Atskatu par 2008. gada septembrī Liepājā notikušo starptautisko konferenci “Kultūra kā pilsētas attīstības veicinātāja” var izlasīt portālā Liepājniekiem.lv.
Kāda māksla un kultūra patīk liepājniekiem?
2008. gadā pēc Liepājas Kultūras pārvaldes pasūtījuma veikts pētījums “Kultūras patēriņa un pieprasījuma tendences Liepājas pilsētā”, un tā autors ir Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija.
Salīdzinot ar Latvijas iedzīvotājiem kopumā, liepājnieki ir daudz aktīvākas atpūtas piekritēji – viņi biežāk nekā Latvijā vidēji apceļo Latviju, dodas uz ielu koncertiem un pasākumiem, apmeklē atrakciju, izklaides parkus un dodas uz citām valstīm tūrisma braucienos. Bez tam absolūtais vairākums Liepājas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir apmeklējuši pasākumus brīvā dabā. Tai pat laikā pēdējā gada laikā lielākā daļa liepājnieku nav apmeklējuši ne klasiskās mūzikas koncertus, ne baleta un operas izrādes, kas liecina, ka šo jomu attīstīšanā slēpjas liels potenciāls.
Viss pētījuma teksts pieejams šeit.
Ziemeļvalstis sadarbojas reģionāli, rīkojas globāli
2008. gada 4. un 5. novembrī Rīgā notiks “Nordic Look” – Zviedrijas valdības un Ziemeļu Ministru padomes iniciatīva ar mērķi spēcināt modes, dizaina un tekstila industrijas attīstību Baltijas jūras reģionā un veidot vienotu platformu sadarbības veicināšanai modes industrijas jomā.
Tas ir reāls piemērs, kā reģiona valstis var sadarboties, lai kopīgiem spēkiem veicinātu kultūras un radošu industriju jomas attīstību. Zviedrija, kā prezidējošā valsts Ziemeļu Ministru padomē 2008. gadā, Ziemeļvalstu radošo industriju attīstību un konkurētspēju globālā mērogā izvirzījusi kā galveno mērķi, kuru iespējams stiprināt, veicinot Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību. Lai ilustrētu šos pamatmērķus, projekta “Nordic Look” lozungi ir “Sadarboties reģionāli – rīkoties globāli” un “Reģionāla konkurētspēja un ilgspējīga mode”. Ziemeļvalstis ir arī vienojušās kopīgai starptautiskai mārketinga kampaņai, popularizējot radošās industrijas. Turpināt lasīšanu “Ziemeļvalstis sadarbojas reģionāli, rīkojas globāli”
Apstiprināta Smiltenes pilsētas attīstības programma
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) koordinācijas padomes sēde 2008. gada augustā apstiprinājusi Smiltenes pilsētas attīstības programmu. Attīstības stratēģija 2008.-2014. gadam ietver arī kultūras jomu, tiesa, tikai sadaļā “Atpūtas iespējas un dzīvesveids”. Lai arī Smiltenē paredzēts sekmēt pievilcīgu vidi investīcijām un uzņēmējdarbībai, atbalstīt mazo un vidējo komercdarbību, kā arī attīstīt pakalpojumu nozari, tomēr kultūra netiek skatīta kā nozare ar augstu pievienoto vērtību, kas varētu sniegt nozīmīgu ieguldījumu ekonomiskajā attīstībā. Turpināt lasīšanu “Apstiprināta Smiltenes pilsētas attīstības programma”
Par pilsētu radošumu un radošajām pilsētām
“Comedia” mājas lapā var izlasīt interesantus materiālus par pilsētu radošumu un radošuma izmantošanu pilsētplānošanā. Šīs organizācijas dibinātājs Čārlzs Landrī (Charles Landry) ir viens no vadošajiem domātājiem (un arī darītājiem) Eiropā attiecībā uz kultūras un radošuma integrēšanu pilsētplānošanā. Mājas lapā var atrast vielu pārdomām, publikācijas un saites, lasīt par pilsētu pārmaiņu paradigmām, radošo pilsētu etimoloģiju un vēsturisko attīstību, par pilsētu reģenerāciju.
Čārlza Landrī meistarklase notiks Rīgā, 2008. gada 28. oktobrī pl. 18.00 INTA (International Urban Development Association) kongresa laikā, par ko “Culturelab” jau informēja agrāk. Kongresa mājas lapā apgalvots, ka uz meistarklasi var ierasties arī tie, kas nav reģistrējušies kā kongresa dalībnieki. Turpināt lasīšanu “Par pilsētu radošumu un radošajām pilsētām”
Pētījums: Latvijas pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības tendences
Lai noskaidrotu Latvijas pilsētu attīstības iespējas, tika veikts pētījums „Latvijas pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības tendences”, kurā ir izvērtēta Latvijas pilsētu izaugsme, konkurētspēja un valsts policentriskās attīstības veicināšanas potenciāls. Pētījumā izlases veidā tika iekļautas 38 Latvijas pilsētas. Turpināt lasīšanu “Pētījums: Latvijas pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības tendences”
CultureLab 