Culturelab Kultūras mantojums, Kultūrpolitika, Notikumi LV

Mūsdienu mākslas un kultūras mantojuma rezolūcija

Jūlija nogalē Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā kopā ar kultūras ministri S.Ēlerti bija pulcējušies mākslas, kultūrpolitikas un kultūras mantojuma darbinieki, lai kopīgi diskutētu un paustu kopīgu nostāju par pamatprincipiem, kas būtu jāievēro, lai mūsdienu māksla, kas respektē un izceļ tradicionālās vērtības, varētu kļūt par atslēgu kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas filozofijas stiprināšanā.

Tikšanās noslēgumā tās dalībnieki pieņēma rezolūciju, kas kalpo kā aicinājums vietēja un nacionāla līmeņa politikas veidotājiem pievērst lielāku uzmanību mākslas atbalstam kultūrvides veidošanā. Rezolūcijas veidotāji uzsvēruši, ka kvalitatīva kultūrvide ir arī ekonomiska vērtība, un tā dod sabiedrībai ekonomisku labumu ilgtermiņā. Viens no konkrētajiem ieteikumiem ir: sabiedrībai nozīmīgu būvju realizācijā ne mazāk kā viens procents no būvdarbu tāmes paredzams ar objektu saistītu mākslas darbu finansēšanai, mākslinieku procesā iesaistot jau būvprojekta izstrādes laikā, kas atbilst jau pieņemtai praksei ārvalstīs (piem., Lielbritānijā).

Culturelab Kultūrpolitika, Notikumi LV

Lielbritānijas muzeju tīkla „Tate” mārketinga vadītājs Marks Sands aicina Latvijas kultūras institūcijas kļūt atvērtākām un interesantākām

30. maijā Rīgā, „Artelis – gandrīz teātris” seminārā „Kultūras institūcijas radošuma laikmetā: jaunas auditorijas un jaunas partnerības” pieredzējuši valsts kultūras institūciju un jauno radošo industriju uzņēmumu pārstāvji kopīgi meklēja jaunus sadarbības modeļus un mūsdienīgus veidus kultūras auditorijas uzrunāšanai. Semināra mērķi bija meklēt atbildes un pozitīvo pieredzi tradicionālo kultūras institūciju izaicinājumiem radošās ekonomikas laikmetā.

Semināra ievadā Latvijas Republikas kultūras ministre Sarmīte Ēlerte uzsvēra, ka ikvienam, īpaši tagad – XXI gadsimtā, jāmācās izmantot cilvēkam jau no dzimšanas piemītošo radošumu, kura jēdziens uz laikmeta fona paplašinās, skarot ne tikai mākslas sfēras, bet visdažādākās ikdienas izpausmes. S. Ēlerte pievērsa uzmanību tam, ka ir mainījies veids kā runāt ar sabiedrību par jebkuru tēmu, taču tieši kultūras institūcijām joprojām ir svarīgi piedāvāt jēgpilnu sarunu, kur demokrātiju jāapvieno ar kvalitāti.

Semināra galvenais viesis bija Lielbritānijas muzeju tīkla „Tate” mediju un auditoriju direktors Marks Sands (Marc Sand). Viņš iepazīstināja klātesošos ar savu pieredzi gan desmit gadus strādājot britu galvenajā kultūras diskusiju uzturētājā – laikrakstā „The Guardian”, gan vienā no pasaules ietekmīgākajiem muzeju tīkliem – „Tate”. Atsaucoties uz pieredzi abās institūcijās, Sands uzsvēra, ka ir būtiski atļauties riskēt un nebaidīties atklāt jaunas pieejas brīvam ideju lidojumam. Mārketinga eksperts runāja par kultūras institūcijas lomas paplašināšanu, kā piemēru minot „Tate Modern”, kas no tradicionāla muzeja ir pāraudzis atvērtā sociālā telpā. Sands dalījās veiksmīgos sociālo mediju izmantošanas piemēros un runāja par izplatīto blogošanas praksi kā alternatīvu mājas lapai. Viņš aicināja kultūras institūciju pārstāvjus meklēt idejas ārpus savas nozares, gūstot jaunu iedvesmu gan sarunai ar auditoriju, gan tehnoloģiskiem risinājumiem.
Sarunu Sands noslēdza ar secinājumu, ka „būt tradicionālai kultūras institūcijai, nenozīmē būt garlaicīgai”.

Pēc sarunas ar Sandu, semināra dalībnieki diskutēja par sociālo mediju lomu XXI gadsimta kultūras institūcijās, par auditorijas plašāku iesaistīšanu par jaunu partnerību nepieciešamību, pētīja starpnozaru sadarbības līdzšinējo praksi un iespējas. Īpaša uzmanība tika veltīta kultūras institūciju sadarbībai ar privāto sektoru.

