Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Veidojas 2011.gada budžeta aprises

Ministru kabinets, uzsākot 2011. gada valsts budžeta projekta izskatīšanu, 2010.gada 10. novembrī ārkārtas sēdē ir konceptuāli vienojies par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts budžeta bāzes izdevumiem 2011. – 2012.gadam. Plānotie valsts budžeta bāzes izdevumi 2011. gadam ir 4,8 miljardi latu – 3,39 miljardi latu pamatbudžetā un 1,44 miljardi latu speciālajā budžetā, bet šie skaitļi vēl tiks precizēti.

Kultūras ministrijai (KM) paredzēts budžeta palielinājums līdz 91,6 miljoniem latu (2010.gada plānotais budžets: 68,2 miljoni latu). Kultūras ministrija jau ir ziņojusi, ka 2011.gadam paredzēto budžeta palielinājumu par 23 miljoniem latu novirzīs Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas “Gaismas pils” celtniecībai. Saskaņā ar Ministru kabineta šā gada augustā apstiprināto LNB projekta ekonomisko īstenošanas scenāriju, kas paredz pabeigt LNB ēkas būvdarbus līdz 2012. gada novembrim, projekta īstenošanai pieejamo līdzekļu sadalījums pa gadiem tika veikts, pārdalot līdzekļus no 2012. gadā ieplānotajām budžeta ilgtermiņa saistībām uz 2010. un 2011.gadu, nemainot projekta īstenošanai paredzēto līdzekļu kopējo apjomu. Līdz ar valdības apņemšanos īstenot LNB projekta ekonomisko scenāriju nākamgad LNB projekta īstenošanai tiek plānots finansējums 36,7 miljonu latu apmērā jeb par 23,7 miljoniem vairāk nekā 2010.gada budžetā.

Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis Latvijas televīzijai atzinis, ka Finanšu ministrija budžeta konsolidācijas pasākumus pamatā cer veikt uz izdevumu samazināšanas rēķina, kur pat cer iegūt visu nepieciešamo konsolidācijas apmēru. Kā reālākā iespēja ir dažādu subsīdiju samazināšana, par piemēriem minot subsīdijas lauksaimniecībai, izglītībai un kultūrai, īpaši izceļot teātrus un operu.

Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija ir iesniegusi vēstuli kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei, kurā formulētas nevalstiskā sektora prioritātes jaunajā budžetā: saglabāt KM līdzfinansējumu NVO darbībai, palielināt VKKF budžetu un saglabāt līdzfinansējumu projektiem, kas saņēmuši EK programmu finansējumu.

Tāpat kultūras ministre Sarmīte Ēlerte vienojusies ar biedrību “Laiks kultūrai” par sadarbību nākamā gada budžeta veidošanā. Biedrībā “Laiks kultūrai” darbojas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Sniedze, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars.

Culturelab Kultūrpolitika, Vēlēšanas

Kultūras ministre sola atbalstu nevalstiskām kultūras organizācijām

Jaunās valdības kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (“Vienotība”), stājoties amatā, paudusi viedokli, ka “nevalstiskās kultūras iestādes dod ļoti nozīmīgu un mākslinieciski augstvērtīgu pienesumu kultūrai”, vēsta portāls “Tvnet”.

Par trīs Sarmītes Ēlertes izvirzītajām prioritātēm kultūras jomā ir vēstīts Kultūras ministrijas mājas lapā:

1. Nacionālās identitātes stiprināšana, izstrādājot jaunu nacionālās identitātes un integrācijas valsts programmu un atbalstot Dziesmu svētku procesu.
2. Kvalitatīva kultūrtelpa un atbalsts nacionālajām kultūras institūcijām.
3. Radošo industriju attīstība.

Jaunās valdības deklarācijā var lasīt rindu citu labu apņemšanos kultūras jomā, tai skaitā paredzot Valsts kultūrkapitāla fondam 15% no valsts finansējuma kultūras funkcijām. Deklarācija ietver vairākus punktus, kas prasīs papildus finansējumu kultūras jomā (piem., atjaunojot mērķdotācijas pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai, veicinot profesionālās mākslas pieejamību Latvijas reģionos u.c.), tomēr nav ieskicētas iespējamās reformas nozarē. Jau iepriekš S.Ēlerte norādīja, ka pirmā prioritāte kultūras ministres amatā būšot nodrošināt, lai krīzes laikā nepazustu neviena kultūras institūcija. Jājautā, vai būs iespējams īstenot labi iecerētos plānus bez būtiskām reformām un arvien samazināta kultūras budžeta apstākļos.

Valmieras Drāmas teātra direktores Evitas Sniedzes viedoklis par jaunās valdības darba prioritātēm lasāms portālā “Delfi“.

Culturelab Kultūrpolitika

Kultūrizglītības pārvaldību turpmāk veiks Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs

Kultūras ministrija (KM) ir sagatavojusi un Ministru kabinetā iesniegusi projektu, kas paredz Valsts aģentūrai “Nemateriālās kultūras mantojuma centrs” pievienot arī pašlaik KM struktūrā integrēto Kultūras un radošās industrijas izglītības centru, kas agrāk darbojās kā atsevišķa struktūrvienība. Pārmaiņas ir plānotas, lai elastīgāk varētu organizēt dažādus pasākums (konferences, seminārus, apmācības u.c.), ko labāk varētu veikt valsts aģentūra, izmantojot jau esošo apmācību tīklu un pieredzi apmācību, konferenču un semināru organizēšanā, kā arī metodisko materiālu izdošanā. Līdz ar reorganizāciju, šī organizācija arī koordinēs Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu, pilnvērtīgi izmantojot mūzikas un mākslas skolu kapacitāti.

