Pētījums: Baltijas jūras reģiona pilsētu radošums

Finansējuma samazināšana zinātnei un izglītībai apdraud pilsētas, reģiona un valsts ekonomiskās attīstības potenciālu — šādu atziņu vēlreiz atgādina pētījums par Baltijas jūras valstu mazo un vidējo pilsētu radošās attīstības potenciālu. Sacensībā par spējīgu cilvēku piesaistīšanu uzvar nevis lielākās, bet radošākās pilsētas.

Strukturālas izmaiņas Baltijas jūras telpā, pārejot no darbietilpīgām nozarēm uz zināšanu industrijām un pakalpojumiem, rada nepieciešamību izstrādāt jaunas attīstības vadlīnijas mazām un vidējām pilsētām. Izšķirošais sekmīgai ekonomiskajai attīstībai nav pilsētas lielums vai tās ģeogrāfiskais novietojums, bet  gan tādi priekšnoteikumi kā inovatīvais potenciāls, zināšanas un atvērtība. Šādus slēdzienus izdara Hamburgas Starptautiskā ekonomikas institūta un uzņēmuma “PricewaterhouseCoopers” veiktā pētījuma “Radītspējas nākotnes izredzes – pilsētu attīstības potenciāli Baltijas jūras reģionā” autori.

Šim pētījumam tika izvēlētas deviņas pilsētas Baltijas jūras reģionā: Ķīle un Rostoka (Vācijā), Orhūsa (Dānijā), Gdaņska (Polijā), Viļņa (Lietuvā), Tallina (Igaunijā), Turku (Somijā), Umeo (Zviedrijā), kā arī Rīga. Pētījumā Rīga kopā ar Gdaņsku un Viļņu pieskaitīta iedzenošajām zināšanu ekonomikām. Turpināt lasīšanu “Pētījums: Baltijas jūras reģiona pilsētu radošums”

Jauna veida atbalsta programma maziem un vidējiem uzņēmumiem

Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centrs sadarbībā ar Swedbank izstrādājis grantu programmu „Atspēriens“, kuras mērķis ir veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Pirmajā grantu izsniegšanas gadā plānots atbalstīt aptuveni 25 jaunos uzņēmumus par kopējo summu 120 000 latu. Vienam uzņēmumam pieejamā granta maksimālais apjoms būs 6 000 lati. Kopējo grantu budžetu veidos 60% Rīgas domes finanšu līdzekļi, un 40% Swedbank līdzdalība.

Atbalstam izvirzītas četras Rīgas pilsētas prioritātes, tostarp divas, kuras var attiecināt arī uz radošo industriju uzņēmumiem – tūrisms un inovācija. Turpināt lasīšanu “Jauna veida atbalsta programma maziem un vidējiem uzņēmumiem”

Rīga iesaistās radošo industriju projektā

Rīgas pilsēta ir iniciators projektam “Radošās metropoles: sabiedriskā politika un instrumenti radošo industriju atbalstam” (“Creative metropoles: Public Policies and Instruments in Support of Creative Industries”). Projektā iesaistītas 11 pilsētas: Rīga, Helsinki, Oslo, Tallina, Viļņa, Stokholma, Varšava, Birmingema, Amsterdama, Barselona un Berlīne.

Projekta mērķis ir paplašināt izpratni par politiku, kas var veicināt radošā sektora izaugsmi un attīstību. Tā īstenošana paredzēta trīs gadu laikā (no 2008.g. oktobra līdz 2011. gada septembrim), un tā realizācijai Eiropas Komisijas finansētajā INTEREG programmā piešķirti 2.44 miljoni eiro.

Kā skatuves mākslas var izmantot digitālo tehnoloģiju progresu?

Austrālijas Mākslas padome ir veikusi pētījumu, lai rosinātu diskusiju par digitālo tehnoloģiju priekšrocību izmantošanu skatuves mākslās. Atšķirībā no citām kultūras industrijām (grāmatniecība, kino) skatuves mākslas pagaidām digitālās tehnoloģijas izmanto maz. Pēdējā laikā plašāku uzmanību šai jomai pievērsa Metropolitēna Operas izrāžu pārraidīšana kinoteātros.

Pētījumā analizēts, kādas ir iespējas izmantot digitālās tehnoloģijas skatuves mākslās – mārketinga jomā, izglītības projektos, veicot izrāžu ierakstus un tos arhivējot, administrācijas darbā, līdz pat izrāžu virtuālai pārraidīšanai.

Lietuvā paaugstina PVN likmi grāmatām un kultūras pasākumiem

Arī Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā, tiek paaugstināta PVN likme grāmatām – līdzšinējās 5% likmes vietā noteikta 9% likme, ziņo LETA. Vienlaikus pilnībā atcelti PVN atvieglojumi laikrakstiem, žurnāliem, vietējiem un reģionālajiem izdevumiem, kā arī visu veidu mākslas, kultūras un sporta pasākumiem, muzeju un izstāžu apmeklējumiem. Turpināt lasīšanu “Lietuvā paaugstina PVN likmi grāmatām un kultūras pasākumiem”

Iztēlojies! Radi! Esi novatorisks!

Šie saukļi ir vadmotīvs “Eiropas radošuma un inovāciju gadam”, – tā Eiropas Komisija izsludinājusi 2009. gadu. Līdzīgi kā 2008. gads bija pasludināts par “Starpkultūru dialoga gadu”, šai tēmai veltot īpašu finansējumu, pasākumus, pētījumus, arī 2009. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta radošumam un inovācijām gan kultūrā un izglītībā, gan biznesa jomā, gan pētniecībā, sociālajās un reģionālajās politikās, gan lauku vides attīstībā. Izveidota arī “Eiropas radošuma un inovāciju gada” mājas lapa.