Semināra gaitā tika izstrādāti priekšlikumi konkrētām Latvijas kultūras organizācijām, kādā veidā tās labāk varētu komunicēt ar mērķauditoriju, izmantojot interneta vides sniegtās priekšrocības. Darba grupu prezentāciju videoieraksti:
– Latvijas Nacionālā bibliotēka;
– Siguldas pilsētas kultūras nams;
– Dziesmu svētku biedrība;
– Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014;
– Artelis – gandrīz teātris.

Semināru rīkoja Britu padome Latvijā, Rīgas domes projekts „Radošās metropoles”, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs un biedrība „CultureLab”.

Semināra prezentācijas iespējams lejupielādēt Britu padomes mājas lapā www.creativeeconomy.lv. Savukārt Marka Sanda ieteikumi kultūras organizācijām interneta sociālo mediju lietošanā apkopoti rakstā Arterritory.com.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Notikumi LV

Notiks seminārs par kultūras institūciju lomu XXI gadsimtā – radošuma laikmetā

2011. gada 30. maijā Rīgā, „Artelis – gandrīz teātris” notiks seminārs „Kultūras institūcijas radošuma laikmetā: jaunas auditorijas un jaunas partnerības”.

Britu padomes Latvijā, Rīgas domes projekta „Radošās metropoles”, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra un biedrības „CultureLab” rīkotā semināra dalībnieki iepazīs Latvijas un Eiropas kultūras organizāciju inovatīvās prakses piemērus, diskutēs par kultūras piedāvājuma dažādošanu un auditorijas plašāku iesaistīšanu, kā arī pētīs starpnozaru sadarbības līdzšinējo praksi un iespējas. Īpaša uzmanība tiks veltīta kultūras institūciju sadarbībai ar privāto sektoru.

Ar savu pieredzi un idejām par plašākas sabiedrības iesaisti kultūras un mākslas procesos, ilgtermiņa attiecību veidošanā ar partneriem un atbalstītājiem, kā arī Tate muzeja zīmola virzību plašsaziņas līdzekļos, internetā, sociālajos medijos un muzeja darbību dinamiski mainīgajā XXI gadsimtā dalīsies bijušais izdevuma „The Guardian”, tagad muzeju tīkla „Tate” (www.tate.org.uk) mārketinga direktors Marks Sands (Marc Sands) no Lielbritānijas.

Semināra ietvaros notiks Čārlza Lendrija (Charles Landry) un Marka Pahtera (Marc Pachter) grāmatas “Kultūra krustcelēs: kultūra un kultūras institūcijas 21.gadsimta sākumā” latviskā izdevuma prezentācija. Grāmata aplūko pārmaiņas kultūras procesos, ko jaunais laikmets ar tam raksturīgajām iezīmēm ir ienesis gan mazas valsts ikdienā, gan globālajā telpā kopumā. Grāmatas autori aicina uz nepieciešamību pārskatīt tradicionālās kultūras institūciju jēdzienu un to pastāvēšanas jēgu, rosinot diskusijā par kultūras misiju 21.gadsimtā iesaistīt pēc iespējas plašāku sabiedrību.

Seminārā piedalīsies gan pieredzējušu valsts kultūras institūciju, gan jauno radošo industriju uzņēmumu pārstāvji, kopīgi meklējot jaunus sadarbības modeļus un mūsdienīgus veidus auditorijas uzrunāšanai. Paredzams, ka semināra gaitā tiks rastas jaunas ierosmes radošai darbībai kultūras nozarē atbilstoši mūsdienu sociāliem, ekonomiskiem un tehnoloģiskiem izaicinājumiem.

Seminara programma 30maijs

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūras mantojums, Notikumi LV

Muzeju nakts apmeklējums pieaug

14. maija vakarā Rīga un visa Latvija svinēja Muzeju nakti. Starptautiskā muzeju akcija 116 Latvijas muzejos pulcināja vairāk nekā 271 tūkstoti apmeklētāju. Daudz interesentu pabija ne tikai muzejos, bet arī citās ar kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu saistītās institūcijās – bibliotēkās, koncertzālēs, teātros, augstskolās, baznīcās u.c.

Šogad, salīdzinot ar 2010.gadu, apmeklētāju skaits muzejos pieaudzis par divdesmit tūkstošiem – desmit tūkstošiem Rīgā, pa vienam Vidzemē un Latgalē, par septiņiem Kurzemē un pieciem – Zemgalē. Tikai Rīgas apkārtnes muzejos apmeklētāju šogad bijis mazāk.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad visvairāk Muzeju nakts viesu uzņēmuši lielie Rīgas muzeji – Latvijas Kara muzejs (26 720), Okupācijas muzejs (18 556), Rīgas Motormuzejs (12 400) un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs (10 000).

