20 izcilu Ziemeļeiropas autoru esejas Rīgai veltītā grāmatā “Mūsdienu kultūras stāvokļi”

MG_9816 copyIzdevniecība Megaphone Publishers laidusi klajā bilingvālu eseju krājumu „Mūsdienu kultūras stāvokļi / Conditions for Contemporary culture. Riga”.

Izdevumā ir pētīti tie apstākļi, kādos attīstās latviešu mūsdienu kultūra un kādos veidojas pilsoniskā sabiedrība Latvijā. Izdevuma tapšanas procesā ir radīta starpdisciplināra telpa domu apmaiņai, lai saprastu, kā šī sabiedrība ir konstruēta un veidota, kāds ir tās potenciāls, stiprās un vājās puses, un, kā šīs kvalitātes pozitīvā veidā varētu tikt izmantotas turpmākajā attīstībā, zināšanu un kultūras ekonomikas apstākļos.

Izdevuma galvenais redaktors arhitekts Oskars Redbergs dalībai šajā projektā ir pieaicinājis divdesmit autorus, kuri ir veltījuši savus darbus Rīgai un Latvijai vai kuri savā darbībā ir saskārušies ar šai vietai raksturīgām, aktuālām problēmām. Autori pārstāv dažādas jomas, taču viņus vieno publiskajā telpā paustie neatkarīgie viedokļi vai idejas par kultūras koncepciju, sabiedrisko attiecību modeļiem, vēsturiskajiem priekšstatiem vai citiem jautājumiem, kuru izpratne sabiedrībā ir būtisks priekšnoteikums kultūras tālākai attīstībai.

Eseju autoru vidū ir semiotiķis Sergejs Kruks, vēsturnieki Kaspars Kļaviņš un Leons Taivāns, psihoterapeits Viesturs Rudzītis, antropologi Vieda Skultāns un Viesturs Celmiņš, pilsētvides teorētiķis Kšistofs Navrateks (Krzysztof Nawratek), sociālo un politisko norišu pētnieks Andrejs Berdņikovs, migrācijas lietu eksperte Aija Lulle, žurnālists Juka Rislaki (Jukka Rislakki), kultūras teorētiķis un komunikācijas zinātņu speciālists Deniss Hanovs, politikas un ekonomikas filozofijas pētnieks Havjērs Landes (Xavier Landes), arhitekti Juhani Palasmā (Juhani Pallasmaa) un Aleksandrs Rapaports (Александр Раппапорт), dzejnieks Guntars Godiņš un mākslas vēsturnieks Hanss Leps (Hans Lepp).
Dalībai šajā projektā ar vairākām fotoesejām piedalās arī latviešu mūsdienu fotogrāfi: Arnis Balčus, Aivars Siliņš, Andrejs Strokins un Reinis Hofmanis, kas savos darbos pievēršas sociālās un kultūrainavas analīzei.

Grāmata atrodama „Jāņa Rozes” grāmatnīcā, veikalā „Jāņa sēta”, interneta veikalā www.karsuveikals.lv un citās grāmatu tirdzniecības vietās, kā arī sazinoties ar izdevniecību Megaphone Publishers. Megaphone Publishers ir izdevniecība, kas aizsākās ar neseno Latvijas arhitektūras izstādi Frankfurtē Eiropas Centrālās bankas (ECB) rīkoto Eiropas kultūras dienu ietvaros, kad tika izdota pirmā grāmata «9 Rīgas stāvokļi». Izdevniecību izveidojuši mākslas zinātniece Inga Karlštrēma un arhitekts Oskars Redbergs, un viņu uzmanības lokā ir mākslas, arhitektūras un kultūras kritika, teorija un fikcija.

Grāmatas iznākšanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Fridriha Eberta fonds.

Plašāks grāmatas satura apraksts Gramata – Musdienu kulturas stavokli LV

Jauni semināri par veiksmīgu kultūras stratēģiju izveidi

kultura apli“Haritas” un “Culturelab” šoruden piedāvā divus izglītojošus seminārus kultūras nozares vadītājiem un attīstības plānotājiem reģionos par to, kā veiksmīgi integrēt kultūru sava novada vai pilsētas attīsības plānā, balstoties uz saviem unikālajiem kultūras resursiem.

