Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Pētījumi

Kultūras patēriņš Latvijā četru gadu laikā ir būtiski samazinājies

Stratēģiskās analīzes komisija ir publicējusi ziņojumu par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu 2010.gadā. Vērtējot Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu pēc aktivitāšu regularitātes, pētījuma dati liecina – visbiežāk iedzīvotāji skatījušies kultūras raidījumus televīzijā, lasījuši grāmatas un apmeklējuši baznīcu. Reizi vai dažas reizes pusgadā iedzīvotāji apmeklējuši brīvdabas pasākumus savā pilsētā vai pagastā, bet reizi gadā apceļojuši Latviju, devušies uz zooloģiskā dārzu, muzeju vai tūrisma braucienā uz citu valsti. 2010. gadā cilvēki Latvijā kultūras aktivitātēm nodevušies aptuveni tik pat, cik iepriekšējā gadā.

Lai arī pēdējo divu gadu pētījumu rezultāti ir līdzīgi, ir novērojamas vairākas kultūras patēriņa izmaiņu tendences, salīdzinot pēdējo četru gadu aptaujās iegūtos datus. Salīdzinot ar 2007. gadu, 2010. gadā kultūras patēriņš ir būtiski krities. Visbūtiskāk samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegādājušies mūzikas ierakstus. Arī atrakciju, izklaides parki un teātra izrādes, muzeji, balles, zooloģiskais dārzs apmeklēti mazāk. Pēdējos četros gados kopumā krities arī kultūras raidījumu skatītāju skaits.

Patēriņa pieaugums nav novērojams nevienā no pētījuma aptaujas anketā iekļautajām kultūras patēriņa kategorijām. Tomēr visumā Latvijas iedzīvotāji vērtējami kā aktīvi kultūras patērētāji – lielākajā daļā anketā iekļauto aktivitāšu vismaz reizi pēdējā gada laikā bijuši iesaistīti vismaz 1/3 aptaujāto.

Pilns ziņojuma teksts atrodams šeit.

Culturelab Kultūrpolitika

Sākusies reģistrācija Eiropas kultūras kongresam

Eiropas kultūras kongresā, kas šī gada 8.-11.septembrī notiks Vroclavā, Polijā – pilsētā, kas pavisma nesen ieguva 2016.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, ir pārstāvētas vairākas interesantas tēmas, kā arī ir pārdomāts pats kongresa norises formāts, lai tas būtu iespējami plašs, piesātināts diskusijām un mākslas akcijām. Kongresā tiks runāts par šādām tēmām: kultūra un ekonomika, kultūra sociālām pārmaiņām, starpdisciplinaritāte, brīvība kultūrā, kultūra un vara, jaunā kultūras estētika u.c.

Kongresa atklāšanā varēs noklausīties pazīstamā sociologa Zigmunta Baumana lekciju par Eiropas Savienības lomu mūsdienu kultūras veidošanā, kultūras un globalizācijas saikni, mākslas un politikas attiecībām. Kongresa goda komitejā dalību apstiprinājuši Kšištofs Pendereckis, Arvo Perts, Andžejs Vaida, Umberto Eko, Braiens Īno.

Detalizēta programma pieejama kongresa mājas lapā. Turpat var reģistrēties dalībai kongresā, samaksājot tikai 25 EUR.

Culturelab Kultūrpolitika, Notikumi LV

Lielbritānijas muzeju tīkla „Tate” mārketinga vadītājs Marks Sands aicina Latvijas kultūras institūcijas kļūt atvērtākām un interesantākām

30. maijā Rīgā, „Artelis – gandrīz teātris” seminārā „Kultūras institūcijas radošuma laikmetā: jaunas auditorijas un jaunas partnerības” pieredzējuši valsts kultūras institūciju un jauno radošo industriju uzņēmumu pārstāvji kopīgi meklēja jaunus sadarbības modeļus un mūsdienīgus veidus kultūras auditorijas uzrunāšanai. Semināra mērķi bija meklēt atbildes un pozitīvo pieredzi tradicionālo kultūras institūciju izaicinājumiem radošās ekonomikas laikmetā.

Semināra ievadā Latvijas Republikas kultūras ministre Sarmīte Ēlerte uzsvēra, ka ikvienam, īpaši tagad – XXI gadsimtā, jāmācās izmantot cilvēkam jau no dzimšanas piemītošo radošumu, kura jēdziens uz laikmeta fona paplašinās, skarot ne tikai mākslas sfēras, bet visdažādākās ikdienas izpausmes. S. Ēlerte pievērsa uzmanību tam, ka ir mainījies veids kā runāt ar sabiedrību par jebkuru tēmu, taču tieši kultūras institūcijām joprojām ir svarīgi piedāvāt jēgpilnu sarunu, kur demokrātiju jāapvieno ar kvalitāti.

