Gints Klāsons, pētnieks, Nodibinājuma „Rīga – 2014” konsultants Eiropas kultūras galvaspilsētas ietekmes novērtējuma izstrādes jautājumos
Sešas tematiskās līnijas, vairāk nekā 200 pasākumu, vairāki tūkstoši pasākumu organizācijā iesaistīto (projektu vadītāji, projektu darba grupas, brīvprātīgie), tūkstošiem sadarbības partneru, simtiem tūkstošu skatītāju, klausītāju un aktīvu līdzdalībnieku (tai skaitā, tūristu), vairāk kā 20 miljonu eiro kopējais budžets. Nav šaubu, ka šāda mēroga dižpasākumam būs sociāla, kultūras un ekonomiska ietekme, tomēr jautājums ir – vai un kā to iespējams ‘nomērīt’?
Masu pasākumu sociāli ekonomiskās ietekmes novērtēšana nav jauna tēma kultūras pētniecībā (tās pirmsākumi rodami masu sporta pasākumu ekonomiskās ietekmes mērījumos). Īpaši būtisks lielo pasākumu ietekmes novērtējums ir gadījumos, kad tie tiek daļēji vai pilnībā finansēti no valsts un/vai pašvaldību budžeta, dienaskārtībā uzturot jautājumu par nodokļu ieņēmumu izlietojuma efektivitāti. Tomēr praksē šāda veida novērtējuma pētījumi joprojām ir drīzāk izņēmums, nevis pašsaprotama kultūras pasākumu organizēšanas sastāvdaļa. Tas saistīts gan ar plašām diskusijām par to, vai kultūras pasākumi vispār būtu jāvērtē ekonomisko un sociālo ieguvumu kategorijās, gan ar faktu, ka šāda apjoma novērtējumi prasa būtiskus finanšu un starpdisciplinārus cilvēkresursus.
Masu pasākumu sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējums
Latvijā masu pasākumu sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējumi līdz šim tikuši īstenoti reti. Par salīdzinoši plašākajiem var uzskatīt Kultūras ministrijas finansētos pētījumus „Dziesmu un deju svētki mainīgā sociālā vidē” (2002., 2007.) un „Dziesmu un deju svētki mainīgā ekonomikas vidē” (2008.g.) (pētījumi pieejami KM mājas lapā), kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra īstenoto pētījumu “Dziesmu un deju svētku sociālā ietekme” (2013.g.; projekta vadītāja – Anda Laķe). Atsevišķi novērtējumi tikuši veikti sporta pasākumu jomā (piemēram, Liepājas pašvaldība 2013.gadā veikusi Eiropas rallija čempionāta posma „Rallijs Liepāja – Ventspils” ekonomiskās ietekmes novērtējumu. Skatīt Informatīvais ziņojums par 2013.gada 1.oktobrī neformālajā Eiropas Savienības Sporta ministru sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem. Izglītības un zinātnes ministrija. 2013.), savukārt Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes absolvente Edīte Šņepste savā maģistra darbā analizējusi Aglonas reliģisko svētku ietekmi.
Eiropas kultūras galvaspilsētu ietekmes novērtējums
Viens no būtiskākajiem un plašākajiem Eiropas Savienības līmeņa masu pasākumiem kultūras jomā ir Eiropas kultūras gada (turpmāk tekstā – EKG) pasākumu programma. Lai gan šo pasākumu ietekmes novērtējumi tikuši veikti arī agrāk (parasti gan post factum un vairāk kā statistiku apkopojoši, nevis analizējoši ziņojumi), tikai kopš 2007. gada, kad Eiropas kultūras galvaspilsēta bija Luksemburga, tika uzsākta EKG pasākumu programmu sistemātiska un longitudināla (regulāra) novērtēšana. EKG 2007. gada pasākumu programmas novērtējuma pētījuma izstrāde tika uzsākta jau 2004. gadā, un regulāras iedzīvotāju aptaujas uzsāktas jau divus gadus pirms EKG atklāšanas. Turpmākajos gados pasākumu programmas novērtējumus veikušas visas Eiropas kultūras galvaspilsētas – dažas šos pētījumus vairāk izmantojušas kā mārketinga un sabiedrisko attiecību instrumentu, citas savukārt iegūtos datus un informāciju izmanto nacionālā un pašvaldību līmeņa kultūrpolitikas ietekmēšanai un attīstībai.
Kā novērtēt Rīga 2014 programmas ietekmi?
2014. gads, kad Rīga kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu, dod iespēju kultūras dižpasākumu ietekmes novērtējuma metodoloģiju aprobēt un īstenot arī Latvijā, cerot, ka turpmāk tā kļūs par masu pasākumu organizatoru sistemātisku praksi. Darbs pie Rīgas kā EKG pasākumu programmas novērtējuma Latvijas Kultūras akadēmijas asoc.prof. Andas Laķes vadībā tika uzsākts 2013. gadā un turpināsies līdz 2015. gada maijam. Pasākumu programmas novērtējuma ietvaros tiek un tiks veiktas Latvijas un Rīgas iedzīvotāju aptaujas (lauka darbu nodrošina pētījumu centrs SKDS), konkrētu pasākumu apmeklētāju aptaujas (lauka darbu nodrošina Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes studenti), mediju analīze, projektu budžetu analīze, intervijas un diskusijas ar EKG organizatoriem un projektu vadītājiem, statistikas datu analīze u.c. aktivitātes. Novērtējuma veikšanā sadarbības partneri ir arī vairākas universitātes, kas nodrošina ietekmes novērtējumu uz tūrisma nozari, kā arī mediju analīzi.
Ir daudz un dažādu jautājumu, kurus iespējams definēt un identificēt ietekmes novērtējuma ietvaros – vai pasākumu programma un atsevišķi pasākumi ir labi organizēti, vai pasākumi veicina kultūras patēriņu un līdzdalību, vai pasākumiem ir ilgtermiņa ietekme, vai pasākumi maina pilsētas tēlu, vai pasākumi maina kultūras un tajā strādājošo publisko tēlu, vai pasākumiem ir ekonomiska ietekme, vai pasākumi veicina tūrismu utt. Skaidrs, ka tik plašas pasākumu programmas gadījumā nedz organizācijā iesaistītie, nedz auditorija nebūs vienmēr un pilnībā apmierināta ar visiem pasākumiem. Tādēļ ietekmes novērtējumā būtisks ir jautājums ne tikai par auditorijas vajadzību nodrošināšanu, bet arī pasākumu programmas spēju sasniegt tos sociāli ekonomiskos mērķus, kuri ir būtiski ne tikai EKG pasākumu programmas kontekstā, bet arī kultūras jomai Latvijā kopumā. Un šādā aspektā var izvirzīt vismaz trīs būtiskus jautājumus par EKG potenciāli radīto ietekmi uz kultūras un arī citām jomām Latvijā.
Vai un kā EKG mainīs kultūras pasākumu auditoriju?
2013. gada vidū pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veiktajā Eirobarometra pētījumā “Cultural Access And Participation” (atsevišķi pētījuma dati izmantoti arī rakstā „Kultūras aktivitāte un patēriņš Latvijā pēdējā desmitgadē”) kā viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ Latvijas iedzīvotāji neapmeklē kultūras pasākumus blakus laika trūkumam, tika norādīts arī uz kvalitatīva piedāvājuma trūkumu. 2014. gada janvārī veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka tikai aptuveni katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs kultūras pasākumus apmeklē reizi mēnesī vai biežāk un vēl 25% – dažas reizes pusgadā. Sekojoši – tikai aptuveni 1/3 Latvijas iedzīvotāju var uzskatīt par regulāriem kultūras pasākumu apmeklētājiem, kamēr tik pat liels ir arī to īpatsvars, kuri nemaz neapmeklē vai apmeklē ne biežāk kā reizi gadā.
Otrs būtisks aspekts ir jaunu mērķa grupu piesaiste kultūras auditorijā, kas nozīmē to iedzīvotāju iesaisti, kuri līdz šim dažādu iemeslu dēļ nav bijuši aktīvi kultūras pasākumu apmeklētāji. Minētās aptaujas dati kā šādas potenciāli piesaistāmas auditorijas mērķa grupas ļauj identificēt – 55-74 gadīgos iedzīvotājus (īpaši – pensionārus), cittautiešus, bezdarbniekus, tos, kuri dzīvo vieni, kā arī Pierīgā dzīvojošos.
