Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika

Viļņas Eiropas Kultūras galvaspilsētas biroja sarežģījumi turpinās

2009.gada  15. janvārī Viļņas likumsargi no publiskās iestādes „Viļņa – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2009” (VEKG) izņēma grāmatvedības dokumentus par periodu, kopš šīs iestādes darba sākuma (2006.g. septembris) līdz 2007.g. beigām – saistībā ar pirmstiesas izmeklēšanu par liela apjoma naudas izšķērdēšanu un piesavināšanos.

VEKG pārstāvi šādu notikumu attīstības gaitu vērtē pozitīvi, jo viņi cer, ka pēc izmeklēšanas publiskotie secinājumi ļaus izbeigt dažādas spekulācijas ap iestādes darbību. Iestādes vadītāja Elona Bajorinienė 16. janvārī Lietuvas televīzijai teica, ka viņa pati naudu piesavinājusies neesot un ka viņa gaidot šīs izmeklēšanās rezultātus. Turpināt lasīšanu “Viļņas Eiropas Kultūras galvaspilsētas biroja sarežģījumi turpinās” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika

Ar finansiālām grūtībām Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu uzsāk Viļņa

2009.gads Viļņā sākās ar krāšņu uguņošanas šovu, atklājot Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu (EKG). Organizatori cer Viļnā sagaidīt trīs miljonus apmeklētāju, tūrisma un pakalpojuma jomām 2009.gada laikā pieaugot par 15%. Tas būs gads, kurā, līdzīgi kā Latvijā pēc straujas ekonomiskās izaugsmes gadiem, tiek prognozēts IKP samazinājums – Lietuvā par 4,8%. Turpināt lasīšanu “Ar finansiālām grūtībām Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu uzsāk Viļņa” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūras infrastruktūra

Kultūras infrastruktūras attīstība 2009. gadā (papildināta)

2009. gadā turpināsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecība, projektēšanas stadijā tiks īstenoti Rīgas, Ventspils un Liepājas koncertzāļu projekti, tiks attīstīts Laikmetīgās mākslas muzeja projekts, ziņo valsts aģentūra „Jaunie „Trīs brāļi””. Plašāk par iesākto projektu attīstības gaitu lasiet aģentūras mājas lapā.

Aģentūra un kultūras ministre Helēna Demakova uzskata, ka ekonomiski sarežģītos apstākļos investīciju projekti ir svarīgi, jo tie stimulē būvniecības nozari, savukārt laikraksts “Diena” atsaucas uz ekspertu Robertu Kārkliņu, kas Latvijas Nacionālās bibliotēkas – ekonomikas “sildītāja” lomu vērtē piesardzīgi.

2008. gada nogalē parakstīts līgums ar arhitektu biroju „AB.SZK” par Rīgas koncertzāles projektēšanu, kas ilgs aptuveni divus gadus. Premjers Ivars Godmanis uzskata, ka līguma slēgšanu par koncerzāli ir neadekvāta esošajā ekonomiskajā situācijā. Iespējams, ka līguma īstenošana tiks atlikta. Turpināt lasīšanu “Kultūras infrastruktūras attīstība 2009. gadā (papildināta)” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība

Balso par savu Eiropas kultūras galvaspilsētu

Laika posmā starp 2007. un 2019.gadu 180 pilsētas sacentīsies par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. Tostarp arī trīs Latvijas pilsētas – Cēsis, Liepāja un Rīga – pretendē uz šo statusu 2014. gadā.

Eiropas kultūras galvaspilsētu kandidātpilsētu asociācijas mājas lapā ir iespēja nobalsot par savu favorītu. No Latvijas pilsētām šobrīd izvirzījusies ir Rīga.

Savukārt portāls LabforCulture sadarbībā ar neatkarīgu kultūras centru sadarbības tīklu Trans Europe Halles veic pētījumu par to, kādu iespaidu Eiropas kultūras galvaspilsētu programmas atstāj uz vietējo neatkarīgo kultūras organizāciju dzīvi.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūras infrastruktūra

Rīgas un Liepājas koncertzāļu būvniecībai samazināts finansējums

Ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju, valsts aģentūra „Jaunie „Trīs brāļi”” atliks Rīgas koncertzāles būvniecību uz 2011.gadu, jo divu objektu – Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Rīgas koncertzāles – būvniecība vienlaikus nav samērojama ar valsts pašreizējām finansiālajām iespējām. Plānots, ka nākamgad tiks sākta Rīgas koncertzāles projektēšana, kas ilgs aptuveni divus gadus. 2010. gada nogalē, paralēli projektēšanai, varētu uzsākt AB dambja rekonstrukciju, savukārt koncertzāles būvniecību – 2011.gadā, kad jābūt pabeigtiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbiem.

Savukārt saskaņā ar Kultūras ministrijas sniegtajām ziņām, Liepājas koncertzāles celtniecībai 2009. gadā samazināts finansējums 3 000 000 latiem.