Dziesmu svētku biedrības, kuru pērnā gada oktobrī dibināja 26 dažādu paaudžu virsdiriģenti, deju virsvadītāji, pūtēju orķestru diriģenti un kultūras darbinieki, kopsapulcē paustas bažas par turpmāko Dziesmu svētku norisi, – raksta laikraksts „Diena”. Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētāja Antra Purviņa aģentūrai LETA sacīja, ka biedrība vēlas sabiedrībā aktualizēt problēmas, kas saistītas ar Dziesmu svētku norisi. “Valsts ir noņēmusi no sevis atbildību un novēlusi to uz pašvaldību pleciem,” viņa raksturoja pašreizējo situāciju. “Risinājumu mēs neredzam,” atzina Purviņa, minot, ka vienīgā iespēja ir atgriezt atpakaļ bijušo kārtību, kuru sagrāvuši Saeimas pieņemtie grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā, kas paredz ikgadējās valsts mērķdotācijas likvidēšanu līdz 2012.gadam.
Savukārt Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule komentē, ka KM nevar piekrist šim viedoklim: „Valsts uzdevums ir atbalstīt Dziesmu un deju svētku tradīciju. Līdz šim un arī turpmāk tas tiks īstenots, koordinējot svētku sagatavošanu un nodrošinot kārtējo svētku norisi, kā arī sniedzot metodisko atbalstu amatiermākslas kolektīvu vadītājiem un sekmējot viņu profesionālās meistarības izaugsmi. Jārēķinās, ka nākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki top ekonomiskās krīzes apstākļos ar ievērojami samazinātiem valsts budžeta līdzekļiem. Kultūras ministrija piekrīt, ka 2009.gada 9.jūnija Ministru kabineta sēdē pieņemtais lēmums, balstoties uz Finanšu ministrijas priekšlikumiem par valsts budžeta izdevumu samazinājumu, t.sk. neparedzot valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju atalgojumam, ir zaudējums, kas līdz šim bija nozīmīgs atbalsts pašvaldībām. Kultūras ministrijas priekšlikums atjaunot mērķdotāciju 2010.gada budžetā tika noraidīts.”
Pirms kāda laika intervijā laikrakstam „Diena” Latvijas koncertu direktors Guntars Ķirsis pauda viedokli, ka Dziesmu svētku tradīcijas ilgtspēja atkarīga ne no valsts dotācijas diriģentiem, bet no dziedātāju vēlmes: „Kamēr valsts maksā kolektīvu vadītājiem, process ir izkropļots, šķietamā masveidība tiek panākta ar vadītāju vēlmi veidot aizvien jaunus kolektīvus. Tas ir pilnīgi saprotami no individuālā biznesa viedokļa, bet kāds tam sakars ar Dziesmu svētkiem? Valsts uzdevums būtu pateikt: Dziesmu svētki ir reizi piecos gados. Mēs nodrošināsim atbalstu sagatavošanas procesam. Jūs gaida Rīgā uz Dziesmu svētkiem. Un tad Zilupē vai Varakļānos cilvēki pulcējas kopā: mēs gribam dziedāt un nokļūt uz Dziesmu svētkiem!”
Kultūras ministrija norāda, ka Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra (NKMVA) turpina darbu pie 2013.gada Dziesmu un deju svētku sagatavošanas: „Šobrīd norit darbs pie nākamo svētku modeļa sagatavošanas un repertuāra izveides. Plānots, ka jau rudenī amatiermākslas kolektīvi saņems repertuāru, lai laicīgi būtu iespējams sagatavoties svētkiem. Svētku modeļa un repertuāra izveides darbā piedalās profesionāļi – koru diriģenti, deju kolektīvu vadītāji u.c., kuri, tostarp, aktīvi iesaistījušies arī Dziesmusvētku biedrībā.” 2010.gada NKMVA budžetā ir ieplānoti līdzekļi dotācijai virsdiriģentu un virsvadītāju atlīdzībai – 78 612 Ls, šobrīd strādā 63 virsvadītāji un virsdiriģenti.
Iespējams, varētu jautāt, vai šī finansējuma izmantojums ir sasaistīts ar konkrētiem rezultātiem un atdevi, proti, vai nebūtu nepieciešams to saistīt nevis ar ikmēneša atalgojumu, bet gan ar rezultatīvajiem rādītājiem un konkrētu uzdevumu veikšanu.
Tomēr valsts mērķdotācijas pārtraukšana amatierkolektīvu vadītājiem ir tikai viena medaļas puse. Kolektīvi lielākoties turpina darboties, lai arī tikai ar pašvaldību atbalstu, kas, protams, krīzes apstākļos ir samazinājies. Pašlaik neskaidrības rada arī pārmaiņas pēc reģionālās reformas 2009.gada 1.jūlijā. Līdz ar to darbu pārtrauca 28 rajonu un valsts nozīmes pilsētu Kultūras eksperti, kuri rīkoja rajonu skates un koordinēja amatiermākslas procesu rajona robežās. Jaunā koordinācijas sistēma, kas vēl nav līdz galam izstrādāta, paredz sadarbību starp Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūru, Plānošanas reģioniem un pašvaldībām.
Resursi
Nemateriālā Kultūras mantojuma valsts aģentūras atklātā vēstule 04.02.3010.
Dziesmu svētku biedrības atklātā vēstule 05.02.2010.
CultureLab 