Pozitīvi vērtējama KM vēlme decentralizēt atsevišķu jomu pārvaldību, kultūrpolitikas īstenošanas funkcijas nododot valsts aģentūrai. Viens no galvenajiem iemesliem šai reformai ir nepieciešamība īstenot dažādus organizatoriskus projektus, kas ir apgrūtinoši atrodoties Kultūras ministrijas struktūrā, jo KM galvenā funkcija ir kultūrpolitikas plānošana. Tomēr rodas jautājums, vai apstākļos, kad tiek diskutēts, kuras no valsts pārraudzībā esošajām funkcijām varētu nodot nevalstiskajam sektoram, valsts pārvaldei būtu nepieciešams stiprināt organizatoriskās funkcijas, ko tikpat labi vai efektīvāk varētu īstenot nevalstiskais sektors.

Culturelab Kultūrpolitika, Vēlēšanas

Kultūras ministra amata kandidātes Sarmītes Ēlertes prioritātes

Apvienība “Vienotība” ir nosaukusi savus ministru amatu kandidātus, to vidū kā iespējamā kultūras ministre tiek virzīta Sarmīte Ēlerte – šī brīža Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, bijusī laikraksta “Diena” vadītāja.

Kā vēsta portāls “Diena”, S. Ēlerte ir norādījusi, ka pirmā prioritāte kultūras ministres amatā būšot nodrošināt, lai krīzes laikā nepazustu neviena kultūras institūcija. Otrkārt, S. Ēlerte domā pievērsties nacionālās identitātes stiprināšanai. Tas būtu panākams, pilnveidojot Dziesmu svētku procesu, kā arī attīstot moderno mūsdienu mākslu. Kā trešo prioritāti viņa min pievēršanos radošās industrijas potenciālam, jo Latvijā esot daudz talantīgu cilvēku, kuri netiekot pietiekami novērtēti.

Aģentūra “Leta” ir aptaujājusi vairākus pazīstamus kultūras darbiniekus, pamatā saņemot labas atsauksmes par S.Ēlertes rakstura stingrību, vadot laikrakstu “Dienu”, un kultūras procesu izpratni, tai pašā laikā sniedzot piesardzīgus vērtējumus par S.Ēlertes kā nākamās kultūras ministres darbu.

Sarmītes  Ēlertes oficiālā mājas lapa – www.elerte.lv.
S.Ēlertes viedoklis par kultūras un politikas attiecībām – http://www.youtube.com/watch?v=p-zVVterNq0 (2010.g. aug.)

Culturelab Kultūra un ekonomika, Notikumi LV

Nīderlandes kultūras ekonomikas profesora Arjo Klemera lekcija Liepājā 8.novembrī

Kā vēsta Liepājas kultūras pārvalde, šī gada 8. novembrī Liepājā ieradīsies Arjo Klemers, kas Eiropā pazīstams kā pirmais speciālists, kurš ieguvis zinātnes grādu kultūras ekonomikā. Kultūras loma tautsaimniecībā un kultūras vērtība – tie ir galvenie temati, uz kuriem profesors fokusējas savās lekcijās dažādās Eiropas Universitātēs. Arjo Klemers Latvijā ieradīsies pirmo reizi pēc Liepājas Kultūras pārvaldes uzaicinājuma, interesentiem piedāvājot unikālu lekciju par kultūras lomu valsts ekonomikā. Turpināt lasīšanu “Nīderlandes kultūras ekonomikas profesora Arjo Klemera lekcija Liepājā 8.novembrī” →

Culturelab Autortiesības, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūrpolitika

Autoriem likumiski noteiktas attiecināmo izdevumu normas

Neilgu laiku pastāvēja bažas un neizpratne, vai aprēķinot autora honorāru, var ņemt vērā autora izdevumus, kas saistīti ar autora darba radīšanu un kuru apmērs tika noteikts īpašos ministru kabineta noteikumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanu. Culturelab vasarā rakstīja, ka minētie ministru kabineta noteikumi ir zaudējuši spēku, līdz ar to palielinoties nodokļu slogam vai nu autoram vai nu autoratlīdzības izmaksātājam.

Tomēr tagad šis jautājums ir atkal atrisināts, jo autoru izdevumu normas iepriekšējā apmērā ir iekļautas jaunos, 21.09.2010. pieņemtos ministru kabineta noteikumos Nr.899. Saskaņā ar šiem noteikumiem ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā, aprēķinot no fiziskajai personai izmaksājamās autoratlīdzības (honorāra) summas izmaksas brīdī ieturamo nodokli, ņem vērā ar šā ienākuma gūšanu saistītos izdevumus noteiktā apmērā (40% par mūzikas darbu radīšanu, 30% par fotodarbu un videodarbu u.c. – sk. noteikumu 57.punktu).