Semināra galvenais viesis bija Lielbritānijas muzeju tīkla „Tate” mediju un auditoriju direktors Marks Sands (Marc Sand). Viņš iepazīstināja klātesošos ar savu pieredzi gan desmit gadus strādājot britu galvenajā kultūras diskusiju uzturētājā – laikrakstā „The Guardian”, gan vienā no pasaules ietekmīgākajiem muzeju tīkliem – „Tate”. Atsaucoties uz pieredzi abās institūcijās, Sands uzsvēra, ka ir būtiski atļauties riskēt un nebaidīties atklāt jaunas pieejas brīvam ideju lidojumam. Mārketinga eksperts runāja par kultūras institūcijas lomas paplašināšanu, kā piemēru minot „Tate Modern”, kas no tradicionāla muzeja ir pāraudzis atvērtā sociālā telpā. Sands dalījās veiksmīgos sociālo mediju izmantošanas piemēros un runāja par izplatīto blogošanas praksi kā alternatīvu mājas lapai. Viņš aicināja kultūras institūciju pārstāvjus meklēt idejas ārpus savas nozares, gūstot jaunu iedvesmu gan sarunai ar auditoriju, gan tehnoloģiskiem risinājumiem.
Sarunu Sands noslēdza ar secinājumu, ka „būt tradicionālai kultūras institūcijai, nenozīmē būt garlaicīgai”.

Pēc sarunas ar Sandu, semināra dalībnieki diskutēja par sociālo mediju lomu XXI gadsimta kultūras institūcijās, par auditorijas plašāku iesaistīšanu par jaunu partnerību nepieciešamību, pētīja starpnozaru sadarbības līdzšinējo praksi un iespējas. Īpaša uzmanība tika veltīta kultūras institūciju sadarbībai ar privāto sektoru.

Semināra gaitā tika izstrādāti priekšlikumi konkrētām Latvijas kultūras organizācijām, kādā veidā tās labāk varētu komunicēt ar mērķauditoriju, izmantojot interneta vides sniegtās priekšrocības. Darba grupu prezentāciju videoieraksti:
– Latvijas Nacionālā bibliotēka;
– Siguldas pilsētas kultūras nams;
– Dziesmu svētku biedrība;
– Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014;
– Artelis – gandrīz teātris.

Semināru rīkoja Britu padome Latvijā, Rīgas domes projekts „Radošās metropoles”, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs un biedrība „CultureLab”.

Semināra prezentācijas iespējams lejupielādēt Britu padomes mājas lapā www.creativeeconomy.lv. Savukārt Marka Sanda ieteikumi kultūras organizācijām interneta sociālo mediju lietošanā apkopoti rakstā Arterritory.com.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Notikumi LV

Notiks seminārs par kultūras institūciju lomu XXI gadsimtā – radošuma laikmetā

2011. gada 30. maijā Rīgā, „Artelis – gandrīz teātris” notiks seminārs „Kultūras institūcijas radošuma laikmetā: jaunas auditorijas un jaunas partnerības”.

Britu padomes Latvijā, Rīgas domes projekta „Radošās metropoles”, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra un biedrības „CultureLab” rīkotā semināra dalībnieki iepazīs Latvijas un Eiropas kultūras organizāciju inovatīvās prakses piemērus, diskutēs par kultūras piedāvājuma dažādošanu un auditorijas plašāku iesaistīšanu, kā arī pētīs starpnozaru sadarbības līdzšinējo praksi un iespējas. Īpaša uzmanība tiks veltīta kultūras institūciju sadarbībai ar privāto sektoru.

Ar savu pieredzi un idejām par plašākas sabiedrības iesaisti kultūras un mākslas procesos, ilgtermiņa attiecību veidošanā ar partneriem un atbalstītājiem, kā arī Tate muzeja zīmola virzību plašsaziņas līdzekļos, internetā, sociālajos medijos un muzeja darbību dinamiski mainīgajā XXI gadsimtā dalīsies bijušais izdevuma „The Guardian”, tagad muzeju tīkla „Tate” (www.tate.org.uk) mārketinga direktors Marks Sands (Marc Sands) no Lielbritānijas.

Semināra ietvaros notiks Čārlza Lendrija (Charles Landry) un Marka Pahtera (Marc Pachter) grāmatas “Kultūra krustcelēs: kultūra un kultūras institūcijas 21.gadsimta sākumā” latviskā izdevuma prezentācija. Grāmata aplūko pārmaiņas kultūras procesos, ko jaunais laikmets ar tam raksturīgajām iezīmēm ir ienesis gan mazas valsts ikdienā, gan globālajā telpā kopumā. Grāmatas autori aicina uz nepieciešamību pārskatīt tradicionālās kultūras institūciju jēdzienu un to pastāvēšanas jēgu, rosinot diskusijā par kultūras misiju 21.gadsimtā iesaistīt pēc iespējas plašāku sabiedrību.

