Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Notikumi LV

Cēsu vecpilsētas māju stāsti 2013

Vecpilsetas stastu bukleti 2013Jau trešo gadu Cēsu pilsētas svētku laikā 27.jūlijā par pieredzēto cēsniekiem un viņu viesiem stāstīs senie nami projekta „Vecpilsētas māju stāsti” ietvaros! Šogad būs dzirdami jauni sešu namu stāsti, kas atklās dažādas Cēsu un tās iedzīvotāju vēstures lappuses no Cēsu pirmsākumiem 13.gs. līdz pat mūsu dienām!

Šogad ciemiņiem atvērta būs visvecākā un varenākā ēka vecpilsētā – Cēsu Svētā Jāņa baznīca. Tās velvēs varēs noklausīties stāstu par Cēsu pirmsākumiem un iemēģināt roku kaligrāfijas mākslā. Ar mākslinieces Astras Reines palīdzību būs iespējams izgatavot vēlējumu, kuru kopā ar īpašu zvaniņu varēs iekārt tornī līdzās lielajam baznīcas zvanam. Ar spilgtu epizodi Cēsu vēsturē apmeklētājus iepazīstinās Turku maiznīcas stāsts (Rīgas ielas 22 pagalmā, ieeja no Skolas ielas puses), ko varēs klausīties īsteni austrumnieciskās noskaņās, baudot tēju un nogaršojot turku saldumus. Mazākie apmeklētāji un viņu vecāki varēs klausīties turku pasaku lasījumos. Dodoties dažus metrus tālāk, būs iespējams dzirdēt par kādreizējiem piedzīvojumiem iebraucamajā vietā Lāču krogs (Lielā Skolas iela 4), kur būs apskatāmas mājas kādreizējās īpašnieces Johannas Tehānes atstātās lietas.

Paši drosmīgākie varēs doties Prokuratūras nama (Pils iela 7) pagrabos, kuri pārsteigs gan ar nama stāstu, gan pazemes ūdeņiem, kas skalojas zem vecās ēkas. Šī nama pagrabā tiks rādīts arī kāds īpaši sarūpēts pārsteigums – 1978.gada īsfilma no Latvijas Televīzijas arhīviem –  „Ir tāda pilsētiņa Cēsis”. Par dzīvi uz vecpilsētas robežas dažādos laikos un dzejnieka Jāņa Poruka saistību ar Cēsīm būs iespējams dzirdēt Raunas vārtu pagalmiņā (Rīgas iela 1/3, ieeja no Vaļņu ielas puses). Skvērā pie Vecā Rātsnama (Rīgas iela 7) un Veselības namiņa būs dzirdams gan par svarīgiem pilsētas varas vīriem, gan šī brīža senāko Cēsu aptieku, gan veco pilsētas sarga mājiņu. Turpat būs skatāmas bildes un ar medicīnu saistīti piederumi no 20.gs. sākuma.

Projektu „Vecpilsētas māju stāsti” organizē tā iniciatīvas grupa sadarbībā ar biedrību “Culturelab”. Pateicoties Cēsu iedzīvotāju atbalstam un apmeklētāju atsaucībai tas norisinās jau trešo gadu.  Projektu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Vidzemes plānošanas reģions, Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs. Projekta īstenošanā iesaistījušies arī Cēsu pilsētas iedzīvotāji, vietējie uzņēmēji un pašvaldības pārstāvji, lai kopā radītu svētkus sev un citiem.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Pētījumi

Pētījums par sabiedrības līdzdalību kultūrpolitikas veidošanā reģionos

Būt tuvu lēmumu pieņemšanai – iesaistīties darba grupās, tikties ar deputātiem un ierēdņiem – ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā nevalstiskajām organizācijām līdzdarboties kultūrpolitikas veidošanā. Tas attiecas ne vien uz kultūrpolitikas veidošanu valsts līmenī, bet arī uz reģionu, novadu un pilsētu līmeni. Tā secināts biedrības “Culturelab” veiktajā pētījumā “Salīdzinošs pētījums par organizacionāliem modeļiem plašai sabiedrības līdzdalībai reģionālās kultūrpolitikas veidošanā Latvijā un citās ES valstīs” un ir ierosināti arī citi veidi, kā panākt, lai pašvaldības kultūras nozari uzskatītu par nozīmīgu vietējās attīstības resursu – pašvaldībās izveidot kultūras konsultatīvo padomi, izstrādāt vietējo kultūrpolitiku jeb kultūras stratēģiju, veikt kultūras ietekmes novērtējumu pašvaldībās un izveidot atklātu kultūras projektu finansēšanas konkursu.