Semināros iepazīstināsim ar kultūrplānošanas un kultūrkartēšanas galvenajiem principiem un metodēm, ko var izmantot stratēģiskā kultūras plānošanā, palielinot kultūras jomas ieguldījumu sava novada vai pilsētas attīstībā. Semināros tiks apskatīti vietējo un ārvalstu pilsētu un lauku teritoriju kultūras stratēģiju piemēri, analizējot dažādās pieejas kultūras stiprināšanai vietējās sabiedrības izaugsmē, izvēloties kultūras attīstības galvenos stratēģiskos virzienus.

1.seminārs 29.10.2013. Valmierā – “Kultūras stratēģiju izstrāde”. Programma Kulturas strategijas izstrade programma. Pieteikšānās līdz 25.10.2013.

2.seminārs 06.11.2013. Valmierā – “Kultūras kartēšana un kultūras novērtēšana”. Programma Kulturkartesana un kulturas indikatori programma. Pieteikšanās līdz 01.11.2013.

Lūdzam pieteikties, rakstot uz e-pastu biedriba.haritas@gmail.com. 

Papildus informācija:
Agnese Grunte, biedrības „Haritas” projektu vadītāja, tel. 28352787.

Semināri tiek organizēti projekta “Kultūra kā instruments demokrātijas un līdzdalības demokrātijas, kā arī kultūras tiesību īstenošanai” ietvaros ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ finanšu instrumenta un Latvijas valsts atbalstu.

sifeea

Cēsu vecpilsētas māju stāsti 2013

Vecpilsetas stastu bukleti 2013Jau trešo gadu Cēsu pilsētas svētku laikā 27.jūlijā par pieredzēto cēsniekiem un viņu viesiem stāstīs senie nami projekta „Vecpilsētas māju stāsti” ietvaros! Šogad būs dzirdami jauni sešu namu stāsti, kas atklās dažādas Cēsu un tās iedzīvotāju vēstures lappuses no Cēsu pirmsākumiem 13.gs. līdz pat mūsu dienām!

Šogad ciemiņiem atvērta būs visvecākā un varenākā ēka vecpilsētā – Cēsu Svētā Jāņa baznīca. Tās velvēs varēs noklausīties stāstu par Cēsu pirmsākumiem un iemēģināt roku kaligrāfijas mākslā. Ar mākslinieces Astras Reines palīdzību būs iespējams izgatavot vēlējumu, kuru kopā ar īpašu zvaniņu varēs iekārt tornī līdzās lielajam baznīcas zvanam. Ar spilgtu epizodi Cēsu vēsturē apmeklētājus iepazīstinās Turku maiznīcas stāsts (Rīgas ielas 22 pagalmā, ieeja no Skolas ielas puses), ko varēs klausīties īsteni austrumnieciskās noskaņās, baudot tēju un nogaršojot turku saldumus. Mazākie apmeklētāji un viņu vecāki varēs klausīties turku pasaku lasījumos. Dodoties dažus metrus tālāk, būs iespējams dzirdēt par kādreizējiem piedzīvojumiem iebraucamajā vietā Lāču krogs (Lielā Skolas iela 4), kur būs apskatāmas mājas kādreizējās īpašnieces Johannas Tehānes atstātās lietas.

Paši drosmīgākie varēs doties Prokuratūras nama (Pils iela 7) pagrabos, kuri pārsteigs gan ar nama stāstu, gan pazemes ūdeņiem, kas skalojas zem vecās ēkas. Šī nama pagrabā tiks rādīts arī kāds īpaši sarūpēts pārsteigums – 1978.gada īsfilma no Latvijas Televīzijas arhīviem –  „Ir tāda pilsētiņa Cēsis”. Par dzīvi uz vecpilsētas robežas dažādos laikos un dzejnieka Jāņa Poruka saistību ar Cēsīm būs iespējams dzirdēt Raunas vārtu pagalmiņā (Rīgas iela 1/3, ieeja no Vaļņu ielas puses). Skvērā pie Vecā Rātsnama (Rīgas iela 7) un Veselības namiņa būs dzirdams gan par svarīgiem pilsētas varas vīriem, gan šī brīža senāko Cēsu aptieku, gan veco pilsētas sarga mājiņu. Turpat būs skatāmas bildes un ar medicīnu saistīti piederumi no 20.gs. sākuma.

