Culturelab Kultūra un krīze, Kultūrpolitika, Notikumi LV

Kultūras ministrija plāno pārņemt Latvijas Radio kori savā padotībā

Kultūras ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā izskatīšanai projektu, kas paredz VB SIA „Latvijas Radio” struktūrvienības  Latvijas Radio kora nodošanu Kultūras ministrijas padotībā, kā arī līdzekļu pārdali kora darbības nodrošināšanai. Turpmāk plānots, ka Latvijas Radio koris tiks iekļauts valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Koncerti” sastāvā, kas kori nodrošinās ar darbam nepieciešamajām mēģinājumu telpām koncertzālē „Spīķeri” un aprīkojumu, kā arī organizēs kora koncertdarbību Latvijā.

Plānotās izmaiņas tiek veiktas, lai finansējuma samazinājuma apstākļos Latvijas Radio nepieņemtu lēmumu par Latvijas Radio kora likvidāciju.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Plānotais finansējums apdraud Daugavpils teātri

Daugavpils Domes vadība ir saņēmusi informāciju no Kultūras ministrijas – Latvijas teātru valsts dotāciju projektu 2010. gadam. Pašvaldības vadību pārsteidza procenta apmērs, kas paredzēts Daugavpils teātrim. No valsts dotācijas kopējās summas, kas paredzēta visiem Latvijas teātriem – 3 milj. 97 tūkst. , Daugavpils teātrim atvelēti tikai 4%, – informē daugavpils.lv.

Plānotais valsts atbalsts ir gandrīz trīs reizes mazāks par dotāciju, ko Daugavpils teātris no valsts saņēmis šogad. Ar šādu finansējumu, kas sezonā paredz vien divus jauniestudējumus – pa vienam latviešu un krievu trupā, 36 izrādes – pa 18 katrai trupai – un neparedz finansējumu nevienai viesizrādei, teātris nav spējīgs izdzīvot. Savukārt nelielais izrāžu skaits – nedaudz vairāk par vienu izrādi mēnesī – liegs aktieriem iespēju saglabāt savu profesionālo līmeni, uzskata teātra direktore Inese Laizāne.

Daugavpils Domes priekšsēdētāja 1. vietniece Rita Strode izteica neizpratni par to, ka Daugavpilij ir vismazākā summa no visiem teātriem. Daugavpils pašvaldība ir nosūtījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai vēstuli ar lūgumu izskatīt jautājumu par Daugavpils teātra likteni un Daugavpils pašvaldības iebildumus, pielikumā ir trīspusēja sadarbības līguma projekts un līgums starp teātri un Kultūras ministriju, kas noslēgts 2008. gadā – “Par deleģēto kultūras funkciju veikšanu”, kas nav lauzts un ir spēkā līdz 2011. gada 31. decembrim. Turpināt lasīšanu “Plānotais finansējums apdraud Daugavpils teātri” →

Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Izvērtēti LIAS 2030 sabiedriskās apspriešanas priekšlikumi

Nacionālās attīstības padome (NAP) ir izvērtējusi Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (LIAS) sabiedriskās apspriešanas rezultātus. Sabiedriskās apspriešanas gaitā tika iesniegti vairāk kā 600 priekšlikumi, kuri ir apkopoti un publicēti pārskata tabulā.

Pārskatā redzami arī kultūras jomas pārstāvju ieteikumi. NAP ir ņēmusi vērā Kultūras ministrijas ierosinājumus un labojumus, plānojot papildināt LIAS gala redakciju ar sadaļu par kultūras kapitālu. Tomēr par Sarmītes Ēlertes uzstādījumu, ka LIAS jāformulē, kādā veidā sekmēt Latvijas attīstību, latviešu nācijas attīstību un Latvijas kultūrtelpas veidošanos, darba grupas autori iebilst, ka “nacionālās identitātes un valodu lietojumu jautājums vaicā pēc sabiedriskas debates, bez kuras konkrētu formulējumu iekļaušana LIAS būtu vienpusīga un neobjektīva”.

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

2010.gada budžeta projekts kultūras nozarei

2010.gada budžeta projekts paredz Kultūras ministrijai (KM) samazinājumu par gandrīz 30%, salīdzinot ar 2009.gada budžetu (2009.g.: Ls 95 938 210; 2010.g.projekts: Ls 67 741 696). Detalizēts izklāsts par nozaru finansējumu nav publiskots. Zināms, ka budžeta projekts iekļauj arī finansējumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai, – vismaz 12 miljonus latu (šādā scenārijā tas būtu nozīmīgs plānotā finansējuma (38.5 miljoni latu) samazinājums, kas sadārdzinātu projektu un pārceltu celtniecības nobeigumu par gadu, iespējams, par vairākiem gadiem).

Šāds KM budžets nozīmē atgriešanos apmēram 2006.gada līmenī. Jāpiezīmē, ka pēdējos gados ir nozīmīgi pieaudzis tieši atalgojums valsts kultūras sektorā strādājošiem (vidējais atalgojums 2006. gadā Ls 262, 2008.gadā – Ls 504).

Atsevišķas reformas kultūras nozarē jau ir īstenotas – pamatā tas attiecas uz aģentūru skaita samazināšanu un šo institūciju apvienošanu vai pievienošanu Kultūras ministrijai. Piemēram, notiek vairāku muzeju apvienošana, Teātra muzeja un Kino muzeja pievienošana Latvijas Kultūras akadēmijai, divas Kultūras ministrijas padotības iestādes – Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs un Muzeju valsts pārvalde tiks pievienotas Kultūras ministrijai. Par šo pārmaiņu efektivitāti un ieguvumiem finansiālā izteiksmē Kultūras ministrija nav publiskojusi informāciju.

