Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Kultūras ministrijas funkciju novērtējums

Ministru kabineta mājas lapā pieejams ministriju īstenoto funkciju novērtējums, ko veica iedzīvotāji, ministrija, Finanšu ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Funkcijas sakārtotas prioritārā secībā pēc vidējā novērtējuma koeficienta.

Šis pretrunīgais vērtējums ir viens no iemesliem tālākām kultūras cilvēku akcijām, lai pievērstu sabiedrības uzmanību kultūras lomai. Acīmredzami, ka novērtējumu ir ietekmējis nevis profesionāls funkciju izvērtējums, bet gan to atpazīstamība sabiedrībā. Tā vidēji visaugstāk ir novērtēts Dziesmu svētku process. Tālāk seko tās funkcijas, kas skar nevis kultūras lietotājus, bet gan sociālās vajadzības un plašāka sabiedrības loka ikdienas vajadzības (piem.,arhīva izziņu izsniegšana, mākslas un mūzikas skolu pedagogu atalgojums, izdienas pensiju un pabalstu administrēšana kultūras darbiniekiem, autortiesību nodrošināšana). Zemāko novērtējumu ieguvušas dažādas kontroles, uzraudzības funkcijas.

Kultūras ministrijas funkciju vērtējums (partneru un sabiedrības veiktais novērtējums)
Kultūras ministrijas veiktais funkciju audits

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Kultūras Alianses vēstule valdībai

Ņemot vērā to, ka šonedēļ tiek sasauktas vairākas valdības sēdes, lai lemtu par tālākiem Latvijas valsts budžeta samazinājumiem, Kultūras Alianse vēršas pie Ministru prezidenta un ministriem, aicinot ikvienu ministru apzināties savu personīgo atbildību tādu lēmumu pieņemšanā, kas sekmē Latvijas kā nacionālas valsts un Latvijas tautas kā kultūras nācijas iznīcināšanu: “Precīzus nākamā gada budžeta skaitļus visticamāk uzzināsim otrā rītā pēc balsošanas, taču ir jau paziņots, ka finansējums kultūrai saruks vēl vismaz par 20%, bet Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzekļi kopumā samazināsies par 72% salīdzinot ar 2008. gadu, tātad pietuvosies 1999. gada līmenim. Kurp ejam?” Turpināt lasīšanu “Kultūras Alianses vēstule valdībai” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Būtisks finansējuma samazinājums kultūras nozarei

2008.gadā Kultūras ministrijas budžets ar mērķdotācijām bija 120.4 miljoni latu, savukārt 2009.gada budžets pēc grozījumiem ar mērķdotācijām bija 97 miljoni latu (samazinājums par 19.45%). Tā kā pamatbudžetā ietilpst arī finansējums Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai un ES fondu realizācijai – bez šīm budžeta pozīcijām, salīdzinot ar 2008.gadu, samazinājums 2009.gadā ir vēl lielāks – par 34%.

Vēl mazāks solās būt 2010.gada budžets. Kultūras ministrs Ints Dālderis pauž bažas par kultūras finansējumu nākamgad, jo pēc plānotā samazinājuma par 40%, salīdzinot ar šī gada līdzekļiem, kultūras jomas finansējums paliks vien 0,2% no iekšzemes kopprodukta, kas ministram nav pieņemams, ziņo portāls “Delfi”. (Tomēr, 22.oktobrī valdība nolēma, ka būs četras nozares, kurām tēriņi tiks samazināti mazāk, nekā valdība to lēma iepriekš. Tā kultūrai, sportam un atpūtai samazinājums būs 20% nevis 32%. Valdība turpinās darbu, izvērtējot katru nozari atsevišķi un lemjot, uz kādām jomām un funkcijām varēs realizēt šos samazinājumus.)

23.septembrī Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja Sarmītes Ēlertes sasaukusi paplašināto Nacionālās kultūras padomes ārkārtas sēdi: „Ir nolemts sasaukt sēdi, jo situācija ir ārkārtēja,” paskaidro Sarmīte Ēlerte. „Pēc manā rīcībā esošās informācijas, budžeta samazinājums kultūrai nākamajā gadā varētu būt ārkārtīgi dramatisks, salīdzinot ar šā gada budžetu. Gan atsevišķu partiju pārstāvju izteikumi, gan koalīcijas partiju un sociālo partneru veiktais kultūras funkciju vērtējums ļauj secināt, ka ar kultūru saistītās funkcijas tiek novērtētas kā vismazāk nepieciešamās. Šāda tuvredzīga politika var apdraudēt vienu no svarīgākajiem valsts pastāvēšanas mērķiem un iemesliem.”

