Eiropas padome publicējusi politikas dokumentu par starpkultūru dialogu Eiropā. Dokumentā apskatīti galvenie principi, kas jāievēro, lai respektētu kultūru dažādību, kā arī tiek raksturoti pieci virzieni, kā starpkultūru dialogu veicināt politikas līmenī.
Šis dokuments būs ierosme diskusijām Eiropas kultūras ministru konferencē par starpkultūru dialogu 2008. gada 2.-3.decembrī, kas notiks Baku, Azerbeidžānā.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) koordinācijas padomes sēde 2008. gada augustā apstiprinājusi Smiltenes pilsētas attīstības programmu. Attīstības stratēģija 2008.-2014. gadam ietver arī kultūras jomu, tiesa, tikai sadaļā “Atpūtas iespējas un dzīvesveids”. Lai arī Smiltenē paredzēts sekmēt pievilcīgu vidi investīcijām un uzņēmējdarbībai, atbalstīt mazo un vidējo komercdarbību, kā arī attīstīt pakalpojumu nozari, tomēr kultūra netiek skatīta kā nozare ar augstu pievienoto vērtību, kas varētu sniegt nozīmīgu ieguldījumu ekonomiskajā attīstībā. Turpināt lasīšanu “Apstiprināta Smiltenes pilsētas attīstības programma”
Eiropas Komisijas informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Vivjena Redinga paziņojusi, ka digitālais arhīvs “Europeana”, kas interneta vidē apkopos Eiropas kultūras mantojumu, tiks atklāts 2008. gada novembrī. Nīderlandes dienas laikraksts “NRC Handelsblad” kritiski vērtē komisāres izteikumus, ka virtuālā realitāte būs identiska taustāmajai realitātei. Laikraksts piezīmē, ka “virtuālā realitāte nekad neaizstās gleznas, skulptūras, ēkas vai izrādes autentiskumu.”
“Europeana” portāls ir vērienīgs projekts, kas apvienos miljoniem Eiropas arhīvu, muzeju, bibliotēku un audio-vizuālo arhīvu digitālos resursus. Nākotnē Eiropas Digitālā bibliotēka Latvijā būs pieejama ar piereģistrēto tīmekļa vietnes adresi http://www.europeana.lv. Latvijas valsts pārstāvis šajā projektā ir Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Kultūras ministrija ir izstrādājusi un iesniegusi Ministru kabinetā koncepcijas projektu par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Koncepcijas izstrādes iemesls ir ne tikai rūpes par šāda mantojuma saglabāšanu, bet arī nepieciešamība pildīt saistības, ko Latvijas uzņēmusies 2004.gadā, pieņemot likumu par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī īstenot Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēs izvirzīto uzdevumu šādu koncepciju izstrādāt.
KM koncepcija paredz pildīt būtiskākās prasības, ko prasa Konvencija, tajā skaitā izveidot nemateriālā kultūras mantojuma reģistru (un Latvijas Digitālās kultūras kartes ietvaros izveidot atsevišķu sadaļu) un veikt koordinēšanas darbu likumdošanas, izglītības un dažādu iesaistīto institūciju darbam šajā jomā.
Bet vai izdosies tikt arī solīti tālāk – iedzīvināt nemateriālo kultūras mantojumu mūsdienu sabiedrības apziņā un tā izmantošanu vidē, valsts un pilsētu ekonomiskajā attīstībā, modernā uzņēmējdarbībā? Koncepcijas rakstītāji to pagaidām nesola. Cerēsim, ka sekos jaunas koncepcijas un jauni darbi. Turpināt lasīšanu “Saglabās nemateriālo kultūras mantojumu (papildināts)”
“Comedia” mājas lapā var izlasīt interesantus materiālus par pilsētu radošumu un radošuma izmantošanu pilsētplānošanā. Šīs organizācijas dibinātājs Čārlzs Landrī (Charles Landry) ir viens no vadošajiem domātājiem (un arī darītājiem) Eiropā attiecībā uz kultūras un radošuma integrēšanu pilsētplānošanā. Mājas lapā var atrast vielu pārdomām, publikācijas un saites, lasīt par pilsētu pārmaiņu paradigmām, radošo pilsētu etimoloģiju un vēsturisko attīstību, par pilsētu reģenerāciju.
Čārlza Landrī meistarklase notiks Rīgā, 2008. gada 28. oktobrī pl. 18.00 INTA (International Urban Development Association) kongresa laikā, par ko “Culturelab” jau informēja agrāk. Kongresa mājas lapā apgalvots, ka uz meistarklasi var ierasties arī tie, kas nav reģistrējušies kā kongresa dalībnieki. Turpināt lasīšanu “Par pilsētu radošumu un radošajām pilsētām”
Izrādās, ka literārais tūrisms ir tāds tūrisms, kas uzmanību pievērš vai nu vietām, kas aprakstītas populāros literāros darbos, vai arī saistās ar rakstnieku mājām un dzīves vietām, vai arī apvieno abus iepriekšminētos iemeslus. Literārais tūrisms var iekļauties plašākā kultūras tūrisma maršrutā vai arī akcentēt tikai ar rakstniekiem un literatūru saistītās vietas. Tajā iesaistīties ieinteresēti ir muzeju kuratori, literārās biedrības, kultūras pieminekļu īpašnieki, kā arī tie, kas nodarbojas ar tūrisma attīstību. Turpināt lasīšanu “Kas ir literārais tūrisms?”
CultureLab 