Kultūras debates ar partiju pārstāvjiem

2011. gada 14. septembrī plkst. 14.00 Mūzikas akadēmijā Latvijas Radošo savienību padome, kas ir lielākā kultūras nozares NVO un pārstāv vairāk nekā 3000 individuālo biedru, kopā ar biedrību “Laiks kultūrai”, kas apvieno nacionālo kultūras institūciju vadītājus, rīko piecu lielāko partiju “Kultūras debates 2011”. Debatēs piedalīsies: Sarmīte Ēlerte (Vienotība), Reinis Tukišs (Zatlera Reformu partija), Jānis Matulis (Saskaņas Centrs), Jānis Strazdiņš (Zaļo un Zemnieku savienība), Inese Laizāne (Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai / LNNK). Debates vadīs Eduards Liniņš.

Partiju pārstāvjiem tiks vaicās, ko partijas sola kultūrai:
1. Vai latviešu valoda un kultūra ir Latvijas valsts pamats?
2. Kas ir nacionālā kultūra?
3. Vai ir nepieciešama Kultūras ministrija?
4. Vai 2012. gadā valsts dotācija kultūrai būs vismaz tikpat liela kā 2011. gadā?
5. Vai nepieciešams izstrādāt jaunus kritērijus kultūras finansējuma sadalei?
6. Vai Valsts Kultūrkapitāla fonds ir prioritāte?
7. Vai Dziesmu svētkiem nepieciešams finansējums?
8. Kā nodrošināsit kultūras pieejamību reģionos?
9. Vai kultūras nozarei būs Eiropas struktūrfondu finansējums?
10. Kā iesaistīsiet sabiedrību kultūras politikas konsultēšanā un veidošanā?

Kā partiju plāni citās jomās var ietekmēt kultūru?

Saskaņā ar Latvijas Faktu veikto aptauju 2011.gada augustā nepieciešamo 5% barjeru iekļūšanai Saeimā pārvarētu Saskaņas Centrs (SC), Zatlera Reformu partija (ZRP), Vienotība, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (Nacionālā apvienība) un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).

Jau iepriekš “Culturelab” rakstīja par partiju kultūras programmām. Tagad ieskatījāmies šo partiju programmās, lai izprastu, kādas vēl reformas vai nodomi citās nozarēs varētu ietekmēt kultūras jomu tuvākajos gados.

Nodokļu politika
ZRP ir plānojusi atcelt samazināto PVN visās nozarēs, jo uzskata, ka nodokļu atlaides nozīmē zemākus ienākumus citiem un/vai augstākas cenas pārējai sabiedrībai. Šāds plāns skars tūrismu (viesnīcas), masu medijus (preses izdevumus) un grāmatniecību. Jāpiezīmē, ka 2009.gadā grāmatām piemērotais PVN jau tika palielināts no 5% uz 10%, bet 2011. gadā – uz 12%, un tas bija viens no iemesliem, kas pasliktināja Latvijas grāmatniecības stāvokli, turklāt nenesot papildus ieņēmumus budžetā no palielinātā PVN.

ZRP domā, ka daudz efektīvāk ir atbalstīt latviešu rakstniekus un tulkotājus tiešā veidā: “Mēs izmantosim lielu daļu no lielākiem budžeta ieņēmumiem (no samazinātās PVN likmes atcelšanas), lai piešķirtu grantus latviešu valodā rakstošiem autoriem un nozīmīgu tulkojumu veicējiem – caur īpašu Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu. (..) Tāpat ar Kultūrkapitāla fonda projektu konkursu starpniecību grantu veidā piešķirsim daudz lielāku atbalstu tiem izdevējiem, kas izdod kultūras procesu veicinošu literatūru.”

Savukārt SC sola turpmākajos trīs gados “iesaldēt” pievienotās vērtības nodokļa likmes. Bet ZZS skaidri norāda, ka nepieļaus nodokļu palielināšanu grāmatām. Turpināt lasīšanu “Kā partiju plāni citās jomās var ietekmēt kultūru?”

Konference par Latvijas novadu kultūras attīstību 15.septembrī Rīgā

Kultūras ministrija kopā ar plānošanas reģioniem 2011.gada 15.septembrī rīko konferenci “Kultūras attīstības tendences Latvijas novados: tradīcijas, jaunievedumi un sadarbība”. Plānošanas reģioni lūdza Kultūras ministriju steidzami sasaukt vienkopus Latvijas kultūras darbiniekus jau aprīlī, uzsverot nepieciešamību diskutēt par problēmjautājumiem, kas saistīti ar reģionālo kultūrpolitiku jaunajā novadu modelī pēc pašvaldību teritoriālās reformas.

