Katram pagastam savus svētkus! Seminārs Vidzemes pagastu un novadu svētku rīkotājiem

Pēdējos gados teju katrs pagasts un novads cenšas savu vietu Latvijas kartē atzīmēt, organizējot sava pagasta, novada vai pilsētas svētkus. Vasaras otrajā pusē parasti ir jāizvēlas, kurp nedēļas nogalē dodies un kurā vietā būs aizraujošāka svētku programma. Kā atrast un parādīt citiem to unikālo un atšķirīgo, kas raksturīgs tieši manam pagastam? Kā, izmantojot brīvprātīgos un entuziastus, svētkus noorganizēt droši, aizraujoši un profesionāli gadu no gada? Kam svētki domāti – vietējiem iedzīvotājiem vai tūristiem? Šīs un citas svētku dilemmas tiks pārrunātas biedrības “Culturelab” rīkotajā seminārā “Pagastu un novadu svētku izaicinājumi”, kas tiek organizēts sadarbībā ar Lizuma pagasta pārvaldi un notiks 2014. gada 13. oktobrī Lizumā.

Seminārā plānotas lekcijas par kultūras norišu un dzīves kvalitātes saikni, par kopienas, kultūras resursu un identitātes lomu vietējās kultūras dzīves veidošanā, kā arī par veiksmīgiem piemēriem iedzīvotāju iesaistīšanā. Otrā semināra daļā dalībnieki tiks aicināti dalīties pieredzē par konkrētiem svētku rīkošanas aspektiem, kā arī darba grupās pārrunāt svētku nākotnes attīstības scenārijus.

Seminārs tiek organizēts ar LR Kultūras ministrijas un Valmieras novada fonda finansiālu atbalstu, un dalība ir bez maksas.

Pieteikšanās līdz 3. oktobrim! Pieteikuma anketa atrodama šeit. Semināra programma.
Sīkāka informācija – inta.darzniece@lizums.lv (Inta Dārzniece, Lizuma pagasta pārvalde)

Informācija par pārējiem semināriem, ko biedrība “Culturelab” rīko šajā rudenī kultūras organizācijām Vidzemē,  pieejama šeit vai lejuplādējama kā pdf.

Kultūras pasākumu ietekmes novērtējumu iespējas. “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” piemērs

Gints Klāsons, pētnieks, Nodibinājuma „Rīga – 2014” konsultants Eiropas kultūras galvaspilsētas ietekmes novērtējuma izstrādes jautājumos

Avize
Rīga 2014 avīze http://office.riga2014.org

Sešas tematiskās līnijas, vairāk nekā 200 pasākumu, vairāki tūkstoši pasākumu organizācijā iesaistīto (projektu vadītāji, projektu darba grupas, brīvprātīgie), tūkstošiem sadarbības partneru, simtiem tūkstošu skatītāju, klausītāju un aktīvu līdzdalībnieku (tai skaitā, tūristu), vairāk kā 20 miljonu eiro kopējais budžets. Nav šaubu, ka šāda mēroga dižpasākumam būs sociāla, kultūras un ekonomiska ietekme, tomēr jautājums ir – vai un kā to iespējams ‘nomērīt’?

Masu pasākumu sociāli ekonomiskās ietekmes novērtēšana nav jauna tēma kultūras pētniecībā (tās pirmsākumi rodami masu sporta pasākumu ekonomiskās ietekmes mērījumos). Īpaši būtisks lielo pasākumu ietekmes novērtējums ir gadījumos, kad tie tiek daļēji vai pilnībā finansēti no valsts un/vai pašvaldību budžeta, dienaskārtībā uzturot jautājumu par nodokļu ieņēmumu izlietojuma efektivitāti. Tomēr praksē šāda veida novērtējuma pētījumi joprojām ir drīzāk izņēmums, nevis pašsaprotama kultūras pasākumu organizēšanas sastāvdaļa. Tas saistīts gan ar plašām diskusijām par to, vai kultūras pasākumi vispār būtu jāvērtē ekonomisko un sociālo ieguvumu kategorijās, gan ar faktu, ka šāda apjoma novērtējumi prasa būtiskus finanšu un starpdisciplinārus cilvēkresursus.

