Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūrpolitika

Nākamās Eiropas kultūras galvaspilsētas

Tallinna un Turku aicina 2011.gadā
Ar Jaungada nakts koncertu un uguņošanu Tallinnā aizsāksies Eiropas kultūras galvaspilsētas 2011 pasākumi. Organizatoru devīze – labākie stāsti Eiropā 2011.gadā tiks stāstīti Tallinnā! Kultūras norisēm gada garumā var sekot pasākumu kalendārā, izvēloties sev interesējošās mākslas jomas.

Jāatgādina, ka igauņu zemē ar 1.janvāri kā norēķinu valūta kalpos eiro naudas zīmes. Tāpēc tiem, kam aizķērušās igauņu kronas, var ieteikt izmantot Tallinnas Universitātes Tehnoloģiju centra un Igaunijas Mediju Mākslinieku apvienības veidoto Svēto Eiro govi Tallinnas vecpilsētā, kas ļaus samainīt 1 kronu pret 1 eiro oficiālā maiņas kursa vietā (15.6466 kr :1 eur).

Pāris nedēļas vēlāk ar krāšņu gaismas un mūzikas brīvdabas izrādi pie Auras upes tiks uzsākta kultūras programma Turku – otrā 2011.gada Eiropas kultūras galvaspilsētā. Turpināt lasīšanu “Nākamās Eiropas kultūras galvaspilsētas” →

Culturelab Kultūrpolitika, Pētījumi

Apkārtraksti par kultūrpolitiku

“Culturelab” piedāvā savu izlasi par labākajiem apkārtrakstiem kultūrpolitikas jomā.

1. “ACORNS”: Starptautiskās Mākslas padomju un kultūras aģentūru federācijas apkārtraksts (IFACCA) tiek izsūtīts divas reizes mēnesī un ietver īsu ziņu kopsavilkumu par kultūrpolitikas aktualitātēm, publikācijām, konferencēm visā pasaulē.

2. “Cyberkaris”: ikmēneša apkārtraksts, ko sagatavo “Interarts” Barselonā, par starptautiskām kultūrpolitikas aktualitātēm un sadarbību kultūras jomā. Ieteikums vienmēr izlasīt redaktora sleju, kas piedāvā būtiskas pārdomas par kādu no kultūrpolitikas jautājumiem.

3. “The Budapest Observatory: Memo”: “Budapest Observatory” vadītāja Pētera Inkeja (Peter Inkei) gatavots ikmēneša apskats par kultūras finansēšanu un administrēšanu Austrum-Centrāleiropas valstīs, daudz analizē Eiropas Savienības finansēšanas programmas. Ar lielisku humora izjūtu un vienmēr ar dažādiem uzskatāmiem grafikiem.

Pierakstieties un lasiet kultūrpolitikas jaunumus!

Culturelab Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Jāizstrādā skaidri kritēriji finansējuma sadalei kultūrā

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte norādījusi, ka līdzīgi principi, pēc kādiem patlaban tiek sadalītas valsts dotācijas teātriem, būtu jāizstrādā arī citās kultūras jomās, informē laikraksts “Diena”.

Viņa norādīja, ka naudas dalīšanā teātriem tiek piemērota koeficientu sistēma, kurā ietverts gan izrāžu un apmeklētāju skaits, gan kritikas vērtējums, līdz ar to naudas piešķīrumā ņemot vērā gan kvalitāti, gan arī popularitāti.

Viņasprāt, līdzīgi principi būtu jāizstrādā arī citās jomās. “Es domāju, ka līdzīgus principus būtu jāvar izstrādāt arī mūzikas jomai, iespējams, arī muzeju jomai. Protams, ņemot vērā katra ļoti atšķirīgos un individuālos kritērijus,” atzina Ēlerte.

Piemērs tam, ka valsts nevienā jomā nedrīkst dalīt līdzekļus bez šādiem skaidriem principiem, viņasprāt, ir arī pavasarī notikušais skandāls ar režisores Gaļinas Poļiščukas vadīto “Teātra observatoriju”. Turpināt lasīšanu “Jāizstrādā skaidri kritēriji finansējuma sadalei kultūrā” →

Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Apstiprināts jaunais Nacionālās kultūras padomes sastāvs

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte apstiprinājusi jauno Nacionālās kultūras padomes sastāvu. Padomē darbosies 15 kultūras nozarē atzītas personības.