Budžeta gatavošanas procesā Kultūras ministrija plānoja mainīt reģionālo teātru Daugavpilī un Liepājā finansēšanas modeli, galveno atbildību pārliekot uz pašvaldībām. Šķietami, ka Liepājas teātra gadījumā tiks panākta vienošanā, Kultūras ministrijai uzņemoties lielāku atbildību par Liepājas simfonisko orķestri un izskatot iespēju tam piešķirt valsts orķestra statusu.

Reformas noteikti skars (jau skar) kultūrizglītības jomu, finansiālo atbildību pārdalot starp Kultūras ministriju, pašvaldībām un vecākiem un samazinot mācību programmu apjomu.

Kultūras nozari nozīmīgi ietekmēs arī iespējamais un līdzšinējais Valsts Kultūrkapitāla fonda budžeta samazinājums. 2009.gadā finansējums tika samazināts par 45.9% (salīdzinot ar 2008.gadu). Acīmredzot vēl lielāks finansējuma samazinājums gaidāms 2010.gada budžetā. Radošo profesiju pārstāvju dzīvi būtiski ietekmēs izmaiņas atlīdzības par publisko patapinājumu izmaksās. Jau 2009.gadā autoriem izmaksājamā summa nokrita līdz Ls 128 232 (2008.gadā: Ls 437 286), tātad samazinājās 3.4 reizes. Turpināt lasīšanu “2010.gada budžeta projekts kultūras nozarei” →

Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām

Ekonomiskās krīzes apstākļi un nepopulāri lēmumi ir aktivizējuši dažādas sabiedrības protesta un iesaistīšanās formas. Viena no tām – NVO un Ministru kabineta sadarbības memorands, kas tika parakstīts 2005.gada 15.jūnijā, piedaloties valdības pilnvarotajam pārstāvim – Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim un 57 NVO pārstāvjiem. Šobrīd memorandu ir parakstījušas 194 organizācijas, drīzumā pievienosies vēl 17 organizācijas. Dokumenta parakstīšana ir atvērta.

16.oktobrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu parakstījušām nevalstiskajām organizācijām, diskusijā uzsverot, ka dialogs ar sabiedrību un nevalstisko organizāciju loma krīzes apstākļos ir īpaši svarīgs sociālās stabilitātes un līdzsvara saglabāšanai.

Kā praksē veidojas sadarbība starp ministrijām un NVO, var izlasīt Ministru kabineta mājas lapā. Te arī Kultūras ministrijas atskaites par sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, noslēgtajiem līgumiem un piešķirto atbalstu.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūrpolitika

Mūzikas izglītības reformas projekts

Kultūras ministrija un Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs (KRIIC) sadarbībā ar nozares profesionāļiem izstrādājusi mūzikas profesionālās ievirzes izglītības reformas projektu, ko paredzēts apstiprināt šā gada beigās. Tas paredz no nākamā mācību gada pašvaldību dibinātajās mūzikas skolās par valsts budžeta līdzekļiem īstenot divu plūsmu (pamata un paplašinātās programmas) mūzikas izglītību. Tāpat tiek veikti grozījumi Izglītības likumā, kas paredzēs mūzikas un mākslas skolu pedagogu algu līdzfinansējuma iespējas arī no pašvaldību un vecāku budžeta. Līdz šim profesionālās ievirzes kultūrizglītības pedagogu atalgojums tika finansēts vienīgi no valsts budžeta.

KRIIC informē, ka, sākot ar 2010./2011.mācību gadu, profesionālās ievirzes mūzikas izglītības reforma paredz audzēkņu dalījumu pamata un paplašinātajā programmās, atbilstoši viņu talantiem un spējām, attiecībās 80 % pret 20 %, paredzot katrai plūsmai diferencētu stundu skaitu: pamata programmā viena audzēkņa apmācībai 962, 5 stundu apjomā; paplašinātajā programmā 1242, 5 stundu apjomā. Salīdzinājumā ar esošo licencēto 6 gadu izglītības programmu stundu skaits pamatprogrammā tiks finansēts  57 % apjomā (45% – no esošās 8 gadu programmas), savukārt paplašinātajā programmā- 73% apjomā (57% – no esošās 8 gadu programmas). Paplašinātā programma veicinās talantīgāko audzēkņu profesionālo un radošo izaugsmi, kā arī sagatavos viņus turpmākām studijām mūzikas vidusskolā.

Savukārt Latvijas mūzikas un mākslas skolu audzēkņu vecāku biedrības valdes priekšsēdētājs Ģirts Karpovičs uzskata, “ka bērni, kas tagad mācās mūzikas skolās, turpmāk saņems pusi no paredzētās izglītības – ja kāds no viņiem saista savu nākotni ar mūziku, laiks atvadīties no šīm domām. (..) Tas nozīmē, ka labu izglītību varēs saņemt par labu maksu elitārās skolās. (..) Ievērojami tiek samazinātas mākslas skolu programmas. Šāda mācību degradācija novedīs pie tā, ka nelielās mūzikas un mākslas skolas tiks likvidētas.”

Lai protestētu pret iecerētajām izmaiņām, mūzikas un mākslas skolu audzēkņi, vecāki un citi līdzīgi domājošie 16.oktobrī Bauskā devās gājienā. Līdzīgas aktivitātes tiks rīkotas arī citās Latvijas pilsētās.