Masu pasākumu sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējums

Latvijā masu pasākumu sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējumi līdz šim tikuši īstenoti reti. Par salīdzinoši plašākajiem var uzskatīt Kultūras ministrijas finansētos pētījumus „Dziesmu un deju svētki mainīgā sociālā vidē” (2002., 2007.) un „Dziesmu un deju svētki mainīgā ekonomikas vidē” (2008.g.) (pētījumi pieejami KM mājas lapā), kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra īstenoto pētījumu “Dziesmu un deju svētku sociālā ietekme” (2013.g.; projekta vadītāja – Anda Laķe). Atsevišķi novērtējumi tikuši veikti sporta pasākumu jomā (piemēram, Liepājas pašvaldība 2013.gadā veikusi Eiropas rallija čempionāta posma „Rallijs Liepāja – Ventspils” ekonomiskās ietekmes novērtējumu. Skatīt Informatīvais ziņojums par 2013.gada 1.oktobrī neformālajā Eiropas Savienības Sporta ministru sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem. Izglītības un zinātnes ministrija. 2013.), savukārt Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes absolvente Edīte Šņepste savā maģistra darbā analizējusi Aglonas reliģisko svētku ietekmi.

Eiropas kultūras galvaspilsētu ietekmes novērtējums

Viens no būtiskākajiem un plašākajiem Eiropas Savienības līmeņa masu pasākumiem kultūras jomā ir Eiropas kultūras gada (turpmāk tekstā – EKG) pasākumu programma. Lai gan šo pasākumu ietekmes novērtējumi tikuši veikti arī agrāk (parasti gan post factum un vairāk kā statistiku apkopojoši, nevis analizējoši ziņojumi), tikai kopš 2007. gada, kad Eiropas kultūras galvaspilsēta bija Luksemburga, tika uzsākta EKG pasākumu programmu sistemātiska un longitudināla (regulāra) novērtēšana. EKG 2007. gada pasākumu programmas novērtējuma pētījuma izstrāde tika uzsākta jau 2004. gadā, un regulāras iedzīvotāju aptaujas uzsāktas jau divus gadus pirms EKG atklāšanas. Turpmākajos gados pasākumu programmas novērtējumus veikušas visas Eiropas kultūras galvaspilsētas – dažas šos pētījumus vairāk izmantojušas kā mārketinga un sabiedrisko attiecību instrumentu, citas savukārt iegūtos datus un informāciju izmanto nacionālā un pašvaldību līmeņa kultūrpolitikas ietekmēšanai un attīstībai.

Kā novērtēt Rīga 2014 programmas ietekmi?

2014. gads, kad Rīga kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu, dod iespēju kultūras dižpasākumu ietekmes novērtējuma metodoloģiju aprobēt un īstenot arī Latvijā, cerot, ka turpmāk tā kļūs par masu pasākumu organizatoru sistemātisku praksi. Darbs pie Rīgas kā EKG pasākumu programmas novērtējuma Latvijas Kultūras akadēmijas asoc.prof. Andas Laķes vadībā tika uzsākts 2013. gadā un turpināsies līdz 2015. gada maijam. Pasākumu programmas novērtējuma ietvaros tiek un tiks veiktas Latvijas un Rīgas iedzīvotāju aptaujas (lauka darbu nodrošina pētījumu centrs SKDS), konkrētu pasākumu apmeklētāju aptaujas (lauka darbu nodrošina Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes studenti), mediju analīze, projektu budžetu analīze, intervijas un diskusijas ar EKG organizatoriem un projektu vadītājiem, statistikas datu analīze u.c. aktivitātes. Novērtējuma veikšanā sadarbības partneri ir arī vairākas universitātes, kas nodrošina ietekmes novērtējumu uz tūrisma nozari, kā arī mediju analīzi.

Ir daudz un dažādu jautājumu, kurus iespējams definēt un identificēt ietekmes novērtējuma ietvaros – vai pasākumu programma un atsevišķi pasākumi ir labi organizēti, vai pasākumi veicina kultūras patēriņu un līdzdalību, vai pasākumiem ir ilgtermiņa ietekme, vai pasākumi maina pilsētas tēlu, vai pasākumi maina kultūras un tajā strādājošo publisko tēlu, vai pasākumiem ir ekonomiska ietekme, vai pasākumi veicina tūrismu utt. Skaidrs, ka tik plašas pasākumu programmas gadījumā nedz organizācijā iesaistītie, nedz auditorija nebūs vienmēr un pilnībā apmierināta ar visiem pasākumiem. Tādēļ ietekmes novērtējumā būtisks ir jautājums ne tikai par auditorijas vajadzību nodrošināšanu, bet arī pasākumu programmas spēju sasniegt tos sociāli ekonomiskos mērķus, kuri ir būtiski ne tikai EKG pasākumu programmas kontekstā, bet arī kultūras jomai Latvijā kopumā. Un šādā aspektā var izvirzīt vismaz trīs būtiskus jautājumus par EKG potenciāli radīto ietekmi uz kultūras un arī citām jomām Latvijā. Turpināt lasīšanu “Kultūras pasākumu ietekmes novērtējumu iespējas. “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” piemērs”

Pētām Eiropas kultūras galvaspilsētas!