Ar katru gadu lielāku interesi piesaista muzeji citviet Latvijā. Muzeju naktī visapmeklētākais muzejs ārpus Rīgas bija – Cēsu vēstures un mākslas muzejs (8700), ļoti daudz apmeklētāju Kurzemē uzņēma Ventspils muzejs (3250), Latgalē – Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejs (3068), Zemgalē – Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs (4998).

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Notikumi LV

Nākotnes pilsētas spēle Latvijā tiks īstenota arī turpmāk

Britu padome Latvijā turpinās piedāvāt iespēju izmantot situācijas analīzes un ideju radīšanas metodi – radošās domāšanas metodoloģiju „Nākotnes pilsētas spēli“. Spēles metodika sniedz iespēju dažādu jomu, pieredžu, interešu un vecuma grupu pārstāvjiem sadarboties, radīt konkurētspējīgas idejas un risināt ar kādu noteiktu teritoriju saistītus jautājumus, lai tādējādi uzlabotu dzīves kvalitāti konkrētajā vietā.
Spēles laikā radītās idejas vēlāk veiksmīgi tiek ieviestas pilsētas dzīvē, piemēram, Rīgā notikušās spēles „Pilsētvides risinājumi krīzes apstākļos“ rezultātā radās pazīstamais projekts „Duka Rīga“ (www.duka.riga.lv) un tā turpinājums – atbalsts radošo industriju komercializācijai – iniciatīva „BRIGĀDE“. Par citiem notikušo spēļu rezultātiem var lasīt biedrības “Zinis” mājas lapā.
Vairāk par Nākotnes pilsētas spēli varēs uzzināt Radoši informatīvajā seminārā 24.maijā Rīgā ES mājā. Pieteikšanās līdz 18.maijam. Vairāk informācijas šeit.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Notikumi LV, Radošās industrijas

Vai bērnu grāmatas ir rotaļlietas?

2011.gada 20.jūlijā stāsies spēkā jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 132 „Rotaļlietu drošuma noteikumi”, kas ir izdoti, lai īstenotu Eiropas Savienības dalībvalstīm saistošo Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija Direktīvu 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir sācis veikt pārbaudes grāmatnīcās un informēt grāmatniekus par jaunajiem noteikumiem.

Vasarā stāsies spēkā pastiprinātas drošības normas, bet būs pārejas periods – divi gadi izdevumiem ar sīkām un potenciāli bīstamām detaļām, bet trīs – lai tiktu novērsta konkrētu ķīmisku vielu izmantošana bērniem paredzētu rotaļlietu ražošanā. Rotaļlietu drošuma noteikumi attiecināmi tikai uz tām grāmatām, kas saskaņā ar noteikumiem atbilst rotaļlietas definīcijai, kas ir “jebkurš izstrādājums vai materiāls, kas īpaši projektēts vai paredzēts, lai ar to rotaļātos bērni, kas ir jaunāki par 14 gadiem”.

Gan Latvijas Grāmatnieku ģilde, gan Latvijas Grāmatizdevēju asociācija ir sašutuši par veiktajām pārbaudēm un PCAT “patvaļīgo” MK noteikumu interpretāciju. Grāmatizdevēji iebilst, ka MK noteikumos nav minēts vārds “grāmata”. Asociācija uzskata, ka PTAC “iegribu dēļ” liela daļu grāmatu bērniem līdz 14 gadu vecumam un gandrīz visas grāmatas bērniem līdz 36 mēnešu vecumam, klasificē kā rotaļlietas un vienīgie izņēmumi esot grāmatas, ko vecāki lasa bērniem priekšā.

Direktīva ir pieņemta jau 2009.gadā, LR Ministru kabineta noteikumi – 2011.gada 15.februārī un ir publiski pieejami, nevis “slēpti” no Latvijas grāmatizdevējiem, kā tiek apgalvots. Arī direktīvā nav atrodams vārds “grāmata”, tomēr ir pieejamas plaši un pārskatāmi izstrādātas vadlīnijas , kurās ekspertu grupa ir skaidrojusi dažādus aspektus, kā šo direktīvu interpretēt – gan attiecībā uz grāmatām, gan mūzikas instrumentiem, gan rotaļlietām, kas domātas pašiem mazākajiem.

Arī PTAC  sniedz paskaidrojumu, kādēļ uz daļu no grāmatām tiek attiecinātas drošības prasības. Grāmatām, kas atbilst rotaļlietas definīcijai nedrīkst būt, piemēram, sīkas viegli noņemamas detaļas, to sastāvā – aizliegtas ķīmiskas vielas, atdalāmi sīki magnēti vai viegli pieejamas baterijas. Tāpat arī skaņas nedrīkst pārsniegt noteiktu līmeni, kas var bojāt bērna dzirdi. Turpināt lasīšanu “Vai bērnu grāmatas ir rotaļlietas?” →