Veiktā pētījuma mērķis bija izpētīt, kādi ir efektīvākie sabiedrības līdzdalības modeļi kultūrpolitikas veidošanā un kādas metodes vispiemērotākās sabiedrības iesaistīšanai kultūras dzīves organizācijā, tai skaitā kultūrpolitikas lēmumu pieņemšanā pašvaldību līmenī. Pētījumā ir raksturota kultūrpolitikas pārvaldība Latvijā, sabiedrības līdzdalības mehānismi, stratēģijas un taktiskie paņēmieni. Unikāli dati ir apkopoti, veicot Latvijas kultūras NVO elektronisko aptauju, tās rezultāti ir iekļauti šajā pētījumā. Pētījuma darba grupā piedalījās Dr.sc.soc. Anda Laķe (NVO anketēšana, pētījuma konsultante) un mg.art Baiba Tjarve.

Pilns pētījuma teksts pieejams sadaļā Resursi.

Pētījums veikts projekta “Reģionālo kultūras NVO aktīva līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā un īstenošanā” Nr.1DP/1.5.2.2.2/12/APIA/SIF/234/97 ietvaros. Projektu īsteno biedrība „Culturelab” sadarbībā ar Vidzemes kultūras un mākslas biedrību „Haritas”.
92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Notikumi LV, Pētījumi

Top valsts kultūrpolitikas plānošanas dokuments “Radošā Latvija 2014-2020”

LR Kultūras ministrija kopā ar nozaru speciālistiem ir izstrādājusi jaunu vidēja termiņa kultūrpolitikas plānošanas dokumentu “Radošā Latvija 2014-2020”. Darba variants ir pieejams KM mājas lapā. 2013.gada 12. jūnijā Latvijas Kultūras akadēmijas telpās “Zirgu pasts” notika otrais Kultūras ministrijas un Kultūras alianses rīkotais forums “Veidojam kopā “Radošo Latviju””. Šis forums bija sabiedriskā apspriešana par topošo valsts kultūrpolitikas plānošanas dokumentu “Radošā Latvija 2014-2020”,  kura projektam līdz 2013. gada jūlijam jābūt iesniegtam Valsts sekretāru sanāksmē starpministriju apspriešanai. KM ir publicējusi foruma materiālus – kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes prezentāciju, kā arī prezentācijas no darba grupām.

“Culturelab” līdzdarbojās iepriekšējā kultūrpolitikas plānošanas dokumenta novērtēšanā, piedaloties Dr.sc.soc. Andas Laķes (Latvijas Kultūras akadēmija) vadītajā darba grupā, kas veica Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam “Nacionāla valsts” starpposma novērtējumu (pieejams gan KM mājas lapā, gan “Culturelab” mājas lapā sadaļā Resursi.

Savukārt Latvijas Radio arhīvā var noklausīties raidījumu “Kultūras rondo”, kas pārrunāja “Radošās Latvijas” galvenos virzienus. Studijā viesojās LRSP valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe, teātra zinātniece Ieva Struka un Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāja Anda Laķe, kā arī Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras centri, Kultūras līdzdalība

Pasaules pirmizrāde kultūras centrā

Par interesantu pieredzi, kā izmantot kultūras centra resursus un priekšrocības nomaļā vietā, liecina Zviedrijas pilsētiņas Vilhelmīnas kultūras centra pieredze starptautisku projektu producēšanā. Vilhelmīna atrodas Zviedrijas ziemeļos un tajā ir apmēram 3,5 tūkstoši iedzīvotāju. Neliela, klusa pilsētiņa ar vienu galveno ielu. Vilhelmīnas kultūras centrs ir labi aprīkots, zālē ir 200 sēdvietas.Vilhelmina

1999.gadā kultūras centra direktore aizsāka jaunu iniciatīvu – uzņēma rezidencē mūsdienu dejas grupu no Horvātijas “Montazstroj”, kuri 3 nedēļas mēģināja jaunu izrādi “Fragile”, un pasaules pirmizrāde notika tieši Vilhelmīnā. Projektā sadarbojās vairāki partneri – pati deju grupa, producents “Intercult” no Zviedrijas, kultūras centrs. Viņi kopā piesaistīja finansējumu, lai šis projekts īstenotos. Gala rezultātā kultūras centrs no savas puses piedāvāja telpas mēģinājumiem, nodrošināja dzīvošanu un ēdināšanu iespēju robežās.

Tā bija starptautiska deju grupa, izrādē piedalījās dejotāji no Horvātijas, Nīderlande, Vācijas un Norvēģijas – tā ir ierasta prakse mūsdienu deju grupām, līdz ar to tās bieži meklē iespēju, kur kopā strādāt, lai iestudēju jaunu izrādi. Kultūras nama direktore aprakstīja savu pieredzi, stāstot, ka grupai nebija lielas tehniskās prasības, tomēr, uzsākot mēģinājumus, parādījās daudz un dažādas problēmas, kuras nācās risināt, iesaistot vietējos iedzīvotājus – sākot ar to, ka dejotāju autobuss noslīdēja no ceļa un to naktī nācās vilkt laukā; scenogrāfijā paredzēts izmantot grāmatas, kurām atlīmējās muguriņas, un vietējā izdevniecība izpalīdzēja, tās salabojot apmaiņā pret biļetēm uz pirmizrādi un vakariņām restorānā kopā ar dejotājiem. Vietējās šuvējas izpalīdzēja pāršūt skatuves tērpus. Aktieri piedalījās dažādos vietējos pasākumos, devās pusdienās uz vietējiem krodziņiem. Vietējie iedzīvotāji daudz runāja par gaidāmo izrādi, jo kāds bija nejauši ieklīdis mēģinājumā un redzējis kailus dejotājus uz skatuves. Arī Zviedrijas prese un TV ziņoja par šo izrādi. Tā rezultātā pirmizrāde tika pilnībā izpārdota, tāpat kultūras nams pārdeva 200 biļetes uz pirmizrādes pieņemšanu/vakariņām.

