Culturelab Kultūrpolitika, Pētījumi

Apkārtraksti par kultūrpolitiku

“Culturelab” piedāvā savu izlasi par labākajiem apkārtrakstiem kultūrpolitikas jomā.

1. “ACORNS”: Starptautiskās Mākslas padomju un kultūras aģentūru federācijas apkārtraksts (IFACCA) tiek izsūtīts divas reizes mēnesī un ietver īsu ziņu kopsavilkumu par kultūrpolitikas aktualitātēm, publikācijām, konferencēm visā pasaulē.

2. “Cyberkaris”: ikmēneša apkārtraksts, ko sagatavo “Interarts” Barselonā, par starptautiskām kultūrpolitikas aktualitātēm un sadarbību kultūras jomā. Ieteikums vienmēr izlasīt redaktora sleju, kas piedāvā būtiskas pārdomas par kādu no kultūrpolitikas jautājumiem.

3. “The Budapest Observatory: Memo”: “Budapest Observatory” vadītāja Pētera Inkeja (Peter Inkei) gatavots ikmēneša apskats par kultūras finansēšanu un administrēšanu Austrum-Centrāleiropas valstīs, daudz analizē Eiropas Savienības finansēšanas programmas. Ar lielisku humora izjūtu un vienmēr ar dažādiem uzskatāmiem grafikiem.

Pierakstieties un lasiet kultūrpolitikas jaunumus!

Culturelab Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Jāizstrādā skaidri kritēriji finansējuma sadalei kultūrā

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte norādījusi, ka līdzīgi principi, pēc kādiem patlaban tiek sadalītas valsts dotācijas teātriem, būtu jāizstrādā arī citās kultūras jomās, informē laikraksts “Diena”.

Viņa norādīja, ka naudas dalīšanā teātriem tiek piemērota koeficientu sistēma, kurā ietverts gan izrāžu un apmeklētāju skaits, gan kritikas vērtējums, līdz ar to naudas piešķīrumā ņemot vērā gan kvalitāti, gan arī popularitāti.

Viņasprāt, līdzīgi principi būtu jāizstrādā arī citās jomās. “Es domāju, ka līdzīgus principus būtu jāvar izstrādāt arī mūzikas jomai, iespējams, arī muzeju jomai. Protams, ņemot vērā katra ļoti atšķirīgos un individuālos kritērijus,” atzina Ēlerte.

Piemērs tam, ka valsts nevienā jomā nedrīkst dalīt līdzekļus bez šādiem skaidriem principiem, viņasprāt, ir arī pavasarī notikušais skandāls ar režisores Gaļinas Poļiščukas vadīto “Teātra observatoriju”. Turpināt lasīšanu “Jāizstrādā skaidri kritēriji finansējuma sadalei kultūrā” →

Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Apstiprināts jaunais Nacionālās kultūras padomes sastāvs

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte apstiprinājusi jauno Nacionālās kultūras padomes sastāvu. Padomē darbosies 15 kultūras nozarē atzītas personības.

Padomē apstiprināti arhitekts Pēteris Bajārs, režisors Viesturs Meikšāns, tēlnieks Gļebs Panteļejevs, kinokritiķe Dita Rietuma, mūzikas žurnālists Orests Silabriedis, kinorežisors Dāvis Sīmanis, filozofs Artis Svece, tūrisma tirgus speciāliste Brigita Stroda, rakstnieks Sergejs Timofejevs, sociologs Tālis Tisenkopfs, redaktors un izdevējs Reinis Tukišs, mākslas un vēstures pētniece Ramona Umblija, dzejniece Inese Zandere, rakstniece Māra Zālīte un literāte Anna Žīgure. Turpināt lasīšanu “Apstiprināts jaunais Nacionālās kultūras padomes sastāvs” →

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūrpolitika

Apvienotās Karalistes kultūras budžets četros gados tiks būtiski samazināts

Apvienotās Karalistes valdības paziņojums par budžeta tēriņiem liecina, ka Apvienotās Karalistes Kultūras, mediju un sporta departamenta budžets tiks samazināts par 24% četru gadu laikā. Valdība pieprasa, lai 41% samazinājuma notiktu, samazinot departamenta administratīvas izmaksas. 2011.gadā mākslai, kultūrai un sportam finansējums tiks samazināts par 12,8%, mākslas programmām paredzot samazinājumu par 15%. Vislielākais samazinājums kultūrai gaidāms Anglijā, nedaudz mazāk cietīs mākslas un kultūras organizācijas Skotijā un Velsā.

Anglijas Mākslas padomes finansējums tiks samazināts par 29,6% četru gadu laikā (t.i., par 100 miljoniem mārciņu). Valdība ir noteikusi, ka daļai organizāciju (tostarp tām, kas regulāri saņem finansējumu) nedrīkst samazināt vairāk par 15% budžeta. Pašas Mākslas padomes budžetu nāksies samazināt par 50%. “International Intelligence on Culture” un Eiropas Kultūras fonda Apvienotajā Karalistē direktors Rods Fišers (Rod Fisher) uzskata, ka šo samazinājumu būs grūti īstenot, nesamazinot organizāciju skaitu, kas saņem Anglijas Mākslas padomes finansējumu. Mākslas padome ir izteikusi viedokli, ka nākamajos četros gados var nākties pārtraukt atbalstu apmēram 200 kultūras organizācijām no pašreizējām vairāk nekā 800 organizācijām, kas saņem regulāru atbalstu.