Attiecīgi – tā kā EKG pasākumu programma ir daudzveidīga un daudzskaitlīga, viens no būtiskiem sagaidāmiem tās rezultātiem būtu kultūras pasākumu auditorijas paplašināšana, sekmējot neregulāro apmeklētāju kļūšanu par regulārajiem un piesaistot kultūras auditorijā tos, kuri dažādu iemeslu dēļ līdz šim nav apmeklējuši šāda veida pasākumus.
Kāds ir EKG pienesums ekonomikā?
Ņemot vērā lielo pasākumu programmas projektu skaitu un ievērojamo iesaistīto personu, organizāciju un uzņēmumu skaitu, ekonomiskās ietekmes mērījumu var uzskatīt par vissarežģītāko novērtējuma pētījuma aktivitāti. Ekonomiskās ietekmes aspektā var runāt par vairākiem vērtējamiem aspektiem – pasākumu programmas tiešā (pasākumu projektu budžeti) un netiešā (papildu ienākumi saistītajās jomās) ekonomiskā ietekme, budžeta tēriņu pamatotība, papildu radītie nodokļu ieņēmumi u.c. Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam „Radošā Latvija” kā viens no iespēju aspektiem radošo industriju attīstībā definēts: „Stiprināt radošo industriju un tradicionālo nozaru sinerģiju, tostarp dažādu nozaru klasteru sadarbību”. Balstoties tajā, EKG novērtējuma pētījuma ietvaros ekonomiskās ietekmes mērījumi tiek fokusēti tieši kultūras un radošo industriju sinerģijas izpētē. Izmantojot EKG pasākumu projektu atskaites, pirmo reizi Latvijas kultūras pētniecībā tiks izmantota tīklu analīze, kas ļaus identificēt, vai EKG veicina dažādu nozaru sinerģiju un cik plašus nozaru vai starpnozaru tīklojumus rosina EKG pasākumu izstrāde un īstenošana. Netieši tas ļaus arī noteikt, cik plaša ir EKG ekonomiskā ietekme – vai tā novērojama tikai projektu īstenotāju mērķa grupā (ja pasākumu norisi nodrošina tikai konkrētā projekta darba grupa, nesadarbojoties ar citām personām vai uzņēmumiem, neveicot trešo pušu iepirkumus u.tml.), kultūras jomā kopumā (ja pasākumu norises nodrošināšanai notiek plašāka sadarbība kultūras jomas ietvaros) vai dažādās nozarēs un tautsaimniecībā kopumā (ja pasākumu norises organizēšanā iesaistīti dažādu nozaru pārstāvji, tiek piesaistīti trešo pušu pakalpojumu un/vai preces u.tml.).
Vai un kā EKG mainīs Rīgas pilsētas tēlu?
Viens no EKG pilsētu mērķiem parasti ir konkrētās pilsētas tēla ‘spodrināšana’ kā reģionālā un nacionālā, tā starptautiskā mērogā. Katrai pilsētai konkrētie mērķi gan var atšķirties – vienā akcents tiek likts uz starptautiskās atpazīstamības palielināšanu, citā strādāts pie pilsētas identitātes maiņas, vēl citā domāts par tūristu piesaisti. Lai gan Rīgas EKG pieteikumā pilsētas tēla aspekts nav izvirzīts priekšplānā, netieši tā nozīme iekļaujas vairākos izvirzītajos mērķos (piemēram, sekmēt multikulturālismu, Rīgas kā strauji augošas kultūras pilsētas tēlu u.c.). Novērtējuma pētījuma ietvaros tiek analizēti vairāki no pilsētas tēla aspektiem – Rīgas publiskā tēla uztvere un tās izmaiņas, Rīgas starptautiskā atpazīstamība, kā arī Rīgas kā EKG nozīme tūrisma veicināšanā. Mediju (tai skaitā, ārvalstu) analīze liecina, ka Rīgas pilsētas klātbūtne mediju telpā šī gada laikā ievērojami pieaug (piemēram, EKG atklāšanas pasākumi tikuši atspoguļoti 408 dažādos sižetos 42 pasaules valstīs) un vēl pieaugs, pasākumu programmai vēršoties plašumā, tūrisma ietekme būs nosakāma, gada nogalē izvērtējot tūrisma statistikas datus, savukārt Rīgas tēla analīzes ietvaros veiktais pirmais mērījums ļauj identificēt būtiskākos EKG izaicinājumus pilsētas identitātes aspektā.
