Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Radošās industrijas

Projekts “Radošās pilsētas” notiks arī Latvijā

Britu padome no 2008. līdz 2011. gadam gandrīz visās Centrālās un Austrumeiropas valstīs, tostarp Latvijā, plāno īstenot projektu “Radošās pilsētas” (Creative Cities). Projekta mērķa auditorija būs pilsētu plānotāji, iespējamā norises vieta – Rīga, Liepāja un Cēsis.

Projekts ietver vairākas sadaļas: “Nākotnes pilsētas spēli” (ideju radīšana, kā pilsētas attīstībā veiksmīgi izmantot sadarbību, dizainu, pētniecību un komunikācijas prasmes), “Urbāno ideju ceptuve” (ceļojoša “cepēju” komanda, kas palīdz izstrādāt novatoriskas idejas pilsētas attīstībai), “Izpēte” (diskusija par radošuma lomu pilsētas attīstībā). Projekta detalizēta norise Latvijā vēl tiek plānota.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Pētījumi

Reģionu attīstība Latvijā 2007

Valsts reģionālās attīstības aģentūras ziņojums “Reģionu attīstība Latvijā 2007” ir plašs un detalizēts pārskats, salīdzinot reģionu attīstības datus – ekonomiskos, demogrāfiskos rādītājus, raksturojot iedzīvotāju un ekonomiskās struktūras tendences kopumā laika posmā no 2002. līdz 2007. gadam.

“Teritoriāli vienmērīgam iedzīvotāju dzīves līmeņa pieaugumam ir nepieciešama efektīvāka teritoriāli diferencēta sociālā un ekonomiskā attīstības politika valstī kopumā un katrā no reģioniem, kur īpaša nozīme paredzama attīstības centriem. Ekonomiski spēcīgas pilsētas var kļūt par attīstības centriem, ja tie integrētu laukus un būtu tiem sasniedzami, nodrošinātu reģionālu infrastruktūras tīklu attīstību, nodrošinātu teritoriālu atbalstu specializētai un uz lielāku tirgu orientētai komercdarbībai un tādējādi spēlētu lomu nelabvēlīgu teritoriālo atšķirību samazināšanā.”

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā

Kultūras kapitāls vs. dabas kapitāls

Latvijas Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs, profesors Roberts Ķīlis LR Kultūras ministrijas rīkotajā konferencē “Daudzveidība un kultūra Eiropā” sniedza interesantu salīdzinājumu kultūras un dabas kapitālam.

Pēc profesora domām, kultūras kapitāla vērtība ir gan kulturāla, gan ekonomiska un ir tieši saistīta ar tā lietošanas un novērtēšanas intensitāti. Arī dabas kapitāla vērtība tika atzīta salīdzinoši nesen – pēc 1987.gada ANO Pasaules un vides komisijas ziņojuma, kad pirmoreiz tika lietots termins ilgtspējīga attīstība. Tagad jau ir iespējams skaitliski novērtēt, cik sabiedrībai izmaksās, piemēram, pieugošs gaisa piesārņojums. Pēc Roberta Ķīļa domām, līdzīgi varētu notikt ar kultūras kapitālu – tā vērtība varētu tikt drīzumā novērtēta un atzīta, pievēršot sabiedrības uzmanību kultūras kapitāla saglabāšanai (līdzīgi kā mēs pašreiz mācamies nepiesārņot dabu).

Profesors uzsvēra paralēles starp abiem kapitāliem. Gan kultūras, gan dabas kapitāla gadījumā mēs varam runāt par atjaunojamiem un neatjaunojamiem resursiem. Dabas kapitāla gadījumā tiek uzsvērta bioloģiskā daudzveidība, turpretī kultūras dažādība kalpo kā nosacījums mākslas dinamismam. Ainavai un telpiskai identitātei var pretnostatīt kultūras identitāti u.c. Cerams, ka turpinājums sekos…

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā

Rīgas pilsēta sadarbosies ar Kultūras ministriju kultūras jomā

Rīgas pilsēta arvien aktīvāk izmanto kultūru sava tēla veidošanā un pilsētas attīstībā. Par to liecina gan nesen apstiprinātā Rīgas pilsētas kultūras stratēģija, gan Rīgas sagatavotais pieteikums Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusam 2014.gadā, gan 13. novembra Rīgas mēra Jāņa Birka tikšanās ar LR kultūras ministri Helēnu Demakovu, lai vienotos par valsts un pašvaldības sadarbību ar kultūru un inovācijām saistīto projektu īstenošanā Rīgā. Turpināt lasīšanu “Rīgas pilsēta sadarbosies ar Kultūras ministriju kultūras jomā” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Notikumi LV

Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam pieteikušās četras pilsētas

Cēsis, Liepāja, Jūrmala un Rīga ir iesniegušas pieteikumus, lai pretendētu uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2014.gadā. Komisija, ko veidos septiņi eksperti no Eiropas savienības institūcijām un seši no Latvijas, izvērtēs, kuru pilsētu pieteikumus virzīt otrajai kārtai.

Gan Cēsis, gan Liepāja piedāvā kultūras programmas veidošanā iesaistīt reģionu – Liepāja sadarbojas ar Kurzemes plānošanas reģiona administrāciju, Kurzemes tūrisma asociāciju, Kuldīgu, Saldu, Aizputi, Talsiem, Ventspili un Grobiņu. Savukārt Cēsis startē kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu un Vidzemes pilsētām — Valmieru, Gulbeni, Alūksni, Limbažiem, Madonu, Valku un Ainažiem. Turpināt lasīšanu “Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam pieteikušās četras pilsētas” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Notikumi LV

Sponsori samazina finansējumu kultūrai

Ekonomiskās krīzes iespaidā VSB Bank Holandē samazina finansējumu kultūras projektiem par 30 miljoniem EUR. Arī citi kultūras jomas sponsori Nīderlandē jau ir paziņojuši par līdzīgiem nodomiem. Kultūras ministrs Ronalds Plasterks (Ronald Plasterk) intervijā laikrakstam “NRC Handelsblad” noraida iespēju, ka valsts varētu sniegt papildus atbalstu kultūrai tādēļ, ka privātais sektors pēkšņi cieš ekonomiskās krīzes dēļ. Valsts uzdevums ir nodrošināt ilgtermiņa atbalstu kultūrai, – saka kultūras ministrs.

Līdzīga situācija var veidoties arī Latvijā. Par finansiālās grūtībās nonākušās Parex bankas sponsorēšanas līgumiem Latvijas Hipotēku un Zemes bankas prezidents un ticamākais nākamais Parex bankas vadītājs I. Feiferis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Panorāma” teica, ka esošie līgumi netiks pārtraukti, bet sponsorēšanas aktivitātes tiks samazinātas drastiski.