Projektu „Vecpilsētas māju stāsti” organizē tā iniciatīvas grupa sadarbībā ar biedrību “Culturelab”. Pateicoties Cēsu iedzīvotāju atbalstam un apmeklētāju atsaucībai tas norisinās jau trešo gadu.  Projektu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Vidzemes plānošanas reģions, Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs. Projekta īstenošanā iesaistījušies arī Cēsu pilsētas iedzīvotāji, vietējie uzņēmēji un pašvaldības pārstāvji, lai kopā radītu svētkus sev un citiem.

Top valsts kultūrpolitikas plānošanas dokuments “Radošā Latvija 2014-2020”

LR Kultūras ministrija kopā ar nozaru speciālistiem ir izstrādājusi jaunu vidēja termiņa kultūrpolitikas plānošanas dokumentu “Radošā Latvija 2014-2020”. Darba variants ir pieejams KM mājas lapā. 2013.gada 12. jūnijā Latvijas Kultūras akadēmijas telpās “Zirgu pasts” notika otrais Kultūras ministrijas un Kultūras alianses rīkotais forums “Veidojam kopā “Radošo Latviju””. Šis forums bija sabiedriskā apspriešana par topošo valsts kultūrpolitikas plānošanas dokumentu “Radošā Latvija 2014-2020”,  kura projektam līdz 2013. gada jūlijam jābūt iesniegtam Valsts sekretāru sanāksmē starpministriju apspriešanai. KM ir publicējusi foruma materiālus – kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes prezentāciju, kā arī prezentācijas no darba grupām.

“Culturelab” līdzdarbojās iepriekšējā kultūrpolitikas plānošanas dokumenta novērtēšanā, piedaloties Dr.sc.soc. Andas Laķes (Latvijas Kultūras akadēmija) vadītajā darba grupā, kas veica Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam “Nacionāla valsts” starpposma novērtējumu (pieejams gan KM mājas lapā, gan “Culturelab” mājas lapā sadaļā Resursi.

Savukārt Latvijas Radio arhīvā var noklausīties raidījumu “Kultūras rondo”, kas pārrunāja “Radošās Latvijas” galvenos virzienus. Studijā viesojās LRSP valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe, teātra zinātniece Ieva Struka un Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāja Anda Laķe, kā arī Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile.

Cēsīs notikusi kultūras nevalstisko organizāciju konference „Kultūra kā Vidzemes reģiona attīstības pamats”

OLYMPUS DIGITAL CAMERA7.maijā Cēsu Jaunajā pilī notika biedrību „CultureLab” un „Haritas” rīkotā konference „Kultūra kā Vidzemes reģiona attīstības pamats. Nevalstisko organizāciju loma radošu pārmaiņu īstenošanā”. Konference tika rīkota kā noslēguma pasākums pusgadu ilgajam projektam par reģionālo kultūras nevalstisko organizāciju aktīvu līdzdalību vietējās kultūrvides veidošanā.

Reģionos kultūras jomā visredzamākās ir pašvaldību kultūras institūcijas – kultūras nami, bibliotēkas, muzeji, bet vietējo iedzīvotāju aktīvā iesaistīšanā tradīciju kopšanā un laikmetīgu kultūras projektu tapšanā nozīmīgu darbu veic tieši nevalstiskās organizācijas. Konferencē nevalstisko organizāciju pārstāvji pulcējās kopā ar pašvaldību kultūras darbiniekiem, lai runātu par to, kā uzlabot savstarpējo sadarbību, izteiktu priekšlikumus pašvaldībām un nacionālās kultūrpolitikas plānotājiem.