2014. gada janvārī īstenotajā aptaujā Latvijas iedzīvotāji tika lūgti vienā vārdā raksturot, kas ir viņu pirmā asociācija, domājot par Rīgu. Iegūtie dati liecina, ka Rīgai nav izteiktas identitātes publiskā tēla aspektā. Salīdzinoši visbiežāk – 19% gadījumu – iedzīvotāji kā pirmo asociāciju min vārdu “galvaspilsēta”, 6% kā pirmo, kas ienāk prātā, teikuši “skaista”. Kā salīdzinoši biežāk minēta asociācija novērojams arī apzīmējums „kultūra”, kas liecina, ka EKG publicitātei jau gada sākumā ir bijusi ietekme uz Rīgas tēla uztveri. Tomēr kopumā novērojams, ka, neskaitot administratīvā iedalījuma asociācijas, Rīgas publiskais tēls valsts iedzīvotāju uztverē ir sadrumstalots un neviennozīmīgs (minot ne tikai pozitīvas, bet arī negatīvas asociācijas, piemēram, “sastrēgumi”, “bardaks”, “troksnis”, “netīrība” u.tml.). Sekojoši – EKG iespējas un izaicinājums ir Rīgas tēlam piešķirt konkrētību. Protams, šie dati rāda tikai Latvijas iedzīvotāju asociācijas un nesniedz priekšstatu par Rīgas tēlu ārvalstu iedzīvotāju skatījumā (kura mērījumiem dotā novērtējuma ietvaros diemžēl nav pietiekami resursu), tomēr arī tas ir būtiski, jo tēla ārējās (starptautiskās) un iekšējās (nacionālās) uztveres vienotība nodrošina sekmīgu pilsētas mārketingu ilgtermiņā.
Vai EKG pasākumu programmas radītās ietekmes būs ilgtspējīgas?
Šie minētie, protams, ir tikai pavisam neliela daļa no EKG pasākumu programmas novērtējuma ietvaros īstenotajām aktivitātēm, tomēr tie iezīmē šādu novērtējumu plašo tematiku un starpnozaru raksturu, iekļaujot gan socioloģisku, gan ekonomisku, gan kulturālu, gan pat sabiedrisko attiecību analīzi. Lai gan visa gada garumā īstenotās novērtējuma aktivitātes rezultēsies lielā analītisku datu un informācijas apjomā, kas ļaus vispusīgi analizēt EKG ietekmes (pētījuma ziņojums tiks publiskots 2015. gada vidū), būtisks ir jautājums, vai EKG pasākumu programmas radītās ietekmes būs ilgtspējīgas. Vai kultūras un auditorijas aktivitāte turpināsies arī pēc EKG noslēguma? Uz šo jautājumu īstenotais EKG novērtējuma pētījums sniegs tikai daļēju atbildi, jo noslēgsies jau īsi pēc EKG pēdējām pasākumu aktivitātēm. Un tas savukārt aktualizē jautājumu par kultūras jomas pētniecības sistemātiskumu un regularitāti Latvijā, kas ļautu masu pasākumu un kultūras jomas aktivitāšu ietekmes vērtēt ilgtermiņā, ļaujot ilgtermiņā sekmīgi plānot nacionālo, reģionālo un lokālo kultūrpolitiku. Šādā aspektā EKG novērtējuma pētījumu var uzskatīt par rosinājumu iedibināt kultūras pētniecības pēctecību un ilgtspēju.
Raksta autors izsaka lielu pateicību Dr.sc.soc. Andai Laķei un Dr.art. Baibai Tjarvei par palīdzību raksta tapšanā!
CultureLab 