Seminārā piedalīsies gan pieredzējušu valsts kultūras institūciju, gan jauno radošo industriju uzņēmumu pārstāvji, kopīgi meklējot jaunus sadarbības modeļus un mūsdienīgus veidus auditorijas uzrunāšanai. Paredzams, ka semināra gaitā tiks rastas jaunas ierosmes radošai darbībai kultūras nozarē atbilstoši mūsdienu sociāliem, ekonomiskiem un tehnoloģiskiem izaicinājumiem.

Seminara programma 30maijs

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Radošās industrijas

Atcelti noteikumi par kases aparātu lietošanu kultūras un brīvdabas pasākumos

Ministru kabinets (MK) ir apstiprinājis Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus noteikumos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, nosakot visiem nodokļu maksātājiem atbrīvojumu kases aparātu lietošanā.

Grozījumi paredz, ka turpmāk visi nodokļu maksātāji par saņemto samaksu par ieejas maksu, inventāra nomu un citiem papildu pakalpojumiem sporta, kino, kultūras un izklaides pasākumos, par ieejas maksu muzejos, vēsturiskos objektos, botāniskajos dārzos, zooloģiskajos dārzos, rezervātos, brīvdabas objektos, kā arī par ieejas maksu un inventāra nomu atpūtas vietās brīvā dabā, atrakciju un atpūtas parkos varēs izsniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētu biļeti.

Šobrīd nodokļu maksātājiem jālieto kases aparāts, un saņemtā samaksa par ieejas maksu, inventāra nomu un citiem papildu pakalpojumiem kultūras, kā arī brīvdabas pasākumos jāreģistrē kases aparātā, savukārt apmeklētājiem jāizsniedz kases čeks. Atbrīvojums kases aparātu lietošanā (iespēja skaidrā naudā saņemtos maksājumus apstiprināt ar VID reģistrētu biļeti, tādējādi nelietojot kases aparātu) bija noteikts tikai valsts un pašvaldības budžeta iestādēm.

Tādējādi visiem nodokļu maksātājiem turpmāk tiks noteikts atbrīvojums kases aparātu lietošanā un par darījumiem saņemto samaksu kultūras un brīvdabas pasākumos varēs apliecināt ar VID reģistrētu biļeti. Grozījumu ietekmē samazināsies esošās netiešās izmaksas, jo ieejas maksa un samaksa par inventāra nomu nebūs jāpalielina, lai segtu izmaksas par kases aparātu iegādi, to lietošanu un apkalpošanu.

Noteikumu projektu skatīt MK mājas lapā.

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūrpolitika

Izdota Č.Lendrija un M.Pahtera grāmata „Kultūra krustcelēs”

Biedrība „Culturelab” ir izdevusi Čārlza Lendrija un Marka Pahtera grāmatas „Kultūra krustcelēs: kultūra un kultūras institūcijas 21.gadsimta sākumā” latvisko tulkojumu.

Radošo pilsētu koncepcijas ieviesējs un popularizētājs, britu pilsētvides eksperts Čārlzs Lendrijs šajā grāmatā norāda uz nepieciešamību pārskatīt kultūras institūciju jēdzienu un to pastāvēšanas jēgu, apzinoties mūsdienu izmaiņas kultūras ainavā.

Grāmatā analizētas pārmaiņas kultūras ainavā kopš nacionālo kultūras institūciju izveidošanās aizvadītajos gadsimtos, tajā definētas kultūras stratēģiskās dilemmas un analizēti argumenti kultūras aizstāvībai dažādu laikmetu kontekstā.

XXI gadsimts ir ienesis nozīmīgas pārmaiņas kultūras procesos gan mazas valsts ikdienā, gan globālajā telpā kopumā. Resursu krīzes izraisītais satraukums dažādās kultūras jomās prasa meklēt jaunus risinājumus kultūras organizāciju darbā ar auditoriju, finansējuma piesaistē un partnerību veidošanā. Č.Lendrija grāmata aicina uz tālākām debatēm par kultūras un kultūras organizāciju lomu mūsdienu Latvijā.

„Kultūras institūcijas atrodas krustcelēs. Tām jāpieņem sarežģīti lēmumi par to, kas ir būtisks un kas nav, kas ir gaistošs un kas nav, kam ir nepieciešama aizsardzība un ko vajadzētu atstāt pašu aprūpē. Šie lēmumi izmainīs nākotni, pārveidojot mūsu izpratni par to, kas mēs esam un kas mums ir svarīgi. Grāmata ir par šo procesu un izvēlēm, kādas mēs varam izdarīt”, par šo grāmatu ir teicis leģendārais mūziķis Braiens Īno.

Grāmatu tulkojusi Jolanta Treile, redaktore Ieva Struka.  Grāmatu pēc 2011.gada 1.jūnija ir iespējams saņemt bez maksas Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrā, Rīgā, Pils laukumā 4, iepriekš zvanot pa tālruni 67228985.

Tulkojums izdots ar Britu padomes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, kā arī ar Īslandes, Lihtenšeteinas un Norvēģijas un Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda.