Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika

Kultūras ekonomiskie argumenti

Ņemot vērā, ka jaunā kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende agrāk pārstāvējusi uzņēmēju intereses, nebūt nav brīnums, ka galdā tiek likti tieši ekonomiskie argumenti kultūras  finansējuma aizstāvībai.

Nedēļas garumā vairākās intervijās ministre par kultūru runāja kā ekonomikas sastāvdaļu, uzsverot, ka katrs kultūrā ieguldītais lats atmaksājas. Uzsvars, līdzīgi kā Eiropā, tiek likts uz radošajām industrijām (nākotnē kultūras atbalsta programmu Eiropas Savienībā paredzēts nodēvēt par “Creative Europe” – “Radošo Eiropu”, lielāku vērību piešķirot tieši radošo industriju atbalstam), piesaucot Bilbao efektu (grandiozas arhitektūras modernās mākslas muzejs Spānijā, kas veicināja tūristu interesi par Bilbao pilsētu). Ministresprāt, tādēļ arī Latvijā būtu jāceļ modernās mākslas muzejs.
Neiztrūkst salīdzinājumu ar Igauniju, kur radošo uzņēmēju atbalstam ieviesta speciāla ES programma “Creative Estonia” – “Radošā Igaunija”. Arī iepriekšējā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte nesen nākusi klajā ar paziņojumu, ka Latvija radošo industriju attīstībā atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.

Kā piemērs kultūras ekonomiskajam efektam Latvijā vairākkārt tiek nosauktas Cēsis un Cēsu Mākslas festivāls, kas pēc ministres Ž.Jaunzemes-Grendes vārdiem ir sekmējis to, ka cilvēki pārceļas dzīvot uz Cēsīm. Ministre 2.novembra raidījumā “100 g kultūras” min, ka “Cēsis ieguldot konkrētu naudas summu, ieguva 11 sakoptus objektus un 20 milj Eiropas naudas.” Culturelab būtu interesanti uzzināt šī piemēra detalizētāku izklāstu, īpaši tāpēc, ka ministre solījusi balstīties uz faktiem nevis mītiem.

Kultūras jomas pārstāvjiem savukārt iesakām apgūt ekonomisko terminoloģiju, jo, šķiet, tuvākā nākotnē varētu noderēt.

Intervijas ar Ž.Jaunzemi-Grendi aizvadītajā nedēļā radio un TV:
raidījums LTV “Jauna nedēļa” 01.11.11.,
raidījums LTV “100g kultūras” 02.11.11.,
raidījums “Kultūras Rondo” Latvijas Radio1 04.11.11.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Samazinās vai nesamazinās?

Pretrunīgas ziņas izskan par nākamā gada budžetu kultūrai. Biedrības “Laiks kultūrai”, kurā ir apvienojušies nacionālo kultūras institūciju vadītāji, diskusijā izskanēja bažas, ka kultūrai 2012.gadā tiks samazināts finansējums. Savukārt kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, tiekoties ar kultūras nozares pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām, solīja aizstāvēt 2012.gada budžetā kultūras jomas budžetu un neļaut to pakļaut jauniem konsolidācijas pārbaudījumiem.

Kultūras institūciju vadītāji ir satraukti par iespējamo kultūras budžeta samazinājumu 1,5 miljona latu apmērā, jo, kultūras budžets, salīdzinot ar 2008.gadu, jau ir samazināts apmēram par pusi. Vislielāko samazinājumu piedzīvojis Valsts Kultūrkapitāla fonds – par vairāk nekā 70 %.

Gan kultūras ministre, gan kultūras organizāciju vadītāji ir vienisprātis par kultūras nozīmi sabiedriskajos un ekonomiskajos procesos valstī. Ministre uzskata, ka, lai arī cik konservatīvas būtu nākamā gada tautsaimniecības attīstības prognozes, nenoliedzams ir kultūras nozares pienesums valsts ekonomikai. „Objektīvi pētījumi pierāda, ka katrs kultūrā investēts lats ļauj nopelnīt papildus pusotru latu. Nozare ar tās tiešo un pastarpināto pienesumu nodrošina 150% peļņu, taču tā būs zaudēta, ja kultūras procesam netiks nodrošināts valsts finansējums vismaz līdzšinējā apjomā. Pašlaik ir sasniegts kritiski zemākais līmenis budžeta dotācijām un jebkādas izmaiņas tajā būs apdraudējums nācijai, tās pastāvēšanai un vērtībām,” uzsver Ž.Jaunzeme-Grende.

Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis atgādina, ka Latvijas teātri un arī koncertiestādes ir pelnošas institūcijas. Ja šo institūciju darbībai valsts piešķirtais budžets ir 30%, tad visu pārējo šīs kultūras iestādes nopelna pašas un tos 30% apgrozāmos līdzekļus, kas piešķirti no valsts, ar nodokļiem atmaksā atpakaļ valstij, līdz ar to sanāk, ka valsts nav iedevusi nevienu santīmu.

Culturelab Kultūrpolitika

Lielbritānijā sekmē ziedojumu piesaistīšanu kultūras organizācijām

Lai dažādotu kultūras un mākslas organizāciju finansēšanas avotus, Lielbritānijā tiek ieviesta grantu shēma “Catalyst”, kas piešķir finansējumu tām mākslas organizācijām, kas gatavas intensīvi strādāt, lai piesaistītu privātos ziedojumus. Mākslas organizācijas tiek aicinātas iesniegt inovatīvus priekšlikumus par jaunām finansējuma piesaistes tehnikām jeb metodēm, ieinteresējot potenciālos atbalstītājus.

Kopumā grantu shēmas programmu īstenošanai atvēlēti 100 milj. mārciņu. Tiks atbalstīti projekti, kas paredz mākslas fondu izveidi vai paplašināšanu, piešķirts līdzfinansējums piesaistītajiem ziedojumiem organizāciju darbībai 3 gadu periodā, kā arī atbalstīta organizāciju prasmju attīstīšana, uzsākot finansējuma piesaistīšanas programmas.

Plašāka informācija mājas lapā http://www.catalyst-artsandheritage.org.uk

Culturelab Kultūrpolitika, Notikumi LV

Mākslu studenti satraucas par Ķīļa reformām

Kultūras un mūzikas augstskolu studenti iebilst pret Zatlera Reformu partijas izvirzītā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ierosināto augstākās izglītības finansēšanas modeli, uzskatot, ka tas paredz pilnībā iznīcināt bezmaksas augstāko izglītību Latvijā.
Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Studējošo pašpārvaldes atklātā vēstulē norāda, ka “Ķīļa reforma” piespiedīs augstskolas komercializēties, nevis ceļot izglītības kvalitāti, bet veidojot maksimāli peļņu nesošākas studiju programmas. Studenti arī prognozē, ka, “lai izbēgtu no uzspiestajām kredītsaistībām Latvijā, reforma veicinās masveida jauniešu emigrāciju uz ārzemēm bezmaksas augstākās izglītības meklējumos, kas dramatiski saasinās esošo demogrāfisko krīzi”.

Roberts Ķīlis savā atbildē apsveicis studentu pašorganizācijas pārstāvjus ar aktīvu viedokļu paušanu par rosinātajām izglītības reformām.  “Tas dod pamatu cerēt, ka tad, kad būs sagatavoti detalizētos aprēķinos un analīzē balstīti piedāvājumi, par tiem būs iespējama kvalitatīva diskusija. Pašlaik ir tikai diskusijas pats sākums, nav piedāvāti vairāki alternatīvi modeļi un tādēļ kategorisku pozīciju ieņemšana visdrīzāk ir sasteigta,” norādījis ministrs. “Nodokļiem jābūt taisnīgiem. Pašlaik, kad nodokļus maksā visi, bet studē tikai daļa un pārējiem nodokļu maksātājiem nav ietekme uz šo procesu, ir netaisnīga.”