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Reformas kultūras pārvaldībā

Kultūras ministrija (KM) turpina informēt par strukturālo reformu norisi. Muzeju valsts pārvaldi un Kultūras un radošās industrijas izglītības centru paredzēts reorganizēt, to funkcijas nododot KM un pārņemot KM struktūrā nelielu skaitu darbinieku šo funkciju veikšanai. Pēc kino jomas profesionāļu protestiem valsts aģentūra “Nacionālais kino centrs” netiks iekļaut KM struktūrā, bet gan tiks pārveidots valsts tiešās pārvaldes iestādes statusā, vienlaikus samazinot tās funkcijas un struktūrvienību „Rīgas Kinomuzejs” nododot Latvijas Kultūras akadēmijai. Savukārt Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra un valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas” netiks pārveidotas par valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kā bija paredzēts iepriekš, bet tiks saglabātas valsts aģentūru statusā. Plašāku informāciju var izlasīt KM mājas lapā.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

KM aicina pašvaldības atbalstīt profesionālos teātrus reģionos

Daugavpils pašvaldība ir saņēmusi vēstuli no Kultūras ministrijas ar piedāvājumu pārņemt Daugavpils teātri pašvaldības pārziņā, raksta portāls “Delfi”. Pašvaldība vēlas teātri saglabāt, taču bez KM finansējuma to izdarīt būs grūti, ziņo Daugavpils dome. Līdz šim valsts Daugavpils teātrim piešķīra 380 000 latus gadā, pašvaldības dotācija bija 30 000 lati. Daugavpils Domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Līvija Jankovska pastāstīja, ka meklēs iespēju sarunām Kultūras ministrijā, tiks rakstīti lūgumi, bet bez kardinālām pārmaiņām teātri nevarēs izglābt.

Augusta vidū, Kultūras ministram Intam Dālderim tiekoties ar Liepājas Domes priekšsēdētāja vietnieci Silvu Goldi, izskanēja priekšlikums pašvaldībai vairāk atbalstīt Liepājas teātri, savukārt Kultūras ministrija varētu uzņemties rūpes par Liepājas simfonisko orķestri no 2010. gada 1. janvāra un izskatīt iespēju tam piešķirt valsts orķestra statusu.

Valmieras teātra direktore Evita Sniedze informēja “Culturelab”, ka pēc viņai pieejamās informācijas, vismaz pagaidām netiek pārrunāts jautājums par Valmieras teātra nodošanu pašvaldībai.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets

Kultūra reģionos

Kopš 2009.gada 1.jūlija darbu pārtrauca 28 kultūras inspektori, kas reģionos koordinēja valsts kultūrpolitikas īstenošanu. Lai nodrošinātu kultūras decentralizāciju un kultūras funkcijas īstenošanu reģionu līmenī, Kultūras ministrija ir vienojusies ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un pieciem plānošanas reģioniem par kultūras funkcijas ieviešanu plānošanas reģionos, un šobrīd tiek definēti uzdevumi.

Kamēr kultūrpolitikas plānošanas līmenī vēl ir daudz neskaidrību, politikas īstenošanas gaitā jau iezīmējas konkrētākas aprises. Piemēram, 2009.g. 14.augustā vizītē Liepājas domē kultūras ministrs Ints Dālderis informēja, ka ministrija no 2010.gada 1.janvāra varētu uzņemties rūpes par Liepājas Simfonisko orķestri. Orķestrim ir iespēja iegūt Valsts orķestra statusu, kļūstot par vienu no valsts finansētajiem orķestriem, kurš ar savu koncertdarbību noklātu visu Kurzemes reģionu. Savukārt pašvaldība līdz ar to varētu finansiāli vairāk atbalstīt otru pašvaldības kultūras iestādi – Liepājas teātri. Kā atzina ministrs, valsts pašlaik nevar atļauties uzturēt tik daudz profesionālu teātru. Liepājas pašvaldība līdz šim orķestra uzturēšanā ieguldījusi ap ceturtdaļmiljonu latu gadā, bet pārējā nauda orķestra budžetā bijusi pašu ieņēmumi un valsts dotācija. Orķestra kopējais budžets gadā ir ap miljons latu.

Joprojām neskaidra ir mākslas un mūzikas skolu nākotne un finansējuma proporcijas starp Kultūras ministriju, pašvaldībām un skolēnu vecākiem. Acīmredzami, ka pašvaldības nespēs krīzes situācijā uzņemties visas kultūras īstenošanas funkcijas, kas pamatoti, bet šajā situācijā – neiespējami – būtu jāuzņemas pašvaldībām – proti, atbalsts pašdarbībai, reģionālām kultūras un izglītības iestādēm, profesionālo kolektīvu līdzfinansēšana.

Tajā pašā laikā, ieguldot valsts un lauku pašvaldību līdzekļus, daudzviet atjaunoti tautas un kultūras nami, kuru telpas lielākoties stāv neizmantotas un ir atvērtas jaunām idejām – raksta portāls TVNET. Turpināt lasīšanu “Kultūra reģionos” →