 

Rīga 2014. gadā vienlaikus ar Ūmeo pilsētu Zviedrijā ir kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Informācija par Rīga 2014 notikumiem un to vērtējums masu medijos parādās bieži, tomēr “Culturelab” būtiski šķiet aktualizēt šo tēmu pētniecības aspektā. Tādēļ mājas lapā izveidojam atsevišķu sadaļu rakstiem, kā arī vienkopus apkoposim interesantākos pētījumus par citām Eiropas kultūras galvaspilsētām un par Rīgu.

20 izcilu Ziemeļeiropas autoru esejas Rīgai veltītā grāmatā “Mūsdienu kultūras stāvokļi”

MG_9816 copyIzdevniecība Megaphone Publishers laidusi klajā bilingvālu eseju krājumu „Mūsdienu kultūras stāvokļi / Conditions for Contemporary culture. Riga”.

Izdevumā ir pētīti tie apstākļi, kādos attīstās latviešu mūsdienu kultūra un kādos veidojas pilsoniskā sabiedrība Latvijā. Izdevuma tapšanas procesā ir radīta starpdisciplināra telpa domu apmaiņai, lai saprastu, kā šī sabiedrība ir konstruēta un veidota, kāds ir tās potenciāls, stiprās un vājās puses, un, kā šīs kvalitātes pozitīvā veidā varētu tikt izmantotas turpmākajā attīstībā, zināšanu un kultūras ekonomikas apstākļos.

Izdevuma galvenais redaktors arhitekts Oskars Redbergs dalībai šajā projektā ir pieaicinājis divdesmit autorus, kuri ir veltījuši savus darbus Rīgai un Latvijai vai kuri savā darbībā ir saskārušies ar šai vietai raksturīgām, aktuālām problēmām. Autori pārstāv dažādas jomas, taču viņus vieno publiskajā telpā paustie neatkarīgie viedokļi vai idejas par kultūras koncepciju, sabiedrisko attiecību modeļiem, vēsturiskajiem priekšstatiem vai citiem jautājumiem, kuru izpratne sabiedrībā ir būtisks priekšnoteikums kultūras tālākai attīstībai.

Eseju autoru vidū ir semiotiķis Sergejs Kruks, vēsturnieki Kaspars Kļaviņš un Leons Taivāns, psihoterapeits Viesturs Rudzītis, antropologi Vieda Skultāns un Viesturs Celmiņš, pilsētvides teorētiķis Kšistofs Navrateks (Krzysztof Nawratek), sociālo un politisko norišu pētnieks Andrejs Berdņikovs, migrācijas lietu eksperte Aija Lulle, žurnālists Juka Rislaki (Jukka Rislakki), kultūras teorētiķis un komunikācijas zinātņu speciālists Deniss Hanovs, politikas un ekonomikas filozofijas pētnieks Havjērs Landes (Xavier Landes), arhitekti Juhani Palasmā (Juhani Pallasmaa) un Aleksandrs Rapaports (Александр Раппапорт), dzejnieks Guntars Godiņš un mākslas vēsturnieks Hanss Leps (Hans Lepp).
Dalībai šajā projektā ar vairākām fotoesejām piedalās arī latviešu mūsdienu fotogrāfi: Arnis Balčus, Aivars Siliņš, Andrejs Strokins un Reinis Hofmanis, kas savos darbos pievēršas sociālās un kultūrainavas analīzei.

Grāmata atrodama „Jāņa Rozes” grāmatnīcā, veikalā „Jāņa sēta”, interneta veikalā www.karsuveikals.lv un citās grāmatu tirdzniecības vietās, kā arī sazinoties ar izdevniecību Megaphone Publishers. Megaphone Publishers ir izdevniecība, kas aizsākās ar neseno Latvijas arhitektūras izstādi Frankfurtē Eiropas Centrālās bankas (ECB) rīkoto Eiropas kultūras dienu ietvaros, kad tika izdota pirmā grāmata «9 Rīgas stāvokļi». Izdevniecību izveidojuši mākslas zinātniece Inga Karlštrēma un arhitekts Oskars Redbergs, un viņu uzmanības lokā ir mākslas, arhitektūras un kultūras kritika, teorija un fikcija.

Grāmatas iznākšanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Fridriha Eberta fonds.

Plašāks grāmatas satura apraksts Gramata – Musdienu kulturas stavokli LV

Jauni semināri par veiksmīgu kultūras stratēģiju izveidi

kultura apli“Haritas” un “Culturelab” šoruden piedāvā divus izglītojošus seminārus kultūras nozares vadītājiem un attīstības plānotājiem reģionos par to, kā veiksmīgi integrēt kultūru sava novada vai pilsētas attīsības plānā, balstoties uz saviem unikālajiem kultūras resursiem.

