Autoratlīdzības saņēmējiem paaugstināts nodoklis

Saeimas deputāti Saeimas ārkārtas sēdē atbalstīja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes paaugstināšanu no 23% uz 26%. No 2010.gada 1.janvāra IIN 26% apmērā līdzšinējo 15% vietā būs jāmaksā arī saimnieciskās darbības veicējiem, tostarp autoratlīdzības saņēmējiem. Tas būtiski sadārdzinās kultūras pasākumu rīkošanu un mākslas projektu realizāciju, kā arī potenciāli samazinās ienākumus autoratlīdzības saņēmējiem.

“Culturelab” rakstīja, ka jau 2009.gadā samazinājās atlīdzības apmēri autortiesību turētājiem, kas saņem atlīdzību par viņu darbu publisko patapinājumu bibliotēkās. 2009.gadā autoriem izmaksājamā summa nokrita līdz Ls 128 232 (2008.gadā: Ls 437 286), tātad samazinājās 3.4 reizes. Turpināt lasīšanu “Autoratlīdzības saņēmējiem paaugstināts nodoklis”

Liepājas simfoniskais orķestris tiks nodots Kultūras ministrijas pārziņā

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 20.novembrī atbalstīts Kultūras ministrijas iesniegtais MK rīkojuma projekts, kas paredz Liepājas simfoniskā orķestra statusa maiņu, Liepājas pašvaldības iestādi „Liepājas simfoniskais orķestris” pārveidojot par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Liepājas simfoniskais orķestris”. Kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja būs Kultūras ministrija.

Kultūras ministrija šobrīd līdzfinansē divu Liepājas pašvaldības profesionālās mākslas kolektīvu – Liepājas simfoniskā orķestra un Liepājas teātra –  darbību. Saistībā ar nepieciešamību būtiski samazināt budžeta finansējumu Kultūras ministrija un Liepājas dome veica sarunas par to, kādā veidā turpmāk Kurzemes reģionā nodrošināt kvalitatīvas profesionālās mākslas pieejamību.

Saskaņā ar Liepājas domes priekšlikumu turpmāk paredzēts Liepājas simfonisko orķestri nodot valsts pārziņā un tā darbību nodrošināt no Kultūras ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, savukārt Liepājas teātri turpmāk finansēt no Liepājas pašvaldības budžeta.

Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs tiek pievienots KM

Turpinot iesāktās reformas Kultūras ministrijas (KM) administratīvo izmaksu samazināšanā, sagatavots projekts apstiprināšanai Ministru kabinetā par Kultūras un radošās industrijas izglītības centra likvidāciju un tā pievienošanu Kultūras ministrijai.

Reformas rezultātā paredzēts no 13 štata vietām saglabāt sešas, atbalsta funkcijas (piemēram, grāmatvedība, juridiskie pakalpojumi) nodrošinot Kultūras ministrijas administratīvā aparāta ietvaros. Likvidācijas rezultātā plānotais valsts budžeta līdzekļu ietaupījums 2010. gadā attiecībā pret 2009.gada valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem ir 136 863 latu apmērā.

Plānotais finansējums apdraud Daugavpils teātri

Daugavpils Domes vadība ir saņēmusi informāciju no Kultūras ministrijas – Latvijas teātru valsts dotāciju projektu 2010. gadam. Pašvaldības vadību pārsteidza procenta apmērs, kas paredzēts Daugavpils teātrim. No valsts dotācijas kopējās summas, kas paredzēta visiem Latvijas teātriem – 3 milj. 97 tūkst. , Daugavpils teātrim atvelēti tikai 4%, – informē daugavpils.lv.

Plānotais valsts atbalsts ir gandrīz trīs reizes mazāks par dotāciju, ko Daugavpils teātris no valsts saņēmis šogad. Ar šādu finansējumu, kas sezonā paredz vien divus jauniestudējumus – pa vienam latviešu un krievu trupā, 36 izrādes – pa 18 katrai trupai – un neparedz finansējumu nevienai viesizrādei, teātris nav spējīgs izdzīvot. Savukārt nelielais izrāžu skaits – nedaudz vairāk par vienu izrādi mēnesī – liegs aktieriem iespēju saglabāt savu profesionālo līmeni, uzskata teātra direktore Inese Laizāne.

