Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Notikumi LV

Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam pieteikušās četras pilsētas

Cēsis, Liepāja, Jūrmala un Rīga ir iesniegušas pieteikumus, lai pretendētu uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2014.gadā. Komisija, ko veidos septiņi eksperti no Eiropas savienības institūcijām un seši no Latvijas, izvērtēs, kuru pilsētu pieteikumus virzīt otrajai kārtai.

Gan Cēsis, gan Liepāja piedāvā kultūras programmas veidošanā iesaistīt reģionu – Liepāja sadarbojas ar Kurzemes plānošanas reģiona administrāciju, Kurzemes tūrisma asociāciju, Kuldīgu, Saldu, Aizputi, Talsiem, Ventspili un Grobiņu. Savukārt Cēsis startē kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu un Vidzemes pilsētām — Valmieru, Gulbeni, Alūksni, Limbažiem, Madonu, Valku un Ainažiem. Turpināt lasīšanu “Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam pieteikušās četras pilsētas” →

Culturelab Pētījumi

Kādas izrādes skatās bērni reģionos?

Leļļu teātris 2007. gadā ārpus savām telpām bērnu auditorijai izrādījis 86 viesizrādes, Daugavpils teātris – 38 izrādes, Liepājas, Valmieras un Krievu drāmas teātris – mazāk par piecām viesizrādēm. Savukārt “lielie” Rīgas teātri – nevienu. Tā liecina Kultūras ministrijas statistikas dati. Turklāt profesionālie teātri kopumā iestudē un izrāda procentuāli maz iestudējumus bērnu un jauniešu auditorijai.

Parasti bērniem ārpus lielajām pilsētām pirmā saskare ar skatuves mākslu, kas veido viņu izpratni par to, kas ir teātris, rodas bērnudārzos un skolās. Kādas izrādes un kas tās piedāvā bērnudārziem un skolām? Kā uzlabot piedāvājuma kvalitāti? Kādas problēmas jārisina, lai arī mazajās lauku skolās bērni varētu noskatīties teātra viesizrādi? Šos jautājumus ir uzdevusi teātra zinātniece un menedžere Ilze Kļaviņa (ilze__klavina@inbox.lv), ar VKKF atbalstu veicot pētījumu un kā risinājumu piedāvājot izveidot Mobilo ceļojošo bērnu izrāžu datubāzi un tīklu. Turpināt lasīšanu “Kādas izrādes skatās bērni reģionos?” →

Culturelab Kultūrpolitika, Radošās industrijas

Arhitektūras politikas pamatnostādnes

Pēc ilgstošām diskusijām Kultūras ministrijas darba grupa izstrādājusi un iesniegusi Ministru kabinetā izskatīšanai “Arhitektūras politikas pamatnostādnes 2009. – 2015. gadam”, beidzot skaidri iezīmējot arhitektūru kā patstāvīgu apakšnozari. Starp galvenajiem uzdevumiem tiek izvirzīta nepieciešamība izstrādāt Arhitektūras kvalitātes likumu, kā arī veidot starpdisciplināras studiju un tālākizglītības programmas.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Notikumi LV

Sponsori samazina finansējumu kultūrai

Ekonomiskās krīzes iespaidā VSB Bank Holandē samazina finansējumu kultūras projektiem par 30 miljoniem EUR. Arī citi kultūras jomas sponsori Nīderlandē jau ir paziņojuši par līdzīgiem nodomiem. Kultūras ministrs Ronalds Plasterks (Ronald Plasterk) intervijā laikrakstam “NRC Handelsblad” noraida iespēju, ka valsts varētu sniegt papildus atbalstu kultūrai tādēļ, ka privātais sektors pēkšņi cieš ekonomiskās krīzes dēļ. Valsts uzdevums ir nodrošināt ilgtermiņa atbalstu kultūrai, – saka kultūras ministrs.

Līdzīga situācija var veidoties arī Latvijā. Par finansiālās grūtībās nonākušās Parex bankas sponsorēšanas līgumiem Latvijas Hipotēku un Zemes bankas prezidents un ticamākais nākamais Parex bankas vadītājs I. Feiferis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Panorāma” teica, ka esošie līgumi netiks pārtraukti, bet sponsorēšanas aktivitātes tiks samazinātas drastiski.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Notikumi LV

Pilsētvides attīstībai iesniegti 23 projekti 62 miljonu latu apmērā

Eiropas Savienības struktūrfondu programmā „Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” pirmajā projektu atlases konkursā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) vērtēšanai iesniegti 23 projekti par kopējo summu 62 189 323 lati. Kopumā pilsētām ir pieejami 209.2 miljoni latu, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 177.8 miljonu latu apmērā un nacionālais publiskais finansējums 31.4 miljonu latu apmērā. Jau 2009. gada februārī pilsētas var iesniegt projektus nakāmajā kārtā. Turpināt lasīšanu “Pilsētvides attīstībai iesniegti 23 projekti 62 miljonu latu apmērā” →

Culturelab Radošās industrijas

Ziemeļīrija atbalsta radošās industrijas

2008. gada oktobrī Ziemeļīrijas Mākslas padome atklāja Radošo industriju inovāciju fondu, kurā valdība iegulda 5 miljonus mārciņu. Kultūras ministrs Gregorijs Kembels (Gregory Campbell) un Ziemeļīrijas Mākslas padomes vadība cer, ka šāds atbalsts ne tikai palīdzēs laika posmā līdz 2011. gadam radīt nozares pieaugumu par 15%, bet arī veidos apstākļus, kas būs vilinoši gan Ziemeļīrijas, gan citu valstu māksliniekiem un radošiem biznesa cilvēkiem.