Culturelab Kultūrpolitika, Notikumi LV, Vēlēšanas

Jaunās valdības deklarācija kultūras jomā atbalsta reģionus un pašdarbību

Ministru prezidenta Valda Dombrovska trešās valdības izstrādātā deklarācija kultūras jomā nav ļoti detalizēta, kā arī neiezīmē būtiskas reformas kultūras nozarē. Vairāki darbi tiks turpināti – tiek solīts pabeigt Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, nodrošināt kvalitatīvu XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku sagatavošanu un norisi, turpināt modernizēt bibliotēku vienoto informācijas sistēmu un kultūras resursu digitalizēšanu. Jācer, ka beidzot dzīvē tiks īstenots solījums atjaunot Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu, kas pēdējos gados ir samazināts par 2/3. Proporcionāli daudz vietas kultūras sadaļā ir atvēlēts reģionu un novadu kultūras attīstībai – solījums atjaunot mērķdotācijas pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un veicināt profesionālās mākslas pieejamību Latvijas reģionos un novados. Tāpat tiek solīts izstrādāt reģionālo un novadu daudzfunkcionālo kultūras centru attīstības valsts programmu, lai gan līdzīgas programmas darbība tika atcelta pavisam nesen – iepriekšējās valdības darbības laikā.

Lai arī jaunā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, bijusī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja, minēja, ka kultūras ministrs ir ģēniju un talantu koordinators, tomēr deklarācijā nekas nav minēts par laikmetīgās mākslas un kultūras attīstību, kā arī nav pausta skaidra attieksme pret esošo kultūras institūciju tīklu un profesionālās mākslas attīstību. Kultūrizglītība, kas veido apmēram trešadaļu Kultūras ministrijas budžeta, nav pieminēta vispār. Turpināt lasīšanu “Jaunās valdības deklarācija kultūras jomā atbalsta reģionus un pašdarbību” →

Culturelab Kultūrpolitika

Paldies un lai veicas

Pēc dažādām versijām vairāku nedēļu garumā nu ir skaidrība – tuvākā laikā par kultūrpolitiku Latvijā atbildīga būs Nacionālās apvienības virzītā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, bijusī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja. Pēc jaunās ministres vārdiem viņa “ar dziļu cieņu raugās uz saviem priekšgājējiem Kultūras ministra amatā, kas cauri dažādiem laikiem un politiskām maiņām ir spējuši nodrošināt, lai turpinātos patiešām svarīgais”.

Kas ir bijis “svarīgais” iepriekšējai ministrei Sarmītei Ēlertei, var lasīt rakstā “Padarītais un turpināmais”. Rakstā uzskaitītas ministres padarītās un iesāktās lietas trijās jomās: kvalitatīva kultūrtelpa (profesionālā māksla un tās pieejamība, Dziesmu svētku tradīcijas, kultūrizglītība u.c.), radošās industrijas un nacionālā identitāte/integrācija.

Ž.Jaunzema-Grende savukārt īpaši uzsver starpnozaru sadarbību. Viņasprāt, “zinātne, izglītība, ekonomika, tūrisms, bizness – tās ir tikai dažas jomas, kurās kultūra var dot iespaidīgu pienesumu un kuras var līdzvērtīgi atmaksāt kultūrai”. Pie aktuālajiem darbiem ministre min 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas norišu sagatavošanu, Nacionālās bibliotēkas atvēršanu, Dziesmu un deju svētkus, kā arī nākamā perioda ES struktūrfondu sniegtās iespējas. Presē izplatīts arī Jaunzemas-Grendes viedoklis, ka turpmāk ministre balstīsies uz faktiem, nevis mītiem. Ar īsu ministres biogrāfiju var iepazīties šeit.