Semināros iepazīstināsim ar kultūrplānošanas un kultūrkartēšanas galvenajiem principiem un metodēm, ko var izmantot stratēģiskā kultūras plānošanā, palielinot kultūras jomas ieguldījumu sava novada vai pilsētas attīstībā. Semināros tiks apskatīti vietējo un ārvalstu pilsētu un lauku teritoriju kultūras stratēģiju piemēri, analizējot dažādās pieejas kultūras stiprināšanai vietējās sabiedrības izaugsmē, izvēloties kultūras attīstības galvenos stratēģiskos virzienus.

1.seminārs 29.10.2013. Valmierā – “Kultūras stratēģiju izstrāde”. Programma Kulturas strategijas izstrade programma. Pieteikšānās līdz 25.10.2013.

2.seminārs 06.11.2013. Valmierā – “Kultūras kartēšana un kultūras novērtēšana”. Programma Kulturkartesana un kulturas indikatori programma. Pieteikšanās līdz 01.11.2013.

Lūdzam pieteikties, rakstot uz e-pastu biedriba.haritas@gmail.com. 

Papildus informācija:
Agnese Grunte, biedrības „Haritas” projektu vadītāja, tel. 28352787.

Semināri tiek organizēti projekta “Kultūra kā instruments demokrātijas un līdzdalības demokrātijas, kā arī kultūras tiesību īstenošanai” ietvaros ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ finanšu instrumenta un Latvijas valsts atbalstu.

sifeea

Cēsu vecpilsētas māju stāsti 2013

Vecpilsetas stastu bukleti 2013Jau trešo gadu Cēsu pilsētas svētku laikā 27.jūlijā par pieredzēto cēsniekiem un viņu viesiem stāstīs senie nami projekta „Vecpilsētas māju stāsti” ietvaros! Šogad būs dzirdami jauni sešu namu stāsti, kas atklās dažādas Cēsu un tās iedzīvotāju vēstures lappuses no Cēsu pirmsākumiem 13.gs. līdz pat mūsu dienām!

Šogad ciemiņiem atvērta būs visvecākā un varenākā ēka vecpilsētā – Cēsu Svētā Jāņa baznīca. Tās velvēs varēs noklausīties stāstu par Cēsu pirmsākumiem un iemēģināt roku kaligrāfijas mākslā. Ar mākslinieces Astras Reines palīdzību būs iespējams izgatavot vēlējumu, kuru kopā ar īpašu zvaniņu varēs iekārt tornī līdzās lielajam baznīcas zvanam. Ar spilgtu epizodi Cēsu vēsturē apmeklētājus iepazīstinās Turku maiznīcas stāsts (Rīgas ielas 22 pagalmā, ieeja no Skolas ielas puses), ko varēs klausīties īsteni austrumnieciskās noskaņās, baudot tēju un nogaršojot turku saldumus. Mazākie apmeklētāji un viņu vecāki varēs klausīties turku pasaku lasījumos. Dodoties dažus metrus tālāk, būs iespējams dzirdēt par kādreizējiem piedzīvojumiem iebraucamajā vietā Lāču krogs (Lielā Skolas iela 4), kur būs apskatāmas mājas kādreizējās īpašnieces Johannas Tehānes atstātās lietas.

Paši drosmīgākie varēs doties Prokuratūras nama (Pils iela 7) pagrabos, kuri pārsteigs gan ar nama stāstu, gan pazemes ūdeņiem, kas skalojas zem vecās ēkas. Šī nama pagrabā tiks rādīts arī kāds īpaši sarūpēts pārsteigums – 1978.gada īsfilma no Latvijas Televīzijas arhīviem –  „Ir tāda pilsētiņa Cēsis”. Par dzīvi uz vecpilsētas robežas dažādos laikos un dzejnieka Jāņa Poruka saistību ar Cēsīm būs iespējams dzirdēt Raunas vārtu pagalmiņā (Rīgas iela 1/3, ieeja no Vaļņu ielas puses). Skvērā pie Vecā Rātsnama (Rīgas iela 7) un Veselības namiņa būs dzirdams gan par svarīgiem pilsētas varas vīriem, gan šī brīža senāko Cēsu aptieku, gan veco pilsētas sarga mājiņu. Turpat būs skatāmas bildes un ar medicīnu saistīti piederumi no 20.gs. sākuma.

Projektu „Vecpilsētas māju stāsti” organizē tā iniciatīvas grupa sadarbībā ar biedrību “Culturelab”. Pateicoties Cēsu iedzīvotāju atbalstam un apmeklētāju atsaucībai tas norisinās jau trešo gadu.  Projektu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Vidzemes plānošanas reģions, Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs. Projekta īstenošanā iesaistījušies arī Cēsu pilsētas iedzīvotāji, vietējie uzņēmēji un pašvaldības pārstāvji, lai kopā radītu svētkus sev un citiem.