Padomē apstiprināti arhitekts Pēteris Bajārs, režisors Viesturs Meikšāns, tēlnieks Gļebs Panteļejevs, kinokritiķe Dita Rietuma, mūzikas žurnālists Orests Silabriedis, kinorežisors Dāvis Sīmanis, filozofs Artis Svece, tūrisma tirgus speciāliste Brigita Stroda, rakstnieks Sergejs Timofejevs, sociologs Tālis Tisenkopfs, redaktors un izdevējs Reinis Tukišs, mākslas un vēstures pētniece Ramona Umblija, dzejniece Inese Zandere, rakstniece Māra Zālīte un literāte Anna Žīgure. Turpināt lasīšanu “Apstiprināts jaunais Nacionālās kultūras padomes sastāvs” →

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūrpolitika

Apvienotās Karalistes kultūras budžets četros gados tiks būtiski samazināts

Apvienotās Karalistes valdības paziņojums par budžeta tēriņiem liecina, ka Apvienotās Karalistes Kultūras, mediju un sporta departamenta budžets tiks samazināts par 24% četru gadu laikā. Valdība pieprasa, lai 41% samazinājuma notiktu, samazinot departamenta administratīvas izmaksas. 2011.gadā mākslai, kultūrai un sportam finansējums tiks samazināts par 12,8%, mākslas programmām paredzot samazinājumu par 15%. Vislielākais samazinājums kultūrai gaidāms Anglijā, nedaudz mazāk cietīs mākslas un kultūras organizācijas Skotijā un Velsā.

Anglijas Mākslas padomes finansējums tiks samazināts par 29,6% četru gadu laikā (t.i., par 100 miljoniem mārciņu). Valdība ir noteikusi, ka daļai organizāciju (tostarp tām, kas regulāri saņem finansējumu) nedrīkst samazināt vairāk par 15% budžeta. Pašas Mākslas padomes budžetu nāksies samazināt par 50%. “International Intelligence on Culture” un Eiropas Kultūras fonda Apvienotajā Karalistē direktors Rods Fišers (Rod Fisher) uzskata, ka šo samazinājumu būs grūti īstenot, nesamazinot organizāciju skaitu, kas saņem Anglijas Mākslas padomes finansējumu. Mākslas padome ir izteikusi viedokli, ka nākamajos četros gados var nākties pārtraukt atbalstu apmēram 200 kultūras organizācijām no pašreizējām vairāk nekā 800 organizācijām, kas saņem regulāru atbalstu.

2011.gadā 880 organizācijām, kas saņem ikgadēju finansējumu, budžets tiks samazināts par 0.5%, kas ir daudz mazāk nekā tika sākotnēji prognozēts. Kopumā 2011.gadā Anglijas Mākslas padomes budžets tiks samazināts par 19 miljoniem mārciņu, no kurām tikai 1,8 miljoni mārciņu samazinājuma skars mākslas organizācijas. Lielāko daļu plānots ietaupīt uz iepriekšējos gados iekrātajām rezervēm.

Culturelab Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Sabiedrības integrācijas joma nodota Kultūras un Iekšlietu ministriju pārziņā

Sabiedrības integrāciju turpmāk uzraudzīs nevis Tieslietu ministrija (TM), bet gan Iekšlietu (IeM) un Kultūras ministrija (KM), paredz valdībā konceptuāli panāktā vienošanās, – ziņo “Delfi”. Tieslietu ministrijas pārstāvji valdības sēdē norādīja, ka šobrīd TM kompetencē esošie integrācijas jautājumi ir izsmelti, tāpēc tālāk ar tiem jāstrādā KM un IeM. IeM pārņems savā pārziņa imigrantu integrācijas politikas jautājumus, kā arī ES fondu programmu, kas finansē imigrantu integrācijas projektus. Savukārt pārējie sabiedrības integrācijas un saliedētības jautājumi būs Kultūras ministrijas pārziņā.

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte norāda, ka integrācija ir viena no svarīgākajām valsts prioritātēm un tā skar latviešu valodu un kultūrtelpu, mazākumtautību kultūras aktivitātes un biedrības, kas jau ir Kultūras ministrijas atbildības sfērā, tāpēc integrācijas jautājumu deleģēšana Kultūras ministrijai ir likumsakarīga.

Jau ilgstoši izstrādes stadijā atrodas Integrācijas pamatnostādnes, tas acīmredzot būs viens no darbiem, kas nonāks Kultūras ministrijas pārziņā. Denisa Hanova rakstu “Neiespējamā integrācija” par integrācijas pamatnostādņu pēdējo redakciju, var lasīt portālā politika.lv.

Tāpat ministre norāda, ka tiks saglabāta Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) neatkarība. Līdz šim SIF darbības nodrošināšanai valsts budžeta līdzekļus piešķīra Tieslietu ministrijai, lai tos novirzītu tieši SIF. Pēc funkciju nodošanas budžeta līdzekļus SIF saņems no Kultūras ministrijas.