2011.gada 25.augustā pēc ilgas slimības mūžībā aizgāja Dragans Klaičs – Eiropas kultūrpolitikas pētnieks, kultūrmenedžmenta lektors, pārmaiņu iniciators un urdītājs, cilvēks, kas prata iedvesmot jauniem darbiem un pārmaiņām. Dragans Klaičs bija labi pazīstams arī Latvijas kultūras aprindās – gan stāvējis blakus Latvijas Jaunā teātra institūta izveidei, gan vairākkārt viesojies, lai lasītu lekcijas un vadītu seminārus par dažādiem kultūrpolitikas un kultūrmenedž-menta jautājumiem Latvijā. 2008.gadā latviski iznāca viena no viņa grāmatām – ceļvedis starptautiskai sadarbībai kultūrā “Iztēle bez robežām”.
Mākslas centrs Totaldobže solidarizējas ar Nīderlandes kultūras darbiniekiem
Totaldobže mākslas cantra mākslinieki un rezidenti (mākslinieki no Nīderlandes un Šveices) kopā ar citiem kultūras atbalstītājiem uzspridzina KULTŪRBUMBU vienā no VEF pagalmiem Rīgā, šādā veidā iesaistoties un paužot savu atbalstu Nīderlandes kultūras darbinieku cīņai pret kultūras budžeta samazināšanu Nīderlandē.
Šāda veida akcija 24. jūnijā notika pasaules lielākajos kultūras centros Ņujorkā, Londonā, Parīzē, Berlīnē un daudza citas pilsētās (www.artbomb.nl), sniedzot atbalstu Nīderlandes māksliniekiem to protestā pret valdības plāniem samazināt finansējumu mākslai un kultūrai 2012.gadā par 40%. Mākslas bumbas tika “spridzinātas” pie kultūrai nozīmīgiem punktiem, izmantojot pirotehnikas veikalos nopērkamās dūmu sveces dažādās krāsās.
Ar dalību akcijā ARTBOMB Totaldobže mākslas centrs demonstrē savu solidaritāti tiem kultūras pārstāvjiem, kuri uzskata, ka Latvijā valsts un pašvaldību finansējums laikmetīgajai kultūrai jau 20 gadus ir nepietiekams, kas bija viens no lielākajiem ekonomiskās krīzes cēloņiem, kā arī daudzkārt pastiprinājis tās sekas mūsu valstī. Plašāk par Totaldobže akciju šeit.
Teātru nedienas II
Latvijas teātri aizvien cīnās ar finansiālām problēmām. Culturelab jau rakstīja par teātru grūtībām jūlijā. Augustā savukārt skaļāko publicitāti izpelnījusies Latvijas Nacionālā opera, tās direktoram Andrejam Žagaram publiski paziņojot, ka operas tālākās darbības nodrošināšanai nepieciešami vēl 0,5 miljons latu (operas pašreizējais budžets 3,7 milj latu) un ka pašreizējais Latvijas operas finansējums ir zemāks salīdzinājumā ar citu Baltijas valstu operām, kas apgrūtina operas spēju turpmāk sekmīgi konkurēt starptautiskā līmenī. Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte savukārt izteikusi operas vadībai aicinājumu optimizēt esošā budžeta izlietojumu, apzinoties, ka nepietiekama finansējuma apstākļos strādā visas Latvijas kultūras organizācijas (kultūras nozarei kopš 2008.gada finansējums samazināts par 45%, operai tas ir bijis mazāks – 35%). Operas darbinieku arodbiedrība pārmetusi direktoram līdzekļu nelietderīgu izlietojumu (tai skaitā ne gluži korekti interpretējot publisko iepirkumu mājas lapā publicēto informāciju) un pieprasījusi ministrei atcelt no amata pašreizējo direktoru. Ministre S.Ēlerte savā atbildē uzsvērusi nepieciešamo skaidrību operas līdzekļu izlietojumā un paudusi viedokli, ka jautājums par direktora atlaišanu pašreiz nav aktuāls.
Daugavpils teātra līdzšinējais direktors Miervaldis Brodovs teātra spiedīgās finansiālās situācijas rezultātā kultūras ministrei S. Ēlertei ir iesniedzis atlūgumu, ko ministre pieņēmusi. Turpmāk teātri vadīs tā līdzšinējais mākslinieciskais vadītājs Oļegs Šapošņikovs ar galveno uzdevumu stabilizēt teātra finansiālo stāvokli, paaugstinot pašu ienākumus un veicot nodokļu parādu un citu maksājumu parādu pārstrukturēšanu un atmaksu. Tāpat aizvien neskaidrs ir Teātra observatorijas liktenis – īres un komunālo parādu (5000 Ls) dēļ netiks atjaunots teātra telpu nomas līgums Rīgas kongresu namā.
