Culturelab Kultūra un krīze, Kultūrpolitika

Apvienotās Karalistes kultūras budžets četros gados tiks būtiski samazināts

Apvienotās Karalistes valdības paziņojums par budžeta tēriņiem liecina, ka Apvienotās Karalistes Kultūras, mediju un sporta departamenta budžets tiks samazināts par 24% četru gadu laikā. Valdība pieprasa, lai 41% samazinājuma notiktu, samazinot departamenta administratīvas izmaksas. 2011.gadā mākslai, kultūrai un sportam finansējums tiks samazināts par 12,8%, mākslas programmām paredzot samazinājumu par 15%. Vislielākais samazinājums kultūrai gaidāms Anglijā, nedaudz mazāk cietīs mākslas un kultūras organizācijas Skotijā un Velsā.

Anglijas Mākslas padomes finansējums tiks samazināts par 29,6% četru gadu laikā (t.i., par 100 miljoniem mārciņu). Valdība ir noteikusi, ka daļai organizāciju (tostarp tām, kas regulāri saņem finansējumu) nedrīkst samazināt vairāk par 15% budžeta. Pašas Mākslas padomes budžetu nāksies samazināt par 50%. “International Intelligence on Culture” un Eiropas Kultūras fonda Apvienotajā Karalistē direktors Rods Fišers (Rod Fisher) uzskata, ka šo samazinājumu būs grūti īstenot, nesamazinot organizāciju skaitu, kas saņem Anglijas Mākslas padomes finansējumu. Mākslas padome ir izteikusi viedokli, ka nākamajos četros gados var nākties pārtraukt atbalstu apmēram 200 kultūras organizācijām no pašreizējām vairāk nekā 800 organizācijām, kas saņem regulāru atbalstu.

2011.gadā 880 organizācijām, kas saņem ikgadēju finansējumu, budžets tiks samazināts par 0.5%, kas ir daudz mazāk nekā tika sākotnēji prognozēts. Kopumā 2011.gadā Anglijas Mākslas padomes budžets tiks samazināts par 19 miljoniem mārciņu, no kurām tikai 1,8 miljoni mārciņu samazinājuma skars mākslas organizācijas. Lielāko daļu plānots ietaupīt uz iepriekšējos gados iekrātajām rezervēm.

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Kultūras ministrija diskusijās par budžetu iesaista kultūras institūciju vadītājus

2010.gada 1.decembrī Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte sanāksmē tikās ar kultūras iestāžu vadītājiem un nozares nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, pārrunājot nākamā gada kultūras budžeta prioritātes. Sanāksmes dalībnieki vienojās turpmāk tikties vismaz reizi mēnesī, pārrunājot nozares aktualitātes, kā arī sīkāk apspriežot kādu kultūras nozari. Nākamreiz tā būs radošās industrijas attīstība, apzinot līdzšinējos sasniegumus un turpmākās iespējas. Uz sarunu plānots uzaicināt arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas pārstāvjus.

Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu radošā procesa pilnvērtīgai darbībai nākamajā gadā, Kultūras ministrija (KM) plāno daļu no Latvijas Nacionālas bibliotēkas (LNB) būvniecībā virs plāna ietaupītajiem līdzekļiem novirzīt kultūras nozares finansējumam. Sanāksmes dalībnieki šo risinājumu atbalstīja, atzīstot, ka tas ir būtiski nozares turpmākai pastāvēšanai, jo divu gadu laikā finansējums kultūrai samazinājies jau par aptuveni 54%, un turpmāki samazinājumi vairs nav iespējami.
No LNB projekta īstenošanā virs plāna ietaupītajiem līdzekļiem vienu miljonu latu KM novirzīs valsts budžeta kopīgajai konsolidācijai, kā arī daļu ietaupījumu izmantos kultūras nozares finansējumam. Šie līdzekļi paredzēti Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma palielinājumam, kultūras mantojuma pieejamības nodrošināšanai, kultūrizglītībai, kā arī materiāltehniskās bāzes uzlabošanai kultūras un kultūrizglītības iestādēs.

Kultūras projektiem un investīcijām kopumā novirzīs 310 000 latu: Valsts Kultūrkapitāla fondam 300 000 latu un UNESCO 10 000 latu. Vakar, informējot Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus, kultūras ministre atgādināja, ka divu gadu laikā VKKF finansējums samazinājies no aptuveni septiņiem miljoniem latu līdz 2,3 miljoniem latu, tāpēc nākamā gada finansējuma pieaugums „vēl joprojām uzskatāms par simbolisku”. Turpināt lasīšanu “Kultūras ministrija diskusijās par budžetu iesaista kultūras institūciju vadītājus” →

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

KM miljonu ietaupīs bibliotēkas celtniecībā

Kultūras ministrija (KM) nākamā gada budžeta izdevumu sadaļā nepieciešamo vienu miljonu latu plāno ietaupīt uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecības rēķina, ziņo laikraksts “Neatkarīgā Rīta Avīze”.

Ietaupījumu plānots paveikt, izvēloties lētākus inženiertehniskos risinājumus un materiālus. Tas gan nenozīmējot, ka samazinās paredzēto būvniecības apmēru – to veiks iepriekš plānotajā apmērā. Pašlaik šim mērķim 2011.gadā paredzēts izmantot 36,7 miljonus latu par plānotajiem būvdarbiem un autoruzraudzību. No šīs summas tad būtu jāatskaita nepieciešamais miljons latu.

