Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūras infrastruktūra

Rīgas un Liepājas koncertzāļu būvniecībai samazināts finansējums

Ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju, valsts aģentūra „Jaunie „Trīs brāļi”” atliks Rīgas koncertzāles būvniecību uz 2011.gadu, jo divu objektu – Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Rīgas koncertzāles – būvniecība vienlaikus nav samērojama ar valsts pašreizējām finansiālajām iespējām. Plānots, ka nākamgad tiks sākta Rīgas koncertzāles projektēšana, kas ilgs aptuveni divus gadus. 2010. gada nogalē, paralēli projektēšanai, varētu uzsākt AB dambja rekonstrukciju, savukārt koncertzāles būvniecību – 2011.gadā, kad jābūt pabeigtiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbiem.

Savukārt saskaņā ar Kultūras ministrijas sniegtajām ziņām, Liepājas koncertzāles celtniecībai 2009. gadā samazināts finansējums 3 000 000 latiem.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūras infrastruktūra

Izstrādās projektu Latgales priekšpilsētas kultūras un mākslas centram

“Neraugoties uz finansiālajām grūtībām, Rīgas dome par aptuveni 900 000 latu finansēs Latgales priekšpilsētas kultūras un mākslas centra un stāvparka projekta izstrādi, par to vienbalsīgi lēma budžeta komisija.” – raksta laikraksts “Diena“.

Par Latgales priekšpilsētas kultūras un mākslas centra nepieciešamību tiek diskutēts jau gadiem. Savulaik tika runāts par bijušā kinoteātra “Maska” pārbūvi. Viens no piedāvājumiem, kas ieguva plašāku rezonansi sabiedrībā, bija mākslinieku Aigara Bikšes un Kristapa Gulbja projekts “Maskas nākotnei”.

Turpināt lasīšanu “Izstrādās projektu Latgales priekšpilsētas kultūras un mākslas centram” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūras infrastruktūra

Bibliotēkas celtniecībai nākamgad izmantos par 2,76 miljoniem mazāk

“Reaģējot uz saspringto situāciju valsts budžetā, valsts aģentūra „Jaunie „Trīs brāļi”” ir apzinājusi iespējas koriģēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu finansēšanas grafiku, vienlaikus būtiski neietekmējot darbu izpildes tempu. Pēc situācijas izpētes un konsultācijām ar ekspertiem, aģentūra un Kultūras ministrija šodien Ministru kabineta sēdē ierosinājušas finansējumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai 2009. gadā samazināt par 10% jeb 2,76 miljoniem latu ar nosacījumu, ka šī naudas summa tiek paredzēta projekta finansējumā 2010. gadā. Valdība šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un tas ir iekļauts nākamā gada valsts budžeta grozījumu projektā.” – 09.12.2008. publiskā paziņojumā raksta par celtniecību atbildīgā institūcija “Jaunie “Trīs brāļi””. Turpināt lasīšanu “Bibliotēkas celtniecībai nākamgad izmantos par 2,76 miljoniem mazāk” →

Culturelab Kultūras infrastruktūra, Kultūrpolitika, Notikumi LV

Kultūras ministrija izmanto ekonomiskus argumentus kultūras aizstāvībai

Atsaucoties uz Jaunā laika mēģinājumu apturēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu (09.09.2008.), Kultūras ministrija ir publicējusi paziņojumu “Nacionālā bibliotēka ir ilgtermiņa ieguldījums Latvijas kultūras un ekonomiskajā izaugsmē”. Tas ir viens no nedaudzajiem mēģinājumiem publiski aizstāvēt kultūras vērtības, balstoties ekonomiska rakstura argumentos. Tiesa, šoreiz domu pamatojot vairāk literāri, ne ar ekonomikā balstītiem skaitļiem.

Citviet kultūras ekonomiskais pamatojums kā arguments tika izmantots jau 1980. gados. Savukārt nopietnākais mēģinājums Latvijā vērtēt kultūras ekonomisko ietekmi ir pēc VKKF pasūtījuma veiktais pētījums “Kultūras sektora ekonomiskā nozīme un ietekme Latvijā” (Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija, 2007).

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra, Pētījumi

Pētījums par reģionāliem kultūras centriem (papildināts)

Darbi apsteidz vārdus: reģionālo koncertzāļu celtniecība apsteidz to nepieciešamības pamatojumu. Pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma 2008. gadā BISS veica pētījumu “Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālo centru izveides sociāli ekonomiskais pamatojums”. Tā caurviju līnija ir pierādīt Cēsu, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils pilsētu piemērotību koncertzāļu celtniecībai, analizējot iedzīvotāju aktivitāti koncertu apmeklējumos, tūrisma aktivitātes, pašvaldību kultūras budžetus u.c. datus. Lai veiktu šo uzdevumu, pilsētas tiek salīdzinātas arī ar citām, alternatīvām vietām, kur iespējams būvēt daudzfunkcionālos centrus. Turpināt lasīšanu “Pētījums par reģionāliem kultūras centriem (papildināts)” →