Pētījums: kultūras finansēšanas modeļi

Pētījums par valsts finansēšanas neatkarību kultūrā (IFACCA D’art report No 9 “The Independence of Government Arts Funding” by Christopher Madden, 2009) apskata kultūras finansēšanas modeļus – gan t.s. “rokas stiepiena attāluma” jeb aģentūru principu, gan tiešo finansēšanu, kur lēmumus pieņem un tos izpilda ministrijas, ko vada politiķi. Pētījuma autors secina, ka arvien biežāk abi šie modeļi tiek apvienoti, atsevišķās jomās izmantojot aģentūru principu. Pētījums piedāvā iepazīties ar rekomendācijām un ieteikumiem, kādi modeļi kultūras finansēšanā ir piemērotākie un kādi aspekti jāņem vērā katrā no jomām.

Pētījumu interesanti lasīt arī Latvijas kontekstā, ņemot vērā pēdējā laika varas centralizēšanos – aģentūru likvidēšanu un integrēšanu Kultūras ministrijas struktūrā.

Pētījums: kā kultūra ietekmē tūrismu?

OECD (Organisation for economic co-operation and development) pētījums “Kultūras ietekme tūrisma jomā” (“The impact of culture on tourism”, 2009) analizē kultūras un tūrisma savstarpējo mijiedarbību un to, kā ar kultūras palīdzību var veicināt tūrisma attīstību un konkurētspēju. Piemēri, kas izmantoti šajā pētījumā, atklāj, cik dažādas un ciešas var veidoties attiecības starp tūrismu, kultūru, reģiona attīstību un tūrisma politiku. Pētījums pieejams OECD mājas lapā, kā arī TAVA mājas lapā.

Pētījums par Latvijas pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbību

Pētījuma „Latvijas pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbības izvērtējums” autori izvēlējušies savu izpēti fokusēt uz lauku teritorijām. Tās tiek klasificētas, identificējot problēmas un ierosinot risinājumus un valsts atbalsta pasākumus, kas varētu veicināt attīstību lauku teritorijās.

Atbilstoši pētījuma klasifikācijai tūrisms un cita veida radošo industriju ieguldījums varētu tikt vairāk izmantots vairāku veidu lauku teritorijās: „pievilcīgajos” laukos (lauku teritorijas pie ūdeņiem, paugurainās vietās vai citās ainaviski pievilcīgās vietās, kur varētu attīstīties lauku nodarbinātības dažādošanās, t.sk. lauku tūrisms un veselības aizsardzība), un nacionālās nozīmes „mītiskajos laukos” (lauku teritorijas, kas nozīmīgas sabiedrības apziņā (caur masu saziņas līdzekļiem, mākslu, vēsturi), „mītiskie lauki” var neatbilst realitātei. Nozīmīgi lauku vietu zīmoli, arī produkti ar noteiktu ģeogrāfisku vietas izcelsmi. Tie vai nu tiek izmantoti, t.i., komercializēti, vai arī netiek izmantoti, bet ir potenciāli izmantojami.) Turpināt lasīšanu “Pētījums par Latvijas pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbību”

Pētījums: reģionālā attīstība Latvijā 2008.gadā

Valsts reģionālās attīstības aģentūra publicējusi ikgadējo ziņojumu “Reģionālā attīstība Latvijā 2008”. Šajā pārskatā raksturota sociālekonomiskā attīstība visās administratīvajās teritorijās Latvijā – aplūkotas 77 pilsētas un pilsētnovadi, kā arī 445 pagasti un lauku novadi, kas Latvijā pastāvēja pirms Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma stāšanās spēkā 2009. gada 1. jūlijā. Pārskatā apspoguļoti attīstības procesi un tendences galvenokārt 2003.–2007. gada periodā.

Šobrīd pieejamie 2008. gada un 2009. gada pirmo mēnešu dati, kā arī prognoze visam 2009. gadam atspoguļo lielas pārmaiņas salīdzinājumā ar pārskatā raksturotajiem procesiem. Novērots būtisks IKP kritums, pieaug bezdarbs, iedzīvotāju skaita sarukumā palielinās migrācijas īpatsvars. Arvien lielāks cilvēku skaits ir gatavs pārcelties uz dzīvi ārzemēs.

Pētījums: kā kultūra ietekmē radošumu

Pētījumā par to, kā kultūra ietekmē radošumu (“The impact of culture on creativity”), ko pēc EK pasūtījuma veikusi konsultāciju firma “KEA European Affairs”, secināts, ka kultūra veicina ekonomiska un sociāla rakstura inovācijas reģionu un pilsētu attīstībā. Pētījums apskata kultūras saikni ar kultūras daudzveidību, radošumu, kā arī ar sociālajām, zinātniskajām un ekonomiskajām inovācijām.

Pētījums pieejams šeit.

Kultūrpolitika Austrumeiropā – pēdējos un nākamos 20 gados

2009.gada jūnijā Krakovā noritēja konference „Kultūra un attīstība 20 gadus pēc komunisma sabrukuma Eiropā”, ko organizēja Eiropas Padome “CultureWatchEurope” ietvaros sadarbībā ar Krakovas Starptautisko kultūras centru un kuras uzmanības centrā bija pārmaiņas kultūrpolitikā Austrum- un Centrāleiropā pēdējos 20 gados.

Konference noslēdzās ar vairākiem „taustāmiem” rezultātiem.
Konferencē tika pieņemti secinājumi, kas kultūrpolitikas veidotājiem rekomendē vairākus kultūrpolitikas attīstības virzienus. Konferencei tika sagatavots arī pētījums, kas koncentrētā veidā iezīmē galvenās iezīmes kultūrpolitiku pārmaiņu procesā pēdējos 20 gados un sniedz ieteikumus politikas veidotājiem nākotnē. Visi dokumenti pieejami Budapest Observatory mājas lapā.