Kultūras ministres preses sekretārs Andris Saulītis informējis, ka šis nav vienīgais iespējamais ietaupījuma variants. KM apsver arī citas iespējas, kā izdevumus ministrijas nākamā gada budžetā samazināt par nepieciešamo summu. Tomēr Kultūras ministrija sola, ka finansējums netiks samazināts nevienai kultūras iestādei, kā arī pašā Kultūras ministrijas iekšienē restrukturalizācija un izdevumu pārskatīšana nebūs nepieciešama.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Plānotā budžeta konsolidācija Kultūras ministrijai – 1 miljons latu

Ministru kabinets ir apstiprinājis 2011.gada budžeta konsolidācijas apmērus – Kultūras ministrijai paredzētais samazinājums ir 1 miljons LVL.

Kultūras nozari ietekmēs arī valdības lēmums palielināt pievienotās vērtības nodokli no 21% uz 22%, bet PVN samazinātas likmes – no 10% uz 12%. Samazinātā likmeattiecas uz periodiskajiem izdevumiem, mācību literatūras, kā arī oriģinālliteratūras izdevumiem.

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

KM aicina iesūtīt ierosinājumus Rīcības plānam

Kultūras ministrija (KM) uzsākusi veidot Rīcības plānu, kas ir darbu un uzdevumu saraksts, lai sasniegtu Valda Dombrovska vadītās valdības Deklarācijā minētos mērķus. Iedzīvotāji, asociācijas un nevalstiskās organizācijas aicinātas iesūtīt savus ierosinājumus un priekšlikumus Rīcības plānam līdz 22. novembrim uz e-pastu kulturai@km.gov.lv. Pēc priekšlikumu saņemšanas ministrijā tie tiks apkopoti, izvērtēti un ņemti vērā Rīcības plānā veidošanā, kuru Ministru kabinetam jāiesniedz līdz 5. decembrim.

„Ministrijas Rīcības plāns ir viens no būtiskākajiem dokumentiem kultūras nozarei, jo nosaka konkrētus darbus un konkrētus termiņus. Tāpēc tās izstrādē ir jāiesaista pēc iespējas plašāka sabiedrība, diskutējot par soļiem, kā sasniegt valdības Deklarācijā ierakstīto,” norāda kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.

Savā pirmajā darba nedēļā kultūras ministre tikās ar biedrībām un kultūras iestāžu vadītājiem, kurus arī aicināja iesniegt savus priekšlikumus Rīcības plānam. Ar valdības Deklarācijas kultūras sadaļu var iepazīties Kultūras ministrijas mājas lapā sadaļā Ierosinājumi KM rīcības plānam.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Veidojas 2011.gada budžeta aprises

Ministru kabinets, uzsākot 2011. gada valsts budžeta projekta izskatīšanu, 2010.gada 10. novembrī ārkārtas sēdē ir konceptuāli vienojies par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts budžeta bāzes izdevumiem 2011. – 2012.gadam. Plānotie valsts budžeta bāzes izdevumi 2011. gadam ir 4,8 miljardi latu – 3,39 miljardi latu pamatbudžetā un 1,44 miljardi latu speciālajā budžetā, bet šie skaitļi vēl tiks precizēti.

Kultūras ministrijai (KM) paredzēts budžeta palielinājums līdz 91,6 miljoniem latu (2010.gada plānotais budžets: 68,2 miljoni latu). Kultūras ministrija jau ir ziņojusi, ka 2011.gadam paredzēto budžeta palielinājumu par 23 miljoniem latu novirzīs Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas “Gaismas pils” celtniecībai. Saskaņā ar Ministru kabineta šā gada augustā apstiprināto LNB projekta ekonomisko īstenošanas scenāriju, kas paredz pabeigt LNB ēkas būvdarbus līdz 2012. gada novembrim, projekta īstenošanai pieejamo līdzekļu sadalījums pa gadiem tika veikts, pārdalot līdzekļus no 2012. gadā ieplānotajām budžeta ilgtermiņa saistībām uz 2010. un 2011.gadu, nemainot projekta īstenošanai paredzēto līdzekļu kopējo apjomu. Līdz ar valdības apņemšanos īstenot LNB projekta ekonomisko scenāriju nākamgad LNB projekta īstenošanai tiek plānots finansējums 36,7 miljonu latu apmērā jeb par 23,7 miljoniem vairāk nekā 2010.gada budžetā.

Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis Latvijas televīzijai atzinis, ka Finanšu ministrija budžeta konsolidācijas pasākumus pamatā cer veikt uz izdevumu samazināšanas rēķina, kur pat cer iegūt visu nepieciešamo konsolidācijas apmēru. Kā reālākā iespēja ir dažādu subsīdiju samazināšana, par piemēriem minot subsīdijas lauksaimniecībai, izglītībai un kultūrai, īpaši izceļot teātrus un operu.

Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija ir iesniegusi vēstuli kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei, kurā formulētas nevalstiskā sektora prioritātes jaunajā budžetā: saglabāt KM līdzfinansējumu NVO darbībai, palielināt VKKF budžetu un saglabāt līdzfinansējumu projektiem, kas saņēmuši EK programmu finansējumu.

Tāpat kultūras ministre Sarmīte Ēlerte vienojusies ar biedrību “Laiks kultūrai” par sadarbību nākamā gada budžeta veidošanā. Biedrībā “Laiks kultūrai” darbojas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Sniedze, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars.