Eiropas Savienības struktūrfondu programmā „Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” pirmajā projektu atlases konkursā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) vērtēšanai iesniegti 23 projekti par kopējo summu 62 189 323 lati. Kopumā pilsētām ir pieejami 209.2 miljoni latu, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 177.8 miljonu latu apmērā un nacionālais publiskais finansējums 31.4 miljonu latu apmērā. Jau 2009. gada februārī pilsētas var iesniegt projektus nakāmajā kārtā. Turpināt lasīšanu “Pilsētvides attīstībai iesniegti 23 projekti 62 miljonu latu apmērā”
Konference “Daudzveidība un kultūra Eiropā”
Francijas Prezidentūras Eiropas Savienībā un tās rīkotās Eiropas kultūras sezonas ietvaros, Francijas vēstniecība Latvijā un Francijas Kultūras centrs sadarbībā ar LR Kultūras ministriju rīko konferenci par kultūru un tās dažādību Eiropā.
Pazīstami franču un latviešu speciālisti tiksies Rīgā, lai apmainītos viedokļiem par trim nozīmīgiem jautājumiem: kultūrpolitika Eiropā un Eiropas kultūrpolitika; kultūras daudzveidība un integrācija; radošā industrija un kultūras kapitāls.
Plašāka informācija drīzumā tiks publiskota KM mājas lapā www.km.gov.lv.
Latvijas pilsētas meklē atbalstu Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanai
Par Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanu 2014.gadā gatavojas konkurēt Rīga, Cēsis un Liepāja. Cēsis atbalstu meklē reģionā – Vidzemes plānošanas reģiona padome ir nolēmusi atbalstīt Cēsu kandidatūru, Eiropas kultūras galvaspilsētas norises plānojot kopā ar citām Vidzemes pilsētām visā Vidzemes teritorijā.
Savukārt Rīga atbalstu meklē Eiropā. Eiropas Savienības galvaspilsētu apvienības Ģenerālās asamblejas laikā Dublinā 17 Eiropas galvaspilsētas pauda atbalstu Rīgas centieniem kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014. gadā, kā arī gatavību oficiāli atbalstīt Rīgas kandidatūru.
Tiekas Baltijas jūras reģiona kultūras ministri
2008. gada 17. oktobrī Rīgā notika 8. Baltijas jūras valstu kultūras ministru konference „Kultūras nākotne Baltijas jūras reģionā” – uz konferenci ieradās kultūras ministri, ministriju pārstāvji un kultūras eksperti no Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, kā arī Ziemeļu Ministru padomes, Eiropas Komisijas un Baltijas jūras padomes, lai diskutētu par 21.gs. izaicinājumiem kultūrai un sadarbības perspektīvam Baltijas jūras reģionā. Turpināt lasīšanu “Tiekas Baltijas jūras reģiona kultūras ministri”
Vai kultūra sabiedriskajā televīzijā būs pieejama visiem?
Lai arī līdzšinējā Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības “Nacionālā koncepcija 2006.-2008.gadam” paredz, ka LTV 1 programma “domāta plašai auditorijai dažādās vecuma un interešu grupās” un tajā ietverami kultūras, izglītības un izklaides raidījumi, ir izskanējušas bažas par kultūras raidījumu reorganizāciju nākamajā gadā un pārcelšanu uz jaunizveidojamo trešo kanālu. LTV ģenerāldirektora vietnieks Arnis Kuprišs laikrakstam “Diena” stāsta, ka šis kabeļtelevīzijas kanāls cer sasniegt 78% pārklājuma un tikai 2011. gadā – 100% līdz ar pilnīgu digitalizācijas procesa noslēgumu.
Radījuma “100 g kultūras” galvenā redaktore Henrieta Verhoustinska izsaka bažas, vai tas tiešā veidā neietekmēs aktīvos kultūras raidījumu skatītājus, kas lielā mērā dzīvo ārpus galvaspilsētas un kuri, iespējams, ietilps šajos 22%, kam nebūs iespējas kanālu redzēt. Turpināt lasīšanu “Vai kultūra sabiedriskajā televīzijā būs pieejama visiem?”
Vai Latvija nākotnē būs radoša?
“Sekojot citu Eiropas valstu paraugam, jāpaplašina jaunrades jēdziens, to attiecinot ne tikai uz kultūru un zinātni, bet jebkuru sabiedriskās un saimnieciskās dzīves jomu. Jaunrade ir spēja radīt jaunas idejas, jēdzienus, metodes, rīcības formas vai arī sasaistīt esošās idejas, konceptus, metodes un rīcības jaunā veidā. Tā nav tikai un vienīgi tā saucamo radošo profesiju – dzejnieku, rakstnieku, amatnieku u. c. – specifika. Jaunrade ir vienlīdz būtiska jebkurā profesijā un dzīves jomā, vai tā būtu dārzkopība, automehānika, tirdzniecība, izglītība vai sports”, – tā radošumu visplašākajā nozīmē raksturo Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija “Latvija 2030”.
Stratēģijas pirmās redakcijas projekts profesora Roberta Ķīļa vadībā ir pabeigts un ar to tiek iepazīstināta plašāka publika. “Latvija 2030” mājas lapā var izlasīt dokumenta kopsavilkumu, savukārt plašāk par to diskutēt varēs 10.oktobrī nacionālajā forumā “Atspēriens. 2030”. Stratēģijas autori Viesturs Celmiņš un Sandris Mūriņš galvenos virzienus iezīmē arī savā rakstā “Kā izdzīvosi, Latvija?” sabiedriskās politikas portālā “Politika.lv“. Turpināt lasīšanu “Vai Latvija nākotnē būs radoša?”
CultureLab 