Sākotnējā iecere bija atvest izrādi, kas patiktu jauniešiem, tas pilnībā attaisnojās, pēc tam vietējā skolā izveidojās deju grupa un tagad kultūras centrs katru gadu organizē mūsdienu dejas viesizrādes. To labi apmeklē visu paaudžu iedzīvotāji un vienmēr pieredzi salīdzina ar to pirmo izrādi no Horvātijas, sakot – nu, šī izrāde nav tik sarežģīta un grūti uztverama. Turklāt kultūras centrs tagad ik gadu uzņem pie sevis kādu starptautisku grupu rezidencē.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras centri, Kultūras infrastruktūra, Kultūras līdzdalība, Pētījumi

Pārmaiņu laboratorija: Polijas pieredze kultūras centru reformēšanā

zoom_logoRadošo iniciatīvu laboratorija “ę”, kas veido dažādas kultūras programmas, sadarbojoties ar kultūras centriem Polijā, konstatēja, ka it īpaši mazākās pašvaldībās kultūras centri parasti ir vienīgā vieta, kas organizē kultūras pasākumus un iesaista vietējo sabiedrību. Šī asociācija aizsāka projektu “ZOOM”, lai sekmētu kultūras centru pārmaiņas un lai tie kļūtu par iedzīvotājiem pievilcīgām kultūras norišu vietām.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Polijā 1990. gadu sākumā krasi samazinājās kultūras centru skaits (1988.-1991. g. no 16 000 līdz 6 000 kultūras centru). Daļa no palikušajiem kultūras centriem apguva jaunās menedžmenta iemaņas un darbojās veiksmīgi, piesaistot finansējumu un publiku. Tomēr atsevišķiem centriem tā arī neizdevās ne izveidot veiksmīgu programmu, ne atrast savu auditoriju. Asociācija veica pētījumu par kultūras centru menedžmentu Mazovijas vojevodistē un izdarīja secinājumus par to, kas kultūras centriem Polijā vajadzīgs visvairāk:

  • Mainīt domāšanas veidu par savus misiju – tā būtu jāformulē tieši konkrētajam kultūras centram, kas darbojas konkrētai vietējai kopienai.
  • Iemācīties izprast vietējās kopienas, kurā kultūras centrs darbojas, vajadzības, jo parasti kultūras centru izpratne par vietējo sabiedrību izrādījās ļoti nepilnīga.
  • Atrast jaunas idejas norisēm kultūras centrā – kultūras centri lielākoties veido programmu, izmantojot zināmas un jau pārbaudītas vērtības. Kultūras centriem vajag informāciju par interesantām, oriģinālām aktivitātēm un pasākumiem, lai eksperimentētu ar programmas formu un saturu.

Kā atbildi uz izvirzītajām problēmām un iegūtajām zināšanām projekta laikā, asociācija izveidoja nākamo programmas pakāpi – “Pārmaiņu laboratoriju”. Tika izstrādāta īpaša metodoloģija – problēmu un vietējās sabiedrības vajadzību identificēšana, misijas un rīcības plāna izstrādāšana konkrētam kultūras centram notika, sadarbojoties kultūras centra darbiniekiem, vietējās kopienas pārstāvjiem, semināra vadītājiem un sociologiem. Projekta turpinājumā asociācija rosina arī citus kultūras centrus pēc piedāvātās metodoloģijas izstrādāt darbības stratēģiju.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras centri, Kultūras infrastruktūra, Kultūras līdzdalība, Pētījumi

Aizsākam rakstu sēriju par kultūras centriem

Aizsākam rakstu sēriju ar interesantiem piemēriem par kultūras centru misiju un stratēģiskām pārmaiņām.

2003. gadā “Budapest Observatory” veica izpēti un aprakstu par kultūras centriem citās valstīs. Tā kā katrā valstī kultūras centrus dēvē dažādi, apskata autori ierosina tos saukt par multifunkcionālām vietējās kultūras organizācijām. Apskatu ar pētījuma rezultātiem un pārskatu par kultūras centriem citās valstīs var atrast šeit.

Turpinājumā lasiet par Zviedrijas kultūras centra pieredzi, kļūstot par starptautisku kopproducentu un par Polijā izstrādāto projektu un metodoloģiju kultūras centru reformām.

Citi resursi:

Latvijas kultūras centru vadītāju aptaujas dati (2012.g., pēc Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra pasūtījuma, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra un projekta vadītāja asoc.prof. Anda Laķe veica elektronisko aptauju).