Nīderlandes Kultūras ministrija rezervējusi 12 miljonus eiro programmai, kas četros konkursos piešķirs finansējumu inovācijām kultūras nozarē. Pirmais konkurss ir noslēdzies, pieškirot 2.1 miljonu eiro projektiem, kuri piedāvā izmantot mūsdienu tehnoloģijas un veidot novatoriskas partnerattiecības ārpus kultūras jomas. Programmas mērķis ir paplašināt auditoriju un veicināt sabiedrības izpratni par kultūru un mākslu.
VKKF budžets samazināts par 72%
Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējums salīdzinājumā ar 2008. gadu ir samazināts par 72 %. 2008. gadā VKKF budžets bija 7,6 miljoni latu, 2010. gadā – 2,1 miljoni latu. VKKF padome 17.12.2009. sēdē, izvērtējot VKKF 2010. gada budžeta situāciju, nolēma samazināt izmaksājamo mūža stipendiju apjomu – līdzšinējo Ls 150 vietā no 2010. gada janvāra tiks izmaksāti Ls 100.
2010.gadā netiks izsludinātas mērķprogrammas un tiek plānoti tikai trīs projektu konkursi, kuru ietvaros par finansējumu konkurēs gan valsts mēroga un nozīmes kultūras pasākumi, gan reģionu projekti, gan nelielu projektu pieteikumi.
Kultūras ministrs: jāceļ darba ražīgums
Kultūras ministra Inta Dāldera Tautas partijas 12.kongresam 2009.gada 21.novembrī sagatavotās runas galvenais patoss ir par nacionālas kultūras nozīmi Latvijas valsts un latviešu tautas pastāvēšanā, kā arī tās lomu šī brīža grūtību pārvarēšanā: “Tieši latviešu kultūra ir tas, kas mūsu principiāli atšķir no jebkuras citas valsts un tieši latviešu kultūra ir iemesls, kādēļ latvietim ir jādzīvo Latvijā… Es domāju, ka šodien, kad mēs esam ekonomisko grūtību nomākti, mums ir jāatceras, ka kultūra ir brīnišķīgs garīga spēka avots, tā mums var dot enerģiju, vienot mūs visus kopīgu mērķu sasniegšanai.”
Rezumējot 2010.gada budžeta plānošanas procesu, ministrs sola, ka pamatlīmenī tiks saglabāti muzeji, mūzikas skolas, teātri, opera, orķestri, arhīvi, bibliotēkas un citas kultūras iestādes, kā arī tiks turpināta bibliotēkas celtniecība. Viņš plāno padarīt kultūras pārvaldību efektīvāku un mūsdienīgāku, veikt muzeju reorganizāciju, “lai piešķirtu lielāku redzamību Raiņa un Aspazijas mantojumam”. Tāpat sola domāt “par resursu konsolidāciju vienam kopējam vasaras mūzikas festivālam”, kā arī celt darba ražīgumu.
Konkursa “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” vērtēšanas komisijas ziņojums
LR Kultūras ministrijas mājas lapā izlasāms konkursa “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” (EKG) vērtēšanas komisijas galīgās atlases ziņojums pēc noslēguma sēdes Rīgā 2009. gada 15. septembrī, kad par kandidātpilsētu EKG 2014 statusam triju pilsētu konkurencē tika izvirzīta Rīga.
Ziņojumā teikts, ka “atlases žūrija ir ieinteresēta, lai turpmākajos gados EKG Rīga 2014 programma tiktu izstrādāta detalizēti. Rīgas pilsēta nevar vienkārši piedāvāt jau ierasto ikgadējo kultūras programmu”. Žūrija ir atzinīgi novērtējusi informāciju, ka kultūra ir Rīgas attīstības plāna nozīmīga sastāvdaļa, ziņojumā tiek uzsvērts, ka “žūrija vēlētos monitoringa procesa laikā saņemt oficiālu apliecinājumu tam, ka šis uzstādījums nemainās”.