Konferences programmā plānota paneļdiskusija „21.gs. kultūras centrs: kultūras nams, lielveikals vai …?” ar mērķi mērķi aicināt un motivēt Latvijā darbojošos kultūras centrus kļūt par savu kopienu pozitīvo pārmaiņu vadītājiem. Tēma ir ļoti aktuāla novados, jo kultūras organizatoriskie jautājumi reģionos ir lielā mērā palikuši atsevišķu pašvaldību pārziņā, kaut arī reģionālie kultūras darbinieki, īpaši samazinātā budžeta apstākļos, tomēr sagaida valstisku atbalstu un padziļinātu ieinteresētību vietējo problēmu risināšanā tieši no ministrijas un valsts iestāžu puses. Valstiskā mērogā aizvien nepastāv nekāda reģionālās kultūrpolitikas attīstības stratēģija vai kultūras centru attīstības programma (kultūras centru attīstības programma, kurai īsti netika paredzēts valsts finansējums,  zaudējusi spēku ar Ministru kabineta lēmumu 30.augustā). Pēc tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienību Kultūras ministrijas pārstāvji sola līdz šī gada beigām izstrādāt kultūras namu darbības metodisko materiālu paketi, kas tiks ievietota tālākai apspriešanai ministrijas mājas lapā. Turpināt lasīšanu “Konference par Latvijas novadu kultūras attīstību 15.septembrī Rīgā”

Mūžībā aizgājis Dragans Klaičs

2011.gada 25.augustā pēc ilgas slimības mūžībā aizgāja Dragans Klaičs – Eiropas kultūrpolitikas pētnieks, kultūrmenedžmenta lektors, pārmaiņu iniciators un urdītājs, cilvēks, kas prata iedvesmot jauniem darbiem un pārmaiņām. Dragans Klaičs bija labi pazīstams arī Latvijas kultūras aprindās – gan stāvējis blakus Latvijas Jaunā teātra institūta izveidei, gan vairākkārt viesojies, lai lasītu lekcijas un vadītu seminārus par dažādiem kultūrpolitikas un kultūrmenedž-menta jautājumiem Latvijā. 2008.gadā latviski iznāca viena no viņa grāmatām – ceļvedis starptautiskai sadarbībai kultūrā “Iztēle bez robežām”.

Dragan Klaic – In memoriam.

Mākslas centrs Totaldobže solidarizējas ar Nīderlandes kultūras darbiniekiem

Totaldobže mākslas cantra mākslinieki un rezidenti (mākslinieki no Nīderlandes un Šveices) kopā ar citiem kultūras atbalstītājiem uzspridzina KULTŪRBUMBU vienā no VEF pagalmiem Rīgā, šādā veidā iesaistoties un paužot savu atbalstu Nīderlandes kultūras darbinieku cīņai pret kultūras budžeta samazināšanu Nīderlandē.

Šāda veida akcija 24. jūnijā notika pasaules lielākajos kultūras centros Ņujorkā, Londonā, Parīzē, Berlīnē un daudza citas pilsētās (www.artbomb.nl), sniedzot atbalstu Nīderlandes māksliniekiem to protestā pret valdības plāniem samazināt finansējumu mākslai un kultūrai 2012.gadā par 40%. Mākslas bumbas tika “spridzinātas” pie kultūrai nozīmīgiem punktiem, izmantojot pirotehnikas veikalos nopērkamās dūmu sveces dažādās krāsās.

Ar dalību akcijā ARTBOMB Totaldobže mākslas centrs demonstrē savu solidaritāti tiem kultūras pārstāvjiem, kuri uzskata, ka Latvijā valsts un pašvaldību finansējums laikmetīgajai kultūrai jau 20 gadus ir nepietiekams, kas bija viens no lielākajiem ekonomiskās krīzes cēloņiem, kā arī daudzkārt pastiprinājis tās sekas mūsu valstī. Plašāk par Totaldobže akciju šeit.

Latvijas kultūras pārstāvji nodibina biedrību “Miers”

 Kā ziņo portāls TVNET, vairāki Latvijā pazīstami mākslinieki nodibinājuši biedrību “Miers”, kuras mērķis ir vienot kultūras sfēras radošos un citus interesentus ar mērķi veidot starptautiski konvertējamu un oriģinālu kultūras pienesumu, tādējādi virzot un ietekmējot latvisko identitāti. “Miers” uzskata, ka prioritāri ir jauni formas un satura meklējumi, izvairoties no “šlāgerkultūras” ražošanas vai popularizēšanas. “Miera” idejas īstenošana saistāma ar topošo kultūras kvartālu bijušajā Tabakas fabrikā Rīgā Miera ielā 58.

Biedrības dibināšanā piedalījušies kinorežisors Juris Poškus, mākslinieki Gints Gabrāns, Aigars Bikše, filozofijas doktorants Ģirts Jankovskis, Kārlis Vērpe, producente Madara Melberga, Oļegs Ņikitins, grafiskais dizainers Kirils Kirasirovs, Totaldobže mākslas centra vadītājs Kaspars Lielgalvis, režisore Māra Ķimele, kā arī citi radošu profesiju pārstāvji un interesenti. “Miera” sadarbības partneri ir arī Laikmetīgās mākslas centrs un mākslas centrs RIXC.