Ko saka partijas par kultūru savās vēlēšanu programmās?
Culturelab pārlapoja 11. Saeimas vēlēšanām iesniegtās partiju programmas un secināja, ka salīdzinoši ar ekonomikas un pilsonības jautājumiem kultūras lietas ir maz pieminētas, lielākā uzmanība tiek pievērsta valsts valodas politikai. Zemāk sniegts īss apkopojums partiju programmās paustajiem uzstādījumiem, kas skar kultūras jomu.
Vienotība: atjaunot finansējumu Valsts kultūrkapitāla fondam un profesionālajai mākslai; pabeigt Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību un Okupācijas muzeja rekonstrukciju; nostiprināt kopienu centrus – bibliotēkas un kultūras namus visā Latvijā.
Zatlera Reformu partija: Nodrošināsim neatkarīgu un cienīgu finansējumu kultūrai un mākslai caur Valsts Kultūrkapitāla fondu, ieviesīsim tajā skaidrus un izmērāmus kultūras projektu vērtēšanas kritērijus. Veicināsim kultūras darbību reģionos, nosakot reģionālās kvotas. Kopsim un veicināsim Latvijas kultūru un latviešu valodu kā būtiskāko iemeslu Latvijas Republikas pastāvēšanai. Turpināt lasīšanu “Ko saka partijas par kultūru savās vēlēšanu programmās?”
Latvijas kultūras pārstāvji nodibina biedrību “Miers”
Kā ziņo portāls TVNET, vairāki Latvijā pazīstami mākslinieki nodibinājuši biedrību “Miers”, kuras mērķis ir vienot kultūras sfēras radošos un citus interesentus ar mērķi veidot starptautiski konvertējamu un oriģinālu kultūras pienesumu, tādējādi virzot un ietekmējot latvisko identitāti. “Miers” uzskata, ka prioritāri ir jauni formas un satura meklējumi, izvairoties no “šlāgerkultūras” ražošanas vai popularizēšanas. “Miera” idejas īstenošana saistāma ar topošo kultūras kvartālu bijušajā Tabakas fabrikā Rīgā Miera ielā 58.
Biedrības dibināšanā piedalījušies kinorežisors Juris Poškus, mākslinieki Gints Gabrāns, Aigars Bikše, filozofijas doktorants Ģirts Jankovskis, Kārlis Vērpe, producente Madara Melberga, Oļegs Ņikitins, grafiskais dizainers Kirils Kirasirovs, Totaldobže mākslas centra vadītājs Kaspars Lielgalvis, režisore Māra Ķimele, kā arī citi radošu profesiju pārstāvji un interesenti. “Miera” sadarbības partneri ir arī Laikmetīgās mākslas centrs un mākslas centrs RIXC.
Papildus finansējums Latvijas muzeju un Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijai
Valdība atbalstījusi Kultūras ministrijas rosināto un VAS Valsts nekustamie īpašumi iesniegto kultūras iestāžu telpu rekonstrukciju. Tiks uzsākts darbs pie Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukcijas, Raiņa muzeju rekonstrukcijas Rīgā, Jūrmalā un Tadenavā, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijas Rīgā. Tāpat atbalstīta Muzeju krātuvju kompleksa viena korpusa un komunikāciju tīklu izbūve Rīgā. Muzeju krātuvju kompleksa rekonstrukcija nepieciešama saistībā ar Rīgas pils restaurācijas un rekonstrukcijas darbiem, jo Rīgas pils Konventa (jeb kastellas) daļā šobrīd ir izvietoti muzeju krājumi, ko perspektīvā plānots pārvietot uz izbūvēto muzeju krātuvju kompleksu Pulka ielā. Rīgas pils restaurācijas un rekonstrukcijas būvniecības II kārtu, kurā atrodas muzeja krājumi, plānots uzsākt 2014.gada janvārī un līdz minētajam termiņam nepieciešams pabeigt muzeju krātuvju kompleksa rekonstrukciju tādā apjomā, lai nodrošinātu krājumu pārvietošanu.
Daļa no piešķirtajiem līdzekļiem paredzēti kā valsts līdzfinansējums tiem kultūras infrastruktūras projektiem, kas tiks īstenoti ar Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģijas finansiālu atbalstu, par ko Culturelab rakstīja iepriekš.
CultureLab 