2011.gadā 880 organizācijām, kas saņem ikgadēju finansējumu, budžets tiks samazināts par 0.5%, kas ir daudz mazāk nekā tika sākotnēji prognozēts. Kopumā 2011.gadā Anglijas Mākslas padomes budžets tiks samazināts par 19 miljoniem mārciņu, no kurām tikai 1,8 miljoni mārciņu samazinājuma skars mākslas organizācijas. Lielāko daļu plānots ietaupīt uz iepriekšējos gados iekrātajām rezervēm.

Culturelab Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Sabiedrības integrācijas joma nodota Kultūras un Iekšlietu ministriju pārziņā

Sabiedrības integrāciju turpmāk uzraudzīs nevis Tieslietu ministrija (TM), bet gan Iekšlietu (IeM) un Kultūras ministrija (KM), paredz valdībā konceptuāli panāktā vienošanās, – ziņo “Delfi”. Tieslietu ministrijas pārstāvji valdības sēdē norādīja, ka šobrīd TM kompetencē esošie integrācijas jautājumi ir izsmelti, tāpēc tālāk ar tiem jāstrādā KM un IeM. IeM pārņems savā pārziņa imigrantu integrācijas politikas jautājumus, kā arī ES fondu programmu, kas finansē imigrantu integrācijas projektus. Savukārt pārējie sabiedrības integrācijas un saliedētības jautājumi būs Kultūras ministrijas pārziņā.

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte norāda, ka integrācija ir viena no svarīgākajām valsts prioritātēm un tā skar latviešu valodu un kultūrtelpu, mazākumtautību kultūras aktivitātes un biedrības, kas jau ir Kultūras ministrijas atbildības sfērā, tāpēc integrācijas jautājumu deleģēšana Kultūras ministrijai ir likumsakarīga.

Jau ilgstoši izstrādes stadijā atrodas Integrācijas pamatnostādnes, tas acīmredzot būs viens no darbiem, kas nonāks Kultūras ministrijas pārziņā. Denisa Hanova rakstu “Neiespējamā integrācija” par integrācijas pamatnostādņu pēdējo redakciju, var lasīt portālā politika.lv.

Tāpat ministre norāda, ka tiks saglabāta Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) neatkarība. Līdz šim SIF darbības nodrošināšanai valsts budžeta līdzekļus piešķīra Tieslietu ministrijai, lai tos novirzītu tieši SIF. Pēc funkciju nodošanas budžeta līdzekļus SIF saņems no Kultūras ministrijas.

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Kultūras ministrija diskusijās par budžetu iesaista kultūras institūciju vadītājus

2010.gada 1.decembrī Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte sanāksmē tikās ar kultūras iestāžu vadītājiem un nozares nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, pārrunājot nākamā gada kultūras budžeta prioritātes. Sanāksmes dalībnieki vienojās turpmāk tikties vismaz reizi mēnesī, pārrunājot nozares aktualitātes, kā arī sīkāk apspriežot kādu kultūras nozari. Nākamreiz tā būs radošās industrijas attīstība, apzinot līdzšinējos sasniegumus un turpmākās iespējas. Uz sarunu plānots uzaicināt arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas pārstāvjus.

Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu radošā procesa pilnvērtīgai darbībai nākamajā gadā, Kultūras ministrija (KM) plāno daļu no Latvijas Nacionālas bibliotēkas (LNB) būvniecībā virs plāna ietaupītajiem līdzekļiem novirzīt kultūras nozares finansējumam. Sanāksmes dalībnieki šo risinājumu atbalstīja, atzīstot, ka tas ir būtiski nozares turpmākai pastāvēšanai, jo divu gadu laikā finansējums kultūrai samazinājies jau par aptuveni 54%, un turpmāki samazinājumi vairs nav iespējami.
No LNB projekta īstenošanā virs plāna ietaupītajiem līdzekļiem vienu miljonu latu KM novirzīs valsts budžeta kopīgajai konsolidācijai, kā arī daļu ietaupījumu izmantos kultūras nozares finansējumam. Šie līdzekļi paredzēti Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma palielinājumam, kultūras mantojuma pieejamības nodrošināšanai, kultūrizglītībai, kā arī materiāltehniskās bāzes uzlabošanai kultūras un kultūrizglītības iestādēs.

Kultūras projektiem un investīcijām kopumā novirzīs 310 000 latu: Valsts Kultūrkapitāla fondam 300 000 latu un UNESCO 10 000 latu. Vakar, informējot Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus, kultūras ministre atgādināja, ka divu gadu laikā VKKF finansējums samazinājies no aptuveni septiņiem miljoniem latu līdz 2,3 miljoniem latu, tāpēc nākamā gada finansējuma pieaugums „vēl joprojām uzskatāms par simbolisku”. Turpināt lasīšanu “Kultūras ministrija diskusijās par budžetu iesaista kultūras institūciju vadītājus” →