Kultūras alianses pārstāves, Radošo Savienības padomes vadītājas Daces Bluķes vadībā tika sagatavoti   pirmie ieteikumi topošajai nacionālai kultūrpolitikai „Radošā Latvija”, kas tiks papildināti jūnijā, kad kultūrpolitikas dokuments tiks nodots sabiedriskai apspriešanai. Nevalstiskās organizācijas vēlas redzēt, ka valstī tiek domāts ne tikai par nacionāla līmeņa kultūras iestādēm, bet netiek aizmirsta sabiedrības iesaiste kultūras procesos arī reģionos, paredzot konkrētus atbalsta mehānismus nevalstisko organizāciju darbībai. Turpināt lasīšanu “Cēsīs notikusi kultūras nevalstisko organizāciju konference „Kultūra kā Vidzemes reģiona attīstības pamats””

Cēsīs notiks konference par nevalstisko organizāciju lomu radošu pārmaiņu īstenošanā reģionos

7.maijā Cēsu Jaunajā pilī biedrības “Culturelab” un “Haritas” organizē konferenci “Kultūra kā Vidzemes reģiona attīstības pamats. Nevalstisko organizāciju loma radošu pārmaiņu īstenošanā”.

Runāsim par labajiem piemēriem – kas labs kultūras jomā paveikts Vidzemē, paskatīsimies iedvesmojošus ārvalstu piemērus – kā caur kultūras aktivitātēm tiek celta vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Domāsim, ko varam uzlabot kultūras NVO sadarbībā ar pašvaldībām, ko varam ieteikt jaunās valsts kultūrpolitikas “Radošā Latvija” veidotājiem no reģiona skatu puses.

Tiek laipni aicināti NVO pārstāvji, kā arī interesenti no pašvaldībām.
Konferences programma: 7maija koferences PROGRAMMA
Lūgums pieteikties līdz 30.aprīlim, rakstot uz e-pastu agnese.grunte@gmail.com.

Papildus informācija – Agnese Grunte, biedrības “Haritas” projektu koordinatore, tel.28352787.

Konference iecerēta kā projekta „Reģionālo kultūras NVO aktīva līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā un īstenošanā” noslēguma tikšanās. 92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu.

ESF-VK-SIF-ES-Krasains

Cēsīs 12.martā notiks seminārs par vietējās identitātes stiprināšanu ar kultūras aktivitāšu starpniecību

12.martā Cēsu Jaunajā pilī notiks biedrības „CultureLab” rīkotais seminārs kultūras jomas Vidzemes nevalstiskajām organizācijām „Vietējās identitātes un piederības apziņas stiprināšana ar kultūras aktivitāšu starpniecību”.

Semināra vadītāja, neatkarīga kultūrvēstures pētniece un muzeju konsultante Elīna Kalniņa iepazīstinās nevalstisko organizāciju pārstāvjus ar kultūras kapitāla jēdzienu, pastāstīs par kultūras produktu kā komunikācijas rīku, ilustrējot stāstījumu ar piemēriem no Latvijas un pasaules kultūrtelpas.

Kā ziņots iepriekš, 20 Vidzemes nevalstiskās organizācijas ir iesaistījušās apmācību kursā, ko piedāvā biedrība „CultureLab” sadarbībā ar Vidzemes kultūras un mākslas biedrību „Haritas” projekta “Reģionālo kultūras NVO aktīva līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā un īstenošanā” ietvaros.

Projekta gaitā nevalstisko organizāciju vadītāji iegūst jaunas zināšanas par kultūras organizācijas stratēģisko vadību, komandas darba vadīšanu un brīvprātīgo iesaisti, darbu ar auditoriju, projektu izstrādi un finansējuma piesaisti, kultūras sociālajiem un ekonomiskajiem argumentiem. Projektā tiks veicināta sadarbība starp kultūras nevalstiskajām organizācijām Vidzemē un citās Eiropas valstīs, kā arī  tiks izstrādāts pētījums par iespējamiem modeļiem plašai sabiedrības līdzdarbībai reģionālās kultūrpolitikas īstenošanā Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm.

Projekta norisi finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību ESF programmas apakšaktivitātes „Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana” ietvaros (administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu).

Semināra programma: 12-marts-2013-Vietejas-identitates-stiprinasana-programma

Papildus informācija: Agnese Grunte, biedrības „Haritas” projektu vadītāja. Tel. 28352787. E-pasts: agnese.grunte@gmail.com.

ESF-VK-SIF-ES-Krasains