Lai arī žūrija atzinīgi novērtē Liepājas un Cēsu pilsētu pieteikumus, tomēr atzīmē, ka Cēsu pilsēta ir par mazu, lai spētu nosūtīt spēcīgu kultūras vēstījumu no Latvijas uz Eiropu. Tāpat tā uzskata, ka tik mazā pilsētā kā Cēsis būtu gandrīz neiespējami prezentēt plašu programmu laikā, kad globālās ekonomiskās problēmas negatīvi ietekmē visus budžetus. Liepājas pieteikumā atzīmēta liepājnieku pieeja, ka kultūras aktivitātes un ieguldījumi varētu dot jaunu pielietojumu un iespējas dažām ēkām, kuras kopš militārās bāzes likvidēšanas 1990.gadā stāv tukšas. Tomēr žūrija atzīst, ka “šis process ir sācies, bet pagaidām nelielā apjomā”.
Liepājas simfoniskais orķestris tiks nodots Kultūras ministrijas pārziņā
Ministru kabineta ārkārtas sēdē 20.novembrī atbalstīts Kultūras ministrijas iesniegtais MK rīkojuma projekts, kas paredz Liepājas simfoniskā orķestra statusa maiņu, Liepājas pašvaldības iestādi „Liepājas simfoniskais orķestris” pārveidojot par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Liepājas simfoniskais orķestris”. Kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja būs Kultūras ministrija.
Kultūras ministrija šobrīd līdzfinansē divu Liepājas pašvaldības profesionālās mākslas kolektīvu – Liepājas simfoniskā orķestra un Liepājas teātra – darbību. Saistībā ar nepieciešamību būtiski samazināt budžeta finansējumu Kultūras ministrija un Liepājas dome veica sarunas par to, kādā veidā turpmāk Kurzemes reģionā nodrošināt kvalitatīvas profesionālās mākslas pieejamību.
Saskaņā ar Liepājas domes priekšlikumu turpmāk paredzēts Liepājas simfonisko orķestri nodot valsts pārziņā un tā darbību nodrošināt no Kultūras ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, savukārt Liepājas teātri turpmāk finansēt no Liepājas pašvaldības budžeta.
Nīderlandes pieredze: kultūras karte skolēniem
2008./2009. mācību gadā ieviestā “Kultūras karte” – projekts, kura īstenošanai iztērēti vairāk nekā 11 miljoni eiro un kas katram skolēnam vecumā no 12 līdz 18 gadiem piešķir karti ar 15 eiro kredītu mākslas un kultūras pasākumu apmeklēšanai, – ir palīdzējis skolēniem iepazīties ar mākslu. Pētījums liecina arī, ka kultūra ieņem arvien nozīmīgāku un pastāvīgāku lomu izglītībā. Kultūras karti skolēni varēja izmantot gan individuāliem, gan kolektīviem (kopā ar klasi) kultūras pasākumu apmeklējumiem. Bieži skolas to izmantoja, uzdodot noteiktu uzdevumu, piemēram, uzrakstīt recenziju par redzēto izrādi.
Kultūras karte ir tikai viens no projektiem plašākā kultūrpolitiskā plānā, kas veicina sabiedrības iesaistīšanos kultūras aktivitātēs. Kultūras ministrs Ronalds Plasterks (Ronald Plasterk) 2007.gada memorandā “Kunst van leven” (“Māksla dzīvei”) izvirzīja 10 punktus kultūras līdzdalības vecināšanai. Tostarp – nozīmīgi akcentējot kultūras un mākslas lomu izglītībā, integrācijā un uzmanības lokā izvirzot amatiermāksas aktivitātes. Šajā plānā ietilpa arī kultūras kanona izveide. Turpināt lasīšanu “Nīderlandes pieredze: kultūras karte skolēniem”
CultureLab 