Daugavpils Domes priekšsēdētāja 1. vietniece Rita Strode izteica neizpratni par to, ka Daugavpilij ir vismazākā summa no visiem teātriem. Daugavpils pašvaldība ir nosūtījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai vēstuli ar lūgumu izskatīt jautājumu par Daugavpils teātra likteni un Daugavpils pašvaldības iebildumus, pielikumā ir trīspusēja sadarbības līguma projekts un līgums starp teātri un Kultūras ministriju, kas noslēgts 2008. gadā – “Par deleģēto kultūras funkciju veikšanu”, kas nav lauzts un ir spēkā līdz 2011. gada 31. decembrim. Turpināt lasīšanu “Plānotais finansējums apdraud Daugavpils teātri”

2010.gada budžeta projekts kultūras nozarei

2010.gada budžeta projekts paredz Kultūras ministrijai (KM) samazinājumu par gandrīz 30%, salīdzinot ar 2009.gada budžetu (2009.g.: Ls 95 938 210; 2010.g.projekts: Ls 67 741 696). Detalizēts izklāsts par nozaru finansējumu nav publiskots. Zināms, ka budžeta projekts iekļauj arī finansējumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai, – vismaz 12 miljonus latu (šādā scenārijā tas būtu nozīmīgs plānotā finansējuma (38.5 miljoni latu) samazinājums, kas sadārdzinātu projektu un pārceltu celtniecības nobeigumu par gadu, iespējams, par vairākiem gadiem).

Šāds KM budžets nozīmē atgriešanos apmēram 2006.gada līmenī. Jāpiezīmē, ka pēdējos gados ir nozīmīgi pieaudzis tieši atalgojums valsts kultūras sektorā strādājošiem (vidējais atalgojums 2006. gadā Ls 262, 2008.gadā – Ls 504).

Atsevišķas reformas kultūras nozarē jau ir īstenotas – pamatā tas attiecas uz aģentūru skaita samazināšanu un šo institūciju apvienošanu vai pievienošanu Kultūras ministrijai. Piemēram, notiek vairāku muzeju apvienošana, Teātra muzeja un Kino muzeja pievienošana Latvijas Kultūras akadēmijai, divas Kultūras ministrijas padotības iestādes – Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs un Muzeju valsts pārvalde tiks pievienotas Kultūras ministrijai. Par šo pārmaiņu efektivitāti un ieguvumiem finansiālā izteiksmē Kultūras ministrija nav publiskojusi informāciju.

Budžeta gatavošanas procesā Kultūras ministrija plānoja mainīt reģionālo teātru Daugavpilī un Liepājā finansēšanas modeli, galveno atbildību pārliekot uz pašvaldībām. Šķietami, ka Liepājas teātra gadījumā tiks panākta vienošanā, Kultūras ministrijai uzņemoties lielāku atbildību par Liepājas simfonisko orķestri un izskatot iespēju tam piešķirt valsts orķestra statusu.

Reformas noteikti skars (jau skar) kultūrizglītības jomu, finansiālo atbildību pārdalot starp Kultūras ministriju, pašvaldībām un vecākiem un samazinot mācību programmu apjomu.

Kultūras nozari nozīmīgi ietekmēs arī iespējamais un līdzšinējais Valsts Kultūrkapitāla fonda budžeta samazinājums. 2009.gadā finansējums tika samazināts par 45.9% (salīdzinot ar 2008.gadu). Acīmredzot vēl lielāks finansējuma samazinājums gaidāms 2010.gada budžetā. Radošo profesiju pārstāvju dzīvi būtiski ietekmēs izmaiņas atlīdzības par publisko patapinājumu izmaksās. Jau 2009.gadā autoriem izmaksājamā summa nokrita līdz Ls 128 232 (2008.gadā: Ls 437 286), tātad samazinājās 3.4 reizes. Turpināt lasīšanu “2010.gada budžeta projekts kultūras nozarei”

Domnieki atbalsta Rīgas Kultūras aģentūras likvidēšanu

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti atbalstījuši Rīgas Kultūras aģentūras likvidēšanu, informē LETA. Par šo jautājumu vēl būs jālemj domei, tad Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība būtu Rīgas domes Kultūras departamenta pakļautības iestāde un sāktu savu darbību ar 2010.gada janvāri.

Aģentūras pamatbudžeta projektā paredzēti 1,17 miljonu latu izdevumi, tostarp 114 287 lati plānoti administrācijas uzturēšanai. Deputāti vienojās par aģentūras padotībā esošā Rīgas Jūgendstila centra nodošanu Rīgas domes Kultūras departamentam, bet pārējo aģentūras pakļautībā esošo iestāžu – izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa”, kinoteātra “Rīga” un Rīgas Kongresu nama – darbība būs jānodrošina SIA “Rīgas nami”, kuras īpašumā jau ir minēto iestāžu izmantotās telpas.

Domes deputāti arī atbalstīja Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības veidošanu, kurā ietilptu ne tikai jau minētās Rīgas Kultūras aģentūras pakļautības iestādes, bet arī koncertorganizācija “Ave Sol”, Rīgas kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā Ģilde”, kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums”, Mākslas darbinieku nams, Rīgas kultūras centrs “Iļģuciems”, Rīgas kultūras un atpūtas centrs “Imanta”, VEF Kultūras pils, kultūras nams “Draudzība”, kultūras nams “Ziemeļblāzma”, Rīgas Porcelāna muzejs un Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs. Turpināt lasīšanu “Domnieki atbalsta Rīgas Kultūras aģentūras likvidēšanu”