pilsētas” (Creative Cities). Projekta mērķa auditorija būs pilsētu plānotāji, iespējamā norises vieta – Rīga, Liepāja un Cēsis.
Projekts ietver vairākas sadaļas: “Nākotnes pilsētas spēli” (ideju radīšana, kā pilsētas attīstībā veiksmīgi izmantot sadarbību, dizainu, pētniecību un komunikācijas prasmes), “Urbāno ideju ceptuve” (ceļojoša “cepēju” komanda, kas palīdz izstrādāt novatoriskas idejas pilsētas attīstībai), “Izpēte” (diskusija par radošuma lomu pilsētas attīstībā). Projekta detalizēta norise Latvijā vēl tiek plānota.
Vai ekonomiskā krīze var būt radoša?
Tādu jautājumu uzdod jaunais “Dizaina Studijas” numurs. Socioloģe Maija Andersone prognozē, ka “visas nozares krīze neietekmēs vienādi, jo no tās daudz vairāk cietīs mazturīgie un vidusslānis – tie, kam nav lieli naudas uzkrājumi, kas cik nopelna, tik iztērē. Līdz ar to starp radošajām industrijām visvairāk cietīs tie, kuru ienākumi ir atkarīgi tieši no vidusšķiras vai mazturīgo patēriņa. Piemēram, krīzi vairāk izjutīs izdevējs, kam, lai nebankrotētu, divdesmit tūkstošiem cilvēku par pieciem latiem jāpārdod grāmata, un mazāk izjutīs mākslinieks, kuram jāpārdod desmit gleznas, katra par tūkstoš latiem.”
Ziemeļvalstu radošo industriju projekti
Radošo industriju jomā Ziemeļvalstu inovācijas fonds konkursa kārtībā atlasījis sešus projektus – divu gadu laikā tajos tiks ieguldīti 10 miljoni NOK (apm. 79 000 LVL). Viens no projektiem – “Izbaudi dizainu pilsēttūrismā!” analizēs un piedāvās veidus, kā dizainu var izmantot tūrisma un pakalpojumu nozarēs. Cits projekts “Ziemeļvalstu “nopietnās” spēles” investēs Ziemeļvalstu “nopietno” spēļu industrijā – to dizainā un izveidē. Tās ir spēles, kas izmantojamas reālās dzīves dažādās jomās – izglītībā, veselības aprūpē, politikas un biznesa attīstībā. Turpināt lasīšanu “Ziemeļvalstu radošo industriju projekti”
Arhitektūras politikas pamatnostādnes
Pēc ilgstošām diskusijām Kultūras ministrijas darba grupa izstrādājusi un iesniegusi Ministru kabinetā izskatīšanai “Arhitektūras politikas pamatnostādnes 2009. – 2015. gadam”, beidzot skaidri iezīmējot arhitektūru kā patstāvīgu apakšnozari. Starp galvenajiem uzdevumiem tiek izvirzīta nepieciešamība izstrādāt Arhitektūras kvalitātes likumu, kā arī veidot starpdisciplināras studiju un tālākizglītības programmas.
Ziemeļīrija atbalsta radošās industrijas
2008. gada oktobrī Ziemeļīrijas Mākslas padome atklāja Radošo industriju inovāciju fondu, kurā valdība iegulda 5 miljonus mārciņu. Kultūras ministrs Gregorijs Kembels (Gregory Campbell) un Ziemeļīrijas Mākslas padomes vadība cer, ka šāds atbalsts ne tikai palīdzēs laika posmā līdz 2011. gadam radīt nozares pieaugumu par 15%, bet arī veidos apstākļus, kas būs vilinoši gan Ziemeļīrijas, gan citu valstu māksliniekiem un radošiem biznesa cilvēkiem.